Vilcienu līguma slēgšana ļoti tuvu 0
Administratīvā rajona tiesa noraidīja tai iesniegto lūgumu apturēt Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) pieņemto lēmumu par “Pasažieru vilciena” (“PV”) jauno vilcienu iepirkumu, kas paredz atļaut slēgt līgumu ar konkursa uzvarētāju Spānijas kompāniju “Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles SA” (“CAF”).
“PV” vakar paziņoja, ka, iespējams, jau nākamās nedēļās laikā parakstīs līgumu ar “CAF”, ja vien ar Spānijas uzņēmumu izdosies saskaņot līguma jauno redakciju, kas patlaban tiek gatavota.
Iespējama pārsūdzība
Vakar pieņemtais tiesas lēmums gan vēl nav stājies spēkā. To iespējams pārsūdzēt desmit dienu laikā, un tikai tad, ja lūguma iesniedzējs Šveices kompānija “Stadler Bussnag AG” to nepārsūdzēs vai arī jau pārsūdzēto lēmumu noraidīs Administratīvā apgabaltiesa, tas stāsies spēkā un tikai tad līgumu varēs slēgt. Pagaidām “Stadler” vēl nemin, vai lēmumu pārsūdzēs, bet norāda, ka rūpīgi to vērtēs.
PV negatavojas gaidīt to, vai lēmums tiks pārsūdzēts. “Pārsūdzības notiek jebkurā tiesvedībā, tās ir viņu tiesības. Ja tiktu piemērots šis pagaidu noregulējums, tad, pēc tiesas uzskata, būtu bijuši kādi būtiski apstākļi, kāpēc ir jāaptur līguma slēgšana vai IUB lēmums, tomēr šeit ir redzams, ka tiesa šādus apstākļus nav saskatījusi,” paskaidroja PV valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds.
Turklāt, lai arī tiesa nav piemērojusi pagaidu aizliegumu, tā tomēr turpinās lietu skatīt pēc būtības, un iespējams, ka, izskatot visus lietas apstākļus, tiesa var arī atzīt, ka IUB lēmums par uzvarētāju nosaukt “CAF” ir bijis pretlikumīgs. Kas notiks šajā gadījumā, ja līgums ar “CAF” jau būs noslēgts, pagaidām ir grūti prognozēt. Laiks, kad tiks turpināta lietas izskatīšana, vēl nav noteikts.
Valdība otrdien slēgtā sēdē beidzot pieņēma lēmumu vairs nelikt šķēršļus šā līguma slēgšanai, kura kopējās izmaksas ir 610,757 miljoni eiro (429,24 miljoni latu), ja vien iebildumi nebūs tiesai un ja “PV” nodrošinās to, lai līgumā maksimāli tiek aizsargātas Latvijas valsts intereses un ievērota Eiropas Savienības (ES) likumdošana.
Proti, sagatavota jauna līguma redakcija, kurā saglabāti nosacījumi, kādi bija sākotnējai līguma specifikācijai un kurā nav mainīta projekta finansēšanas kārtība, avansēšanas noteikumi. Pretējā gadījumā Latvija riskē, ka Eiropas Komisijai (EK) var rasties pretenzijas, kā izmantoti šiem mērķiem piešķirtie fonda līdzekļi, un Latvijai var nākties tos atmaksāt jau no sava budžeta.
Riskē ar ES fondu naudu
Tiesa, ir vēl kāds risks. “Stadler”, kas arī piedalījās iepirkuma konkursa pirmajā kārtā, iesniedza sūdzību ne tikai Administratīvajā rajona tiesā, mēģinot apturēt līguma slēgšanu ar “CAF”, bet ir iesniedzis sūdzību arī EK.
“Par iepirkuma procedūru saņemtā sūdzība vēl tiek skatīta, jo iesniedzējs to ir vairākkārt papildinājis, tomēr Latvijas pusei nav jāgaida tās iznākums, lai noslēgtu līgumu. EK viedoklis, lai kāds arī tas gala rezultātā būtu, neliek pārtraukt iepirkuma procedūru,” norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Jānis Krastiņš. Tajā pašā laikā viņš arī norāda – tā kā šis iepirkums ir no ES fondiem finansēts projekts, tas nozīmē, ka tad, kad iepirkuma procedūra ir beigusies un līgums noslēgts, EK var veikt auditu un likt atmaksāt nepareizi iztērētos līdzekļus, ja tādi tiek konstatēti.
“PV” mēģina atrast 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu piegādātāju jau kopš 2009. gada 30. novembra, kad pirmo reizi Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājās lapā tika publicēts sludinājums par vilcienu iegādi. Bija iecerēts, ka vilcienu piegādātājs arī 30 gadus nodrošinās to uzturēšanu.
Latvijai jauni pasažieru vilcieni ir vajadzīgi, tāpēc ka pašreizējie var darboties vairs tikai līdz 2025. gadam. Kā norādīja “PV” valdes priekšsēdētājs Nils Freivalds, vilcienus nevarot bezgalīgi remontēt un restaurēt. Turklāt vecu vilcienu sastāvu apkalpošanas izmaksas tikai pieaugs un parādīsies liels risks, ka tiek apdraudēta pasažieru drošība.
Tā kā daļēji līdzekļi vilcienu iegādei tika plānoti no ES Kohēzijas fonda, svarīgi, ka tā īstenošana iekļaujas vēl šajā plānošanas periodā, proti, līdz 2013. gada beigām (līdzekļus pēc perioda beigām var saņemt vēl divus gadus, līdz 2015. gadam). Ja termiņš tiek pārsniegts, ES atbalsta līdzekļus Latvija zaudē.
N. Freivalds medijiem savulaik jau atzina, ka līgums ir jāslēdz jau tuvākajā laikā, lai to vispār varētu īstenot un līdz 2013. gada vidum tiktu piegādāti jau testa vilcienu sastāvi un pēc tam 2014. gadā varētu sākt piegādāt pirmos elektrovilcienus, 2015. gadā – dīzeļvilcienus, un 2015. gada augusts būtu laiks, kad tiek apgūti pēdējie ES līdzekļi.
