Vilciens uz Bolderāju varētu kursēt pēc trim gadiem 1
Vilciens uz Bolderāju varētu kursēt pēc trim gadiem, tādu uzdevumu pirmajā ieinteresēto pušu sanāksmē devis satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Piektdien uz sarunām par pasažieru satiksmes atjaunošanu uz Bolderāju ar vilcienu satiksmes ministrs Tālis Linkaits bija uzaicinājis VAS “Latvijas dzelzceļš”, VAS “Pasažieru vilciens”, VSIA “Autotransporta direkcija” (ATD), Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vadību (VDTI).
“Galvenais iesākt šo projektu. Kaut kur dziļi dzelzceļnieku atvilktnēs tas ir pastāvējis, pētījumus ir veikuši gan “Pasažieru vilciens”, gan “Rīgas satiksme”, taču nopietni tam neviens nav pieķēries. Īstais laiks to darīt,” uzskata ministrs.
Kaut arī šajā 9 km līnijā Bolderāja–Zasulauks jāiegulda daudz līdzekļu, vienkāršus pārvadājumus var organizēt samērā ātri, domā Linkaits.
“Pēc pesimistiskākā scenārija – 2022. gadā, bet, secīgi saliekot visus darbus, domāju, ka var to paveikt ātrāk. Izveidosim darba grupu, kura detalizēti izvērtēs veicamos darbus. Tad, kad Rīgas pilsētā būs ar ko runāt par stratēģiskiem satiksmes attīstības jautājumiem, tad piedāvāsim savu redzējumu Rīgas domei.”
Paliek atvērts jautājums, kurš par to maksā un kurš ko dara. Sliežu infrastruktūra un stacijas pieder “Latvijas dzelzceļam”, vilcienu nodrošināšana ir “Pasažieru vilciena” kompetence, ATD atbild par visas valsts maršruta tīklu, VDTI atbild par to, lai kravām izmantotās sliedes varētu pielāgot pasažieru pārvadājumiem.
Ir divi iespējamie modeļi, atklāj Kristiāns Godiņš, ATD valdes priekšsēdētājs. “Vienā pasūtītājs ir valsts, kurā valsts kompensētu zaudējumus, ja tādi pasažieru pārvadājumos rastos. Otrajā variantā pasūtītājs varētu būt Rīgas dome. Pašlaik tiek spriests tikai par sešiem vilciena reisiem sastrēgumu laikā – trīs vilcieni no rīta, trīs vakarā,” spriež Godiņš.
Kaut gan platsliežu dzelzceļa līnija no Bolderājas pirms 150 gadiem tika izbūvēta, lai uz Rīgu vestu kravas no Bolderājas ostas, līdz 1959. gadam to izmantoja arī pasažieru satiksmei.
Tehniski veicamais darbs, pēc Satiksmes ministrijas informācijas, ir peronu izbūve (jāvienojas, vai bez Bolderājas stacijas atjaunot arī citas, piemēram, Lāčupe, Spilve. Ir jābūt pieejai stacijai – asfaltētam, izgaismotam celiņam pasažieriem. Pie stacijām jāizbūvē nobraucamais ceļš nost no pamattrases. Dažviet jāmaina signalizācijas sistēma.
Vislielāko problēmu ministrs saskata Daugavgrīvā, kur visi sliežu ceļi ir Rīgas brīvostas īpašumā un tie nav paredzēti regulāriem pārvadājumiem, tikai manevriem, ir ar roku darbināmas pārmijas.
“Latvijas Avīze” jau vairākus gadus seko šīs dzelzceļa līnijas atjaunošanai, uz ko mudina “LA” lasītājs inženieris Bruno Vrubļevskis.
“Šoseja, pa kuru pārvietojas 3. autobuss, ir ļoti šaura, šāda veida autobusi ar savām izplūdes gāzēm piesārņo vidi, sagandē asfalta segumu un rada lielus sastrēgumus,” viņš pirms pusotra gada vērsās “LA”. “Pirms pāris gadiem mēs, aktīvistu grupa, vērsāmies pie satiksmes ministra Ulda Auguļa, viņš solīja, ka lieta tiks izskatīta. Tomēr tad šis jautājums netika risināts,” toreiz teica Bolderājas iedzīvotājs.
Bruno Vrubļevskis saskata vairākus ieguvumus šādam dzelzceļa satiksmes maršrutam: “Viens no tiem – tas būtu komfortabls pārvietošanās veids. Ātri un ērti. Galvenais: sliedes ir, tādēļ neredzu šķēršļus, kādēļ šādu maršrutu nevarētu atjaunot. Pa šīm sliedēm vilciens brauc, tas funkcionē, pārvadā preces no ostas. Ir arī saglabājušās stacijas – Lāčupe, Spilve un pati Bolderāja. Arī no ekonomiskā viedokļa tas būtu izdevīgi. Nav jau obligāti pilnībā jāizslēdz 3. autobuss kā pārvietošanās veids, bet vilciena ieviešana noteikti atvieglotu daudzu iedzīvotāju ikdienu. Runājot ar Bolderājas iedzīvotājiem, secinu, ka atbalsts šādam projektam ir liels. Otrs, bet ne mazāk nozīmīgs ieguvums – tas veicinātu Bolderājas attīstību, jo pašlaik šajā rajonā ir diezgan kriminogēna situācija.”
