Vilciena niknais sāncensis autobuss 1
Vācijas tālsatiksmes pārvadājumu tirgū notiek pārmaiņas. Lētie autobusi sacenšas ar dārgajiem vilcieniem, draudot sagriezt kājām gaisā gadu desmitiem pastāvējušo priekšstatu par Vāciju kā “vilcienu zemi”.
Pudeles korķis vaļā
Kāda ir alternatīva personīgajam auto, dodoties vairākus simtus kilometru garā pārbraucienā pa Vāciju? Bez šaubām, vilciens. Šāda atbilde bijusi ne vien saprātīgākā, bet arī praktiski vienīgā iespējamā daudzus gadu desmitus. Vācija ir vilcienu zeme. Pirmklasīgi attīstītais sliežu tīkls, pa kuru kursē jauni, ātri, ērti vilcieni, ļauj sasniegt jebkuru pilsētu un daudzus ciemus.
Nu šī atbilde vairs nav patiesa. Kopš 2013. gadā Vācijā tika liberalizēts tālsatiksmes pārvadājumu tirgus, vilcienam izaudzis nikns konkurents – autobuss. Lai gan autobusu satiksme īsti nesader ar zaļās ekonomikas konceptu, uz kuru virzās Vācija, “pudeles korķis” ir vaļā un virzienu tālsatiksmes pārvadājumos regulē tirgus.
Autobuss ir punktuālāks, tajā vienmēr pieejams bezmaksas bezvadu internets. Autobusu šoferi nemēdz streikot, ko regulāri dara lokomotīvju vadītāji. Transporta tīkls gan nav tik plašs kā Vācijas lielākajam dzelzceļa operatoram “Deutsche Bahn”, autobuss ir neērtāks un lēnāks, dažkārt pat vairākas reizes gausāks salīdzinājumā ar vilcienu. Toties – autobuss ir būtiski lētāks.
Īpašās cenas, piemēram, pat viens eiro par piecsimt kilometru garu pārbraucienu, kas bija realitāte pirms dažiem gadiem, kad tūlīt pēc tirgus atvēršanas autobusu pārvadājumu operatori centās iekarot tirgu ar agresīvu mārketingu, gan pieder pagātnei. Tomēr joprojām, dodoties tālos braucienos un laikus rezervējot biļeti, autobuss ļauj būtiski ietaupīt. Piemēram, maršruts, kurā par tālsatiksmes vilciena biļeti jāizdod ap 100 eiro, ar autobusu var izmaksāt 10 eiro.
Negaidīti straujas pārmaiņas – autobusi pārņem tirgu
Līdz pat 2013. gadam Vācijas dzelzceļa operators “Deutsche Bahn” atradās privileģētā stāvoklī. No konkurences to sargāja likums. Valsts institūcijas varēja liegt atvērt tālsatiksmes autobusu līnijas maršrutos, kuros pastāv arī dzelzceļa savienojumi. Nolūks – lai pārlieka konkurence neapdraudētu transporta infrastruktūru. Sarūkot pasažieru skaitam, mazinātos vilciena operatora ienākumi, līdz ar tiem iespējas uzturēt un attīstīt vilcienu satiksmi. Tādēļ vēl arvien spēkā ir aizliegums atvērt autobusu līnijas maršrutos, kas īsāki par 50 kilometriem.
Pēc tirgus atvēršanas tālsatiksmei pārmaiņas neizbēgamas. Būs uzņēmēji, kas vēlēsies izmēģināt roku autobusu pārvadājumos. Tomēr nebija gaidīts, ka pārvērtības būs tik straujas. Vēl 2012. gadā, pirms liberalizācijas, Vācijā bija 86 tālsatiksmes autobusu līnijas. 2016. gadā to skaits pieauga līdz 355. Šobrīd līniju skaits samazinājies līdz 214, liecina Vācijas Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrijas dati.
Dažu gadu laikā lielas pārmaiņas paspējušas skart arī autobusu pārvadājumu tirgus struktūru. Sākumā tajā, sīvi konkurējot ar cenām tuvu vai zem pašizmaksas, iesaistījās vesela rinda uzņēmumu, tostarp arī Vācijas pasts “Deutsche Post” ar “Postbus”. Pakāpeniski šīs firmas pārņēma “Flixbus” – spēcīgākais no autobusu pārvadājumu uzņēmumiem, kurš nu kļuvis par absolūtu tirgus līderi.
Vai vilciena kapracis?
Sākotnēji nelielajam iesācējuzņēmumam “Flixbus” Vācijas tirgus jau kļuvis par šauru. Pārvadātājs atver arvien jaunas līnijas arī citās Eiropas valstīs. Pērn “Flixbus” pārvadāto pasažieru skaits pārsniedza 40 miljonu atzīmi, šogad uzņēmums grasās pārvadāt jau 100 miljonus pasažieru visā Eiropā. Turklāt uzņēmuma darbības modelis nav klasisks – “Flixbus” pašam nav gandrīz neviena autobusa. Galvenais uzņēmuma veidotais produkts ir biļešu rezervēšanas platforma internetā. Praktiski, izmantojot “Flixbus” zīmolu, kas jau kļuvis par “lēto autobusu” simbolu, pasažierus vadā dažādas citas pārvadājumu firmas. Tā kā autobusu satiksmei līdz šim bijusi otršķirīga loma, daudzās nelielās pilsētās autoostu nemaz nav. Tādēļ “Flixbus” iekāpšanu organizē dažādos par nelielām “autoostām” pārveidotos objektos: nomaļās autostāvvietās, ielu malās, lidostās.
Vai “Flixbus” un lētie autobusi izkonkurēs līdz šim tik ilgi siltumnīcas apstākļos dzīvojušo dzelzceļu satiksmi? Vai varbūt liks uzlabot “Deutsche Bahn” vilcienu pakalpojumu kvalitāti? Pats uzņēmums uzsver – tas nebūt neesot “Flixbus” mērķis. Lai gan klientu vidū ir arī cilvēki, kas autobusu izvēlas kā lētāku alternatīvu vilcienam, par pasažieriem, līdzīgi kā aviosatiksmē, zemam ienākumu līmenim neaizsniedzamo cenu dēļ tālos ceļojumos devušies reti vai vispār nav spējuši tādus atļauties. Turklāt jaunākā tendence – “Flixbus” pats sācis iesaistīties arī dzelzceļa pārvadājumos. Pēc līdzīga principa – pašam uzņēmumam uzturot vien biļešu rezervēšanas sistēmu, bet vilcienu pārvadājumus uzticot apakšuzņēmējiem – jau vairākās līnijās Vācijā kursē “Flixtrain”. Ar veciem, agrāk “Deutsche Bahn” piederējušiem vilcieniem organizējot reisus starp Vācijas lielajām pilsētām, “Flixtrain” piesaista tūristus ar pieticīgu ceļojumu budžetu, studentus, jauniešus, ģimenes ar bērniem un pēdējā laikā arī mazturīgus pensionārus. Minimāls serviss, čīkstošas vilciena durvis, nedaudz noplukuši vagoni. Toties – lēti.
