Viļā, vāvuļo un muļļā 0
Koki nokalst, ja tos iestāda ar saknēm gaisā. Ar kājām gaisā ilgāku laiku spēj izturēt vienīgi akrobāti. Ar milzīgu nožēlu ik pa brīdim nākas secināt, ka mūsu valsts spītīgi vēlas stāvēt uz galvas, tas ir, ar kājām gaisā un rīkojas tā, lai viss būtu pēc iespējas dārgāk, neizdevīgāk un muļķīgāk.
Ar līdz absurdam novesto radaru jautājumu mēs varam droši pretendēt uz ierakstu Ginesa grāmatā, kā arī ar to, ka vainīgos nekad neviens nemeklē. Klausoties, kā ikviena valstij svarīga lieta tiek viļāta, vāvuļota un muļļāta, pārņem kauns un bezspēcība. Amatpersonu runāšana par Somijas izglītības sistēmas fenomenu īstenībā nav nekā vērta. Arī tur ir problēmas, taču tur tās risina, kamēr pie mums par tām tikai bezgalīgi spriedelē un izpļekerē dārgo laiku un miljonus.
Sen nekas īpašs nebija dzirdams par rektoru padomes darbību, padome zibenīgi sarosījās tad, kad izglītības ministrs Roberts Ķīlis iedzina izglītības sistēmā tādu kā ķīli. Protams, tas nav patīkami, ja sašūpojas krēsls, kad līdz pensijai vairs tikai pāris gadiņu, ja alga ir tik pieklājīga, ka uz vispārējā noliesējuma fona par to runā čukstus. Pēkšņi tas viss var pačibēt. Un tad cilvēkā pamostas niknums, kuram ir tik daudz izpausmju. Līdzīgi ir arī ar vietējām padomēm – ne viena vien jau sen prasās pēc kārtīgas izpurināšanas.
Ikvienam, kas vēlas pārmaiņas, ir stulbi pārmest, ka tas ir tikai populisma dēļ. Un, ja arī būtu tā, ka tā dēļ kādu ievēro, tas nav nekas slikts īpaši tagad, kad valsts vara ir pārvilkusies ar pelēko pelējumu. Ar sabiedrību par pārmaiņām, protams, ir jārunā, mēs taču arī dzīvoklī nesākam pārbīdīt mēbeles, neapspriedušies ar pārējiem ģimenes locekļiem.
Jautājums, cik pārdomāti ir argumenti un ko par reformām domā sabiedrība.
Kaut arī sabiedrības atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, mūsu reformētāji parasti ar to nerēķinās un darās kā ziloņi trauku veikalā. Lai atceramies nejēdzīgo reģionālo reformu, kura nojauca ne tikai novadu robežas, bet arī priekšstatu par novadiem un tika simtprocentīgi uzspiesta no augšas, īstenībā – Tautas partijas projekts. Gadiem ilgi tiek runāts par varas nespēju komunicēt ar sabiedrību. Šīs nespējas iemesls ir augstprātība, laiskums un kaut kāda pārprastas varas apziņa.
Izglītības reformai veltītajā televīzijas raidījumā “Sastrēgumstunda” skatītāju aptauja nepārprotami parādīja – izglītības lauks ir nezāļu pārņemts un prasās pēc dziļās aršanas. Tie, kas uzskata, ka viss ir kārtībā, nolemj valsti ilgstošai atpalicībai visās nozīmēs. Cienījamie profesori un domju priekšsēdētāji, palūkojieties acīs saviem studentiem, padotajiem un ar spoguļa palīdzību – arī paši sev!
