Viktors Valainis: Bez fundamentālām pārmaiņām uz priekšu netiksim 0
Valsts pārvaldes sistēma ir uzblīdusi jau tik ļoti, ka smacē Latvijas ekonomiku, tāpēc ir laiks rīkoties izlēmīgi. Ir jābūt drosmīgiem, pieņemot arī nepopulārus lēmumus, kas skars ne vienu vien valsts iestādi un kapitālsabiedrību, bet rezultātā būs ieguvums visai Latvijas sabiedrībai.
Es esmu pārliecināts, ka Latvijai ir vajadzīgas fundamentālas pārmaiņas valsts pārvaldē. Neskatoties uz to, ka tās ietvaros strādā ļoti daudz pieredzējušu un profesionālu cilvēku, pati valsts pārvaldes sistēma ir kardināli jāmaina. Tā ir jācentralizē un tās apjoms ir jāsamazina radikāli, bez pusdarītām reformām un politiskās piesardzības. Es nepārprotami redzu iespējas, kā, pārskatot valsts iestāžu un kapitālsabiedrību darbu, mēs varam panākt to, ka šī sistēma nevis tērē, bet strādā efektīvi.
Nav runa tikai par optimizāciju – dažām funkcijām un struktūrām vienkārši nav vietas modernā, uz rezultātu vērstā valstī. Mums jābūt drosmīgiem: apvienot, reorganizēt vai pat pilnībā atteikties no tā, kas nepievieno vērtību Latvijas izaugsmei. Es zinu, ko darīt, un man ir konkrēts plāns, kā šīs pārmaiņas īstenot. Ir laiks rīkoties.
Kā ekonomikas ministrs un mūsu valsts patriots, es nepārprotami uzskatu, ka Latvijas reģionu attīstība nav tikai prioritāte – tā ir nepieciešamība, kura ir valsts politikas neatņemams kodols. Protams, arī Rīgai jābūt spēcīgai, bet tas nenotiks, ja valsts pārvaldes uzblīdušais aparāts turpinās rīt nodokļu maksātāju naudu, bez atbilstošas efektivitātes. Mēs vairāk nevaram izvairīties no neērtiem lēmumiem – valsts pārvaldes apjoms ir jāsamazina, un tas ir jādara nekavējoties.
Manā darbā nepaiet ne nedēļa, kad es ar Latvijas reģionu pašvaldību vadītājiem nepārrunātu viņu vadītajās pašvaldībās aktuālos jautājumus, un viņi man bieži uzdod tiešu jautājumu: kāpēc valsts iestādēs strādā simtiem cilvēku, kuru darba rezultāts nav redzams? Un šis jautājums ir jāuzdod mums visiem! Pieredze, strādājot gan ar valsts pārvaldi, gan Ekonomikas ministrijā, skaidri parāda – sistēmā ir gan lieliski profesionāļi, kuri strādā Latvijas labā, gan arī neefektivitātes paraugi, kas velk mūs atpakaļ. Tas ir nepieņemami un ir jāmaina.
Ekonomikas ministrijā mēs jau strādājam, lai šīs problēmas risinātu, un es esmu apņēmies spert soļus, kas ilgu laiku bijuši “pārāk drosmīgi” citiem. Laiks vairs nav mūsu pusē – rīcībai jābūt tūlītējai un stingrai. Mēs nevaram atļauties turpināt uzturēt sistēmu, kas kavē ne tikai valsts pārvaldes efektivitāti, bet arī Latvijas reģionu un ekonomikas kopējo izaugsmi.
Valsts pārvaldes samazināšanai ir rezultāts, to pierāda Argentīnas prezidenta Havjera Mileja idejas un to izpildījums, ievērojami samazinot valsts pārvaldes apjomus, valsts budžet tēriņus un apkarojot birokrātiju. Sākotnēji ļoti daudziem Mileja idejas šķita pārdrošas un pats neiespējamas, taču gada laikā Argentīnas prezidents tās realizējot ir iezīmējis Argentīnas ekonomiku uz pasaules kartes ar ievērojamiem izaugsmes rādītājiem un potenciālu. Valsts budžeta izdevumi ir samazināti par teju 30%. 2024. gada laikā ir atlaisti aptuveni 50 000 valsts pārvaldes darbinieku. 2024. gada janvārī Argentīnas inflācija bija 20.6%, savukārt 2024. gada decembrī jau 2.7%. Jā, Mileja straujajai rīcībai īstermiņā ir arī negatīvas sekas, bet tāpēc viņš pats jau sākotnēji to nodēvēja par “šoka terapiju”, galvenais, ka tas ir ļāvis Argentīnai attiekties no nevajadzīgiem valsts pārvaldes tēriņiem. Ar tādiem gadu gaitā diemžēl ir apaugusi arī Latvijas ekonomika.
Argentīna nav vienīgais piemērs, arī ASV jaunievēlētā prezidenta Donalda Trampa paustais un viņa politisko līdzgaitnieku izvēle liecina, ka ASV valsts pārvaldē un ekonomikā ir gaidāmas pārmaiņas. Es zinu, ka arī Latvija var. Arī mums ir pienācis laiks pateikt – STOP, tālāk mēs iesim citādi.
Es kā ekonomikas ministrs jau šobrīd strādāju pie manā pakļautībā esošo valsts iestāžu un kapitālsabiedrību funkciju un efektivitātes radītāju pārskatīšanas. Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā jau ir veiktas izmaiņas, tur darbinieku skaitu samazinājām par 10%. Pēc manas iniciatīvas Rīgas brīvosta ir apstiprinājusi funkciju optimizācijas plānu, kura ieviešana no šī gada ļaus Rīgas brīvostas pārvaldei samazināt izmaksas par 2 miljoniem eiro. 2025. gadā līdzīgas un daudz fundamentālākas pārmaiņas sagaida arī citas Ekonomikas ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes un kapitālsabiedrības, jo mēs nevaram gaidīt, ka Latvijas ekonomika ar raķetes ātrumu trauksies uz priekšu kamēr to pie zemes tur smaga valsts pārvaldes tēriņu nasta.
