Ungārijas vēlēšanu intriga – vai “Fidesz” saglabās absolūto vairākumu? 0
Svētdien Ungārijā notiks parlamenta vēlēšanas, kurās apskatnieki paredz pārliecinošu panākumu līdzšinējai varas partijai “Fidesz”. Tiesa, premjerministra Viktora Orbana partija nevar būt droša, ka tai izdosies parlamentā saglabāt konstitucionālo vairākumu, ko tā ieguva vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad par to nobalsoja 52,7 procenti vēlētāju.
Saruks parlamentāriešu skaits
2010. gadā ieguvusi divu trešdaļu vairākumu parlamentā, partija veica labojumus konstitūcijā un grozījumus vēlēšanu likumā, izpelnoties starptautiskās sabiedrības nosodījumu, kas partiju un tās līderi Orbanu apsūdzēja varas uzurpēšanā. Šīs būs pirmās vēlēšanas, kas notiks saskaņā ar 2012. gadā veiktajiem labojumiem vēlēšanu sistēmā. Saskaņā ar tiem parlamenta izraudzīšana notiks tikai vienā kārtā (agrāk vēlēšanas tika rīkotas divās kārtās). Tāpat ievērojami ir samazināts deputātu skaits – no 386 līdz 199 deputātiem. Turklāt Orbans palielinājis vēlēšanās balsstiesīgo cilvēku loku, Ungārijas pilsonību piešķirot etniskajiem ungāriem, kuri dzīvo kaimiņvalstīs, kur atļauta dubultpilsonība.
Par spīti starptautiskajam nosodījumam par izmaiņām konstitūcijā un vēlēšanu sistēmā “Fidesz” joprojām bauda lielu popularitāti vēlētāju vidū. Sabiedriskās aptaujas liecina, ka premjera Orbana vadīto partiju atbalsta aptuveni 40 procenti vēlētāju. Biznesa žurnāla “The Wall Street Journal” interneta vietne raksta, ka popularitātes iegansti meklējami tajā, ka ekonomiskās krīzes laikā Orbans tā vietā, lai pieņemtu taupības pasākumus, noteica īpašus nodokļus ekonomikas sektoriem, kuros dominē starptautiskie uzņēmumi, un banku sektoram.
Pie “sacīkšu auto” stūres
Budapeštas Varoņu laukumā vienā no savām pēdējām pirmsvēlēšanu runām Orbans paziņoja, ka viņa partijas aizsāktais politiskais un ekonomiskais kurss ļāvis Ungāriju pārvērst “no vecas mašīnas ar sadurtām riepām par ātru un bezbailīgu sacīkšu auto”. “Ekonomiskās krīzes laikā vienlīdzīgas nastas sadalīšana uz banku un starptautisko uzņēmumu pleciem ļāvis mums veiksmīgi cīnīties ar finanšu pasaules goliātiem,” paziņoja Orbans, sakot, ka “Fidesz” “atbrīvoja Ungāriju no Starptautiskā valūtas fonda palīdzīgajiem apskāvieniem, atgrieza valsti pie tās kristīgajām vērtībām un apvienoja pa pasauli izkaisīto nāciju”.
Ungārijas politiskie apskatnieki pašreiz atsakās paredzēt, kā nākamajā sasaukumā “Fidesz” varētu realizēt konstitucionālo vairākumu, ja partija to saglabās. Nākotnes plānus Orbans ieskicējis savā desmit punktu ekonomiskajā manifestā, kurā tiek runāts par rūpniecības atjaunošanu, “atvēršanos Austrumiem”, galvenokārt ārzemnieku šobrīd pārvaldītā banku sektora pakāpenisku nodošanu ungāru rokās un atbalstu mazajiem zemniekiem. Orbans jau samazinājis komunālo pakalpojumu cenas mājsaimniecībām, un tagad viņš sola nacionalizēt enerģētikas uzņēmumus un komunālo pakalpojumu sektoru padarīt par bezpeļņas.
Opozicionāri neatmet cerības
Sabiedriskās domas pētnieki Ungārijā norāda, ka “Fidesz” nebūs viegli nosargāt pirms četriem gadiem iegūto konstitucionālo vairākumu. Aptuveni ceturtā daļa ungāru joprojām nav izlēmuši, par ko atdot savu balsi. “Fidesz” tuvākie sekotāji ir kreiso partiju bloks. Gada sākumā piecas Ungārijas kreisā politiskā spārna partijas – Ungārijas sociālistu partija, partija “Kopā 2014”, “Demokrātiskā koalīcija”, Liberālā partija un partija “Dialogs Ungārijai” – vienojās izveidot apvienību “Vienotība” un vēlēšanās startēt no viena saraksta. Apvienību esot gatavi atbalstīt aptuveni 20 procenti vēlētāju. Saraksta pirmais numurs un premjera amata kandidāts ir Ungārijas sociālistu partijas vadītājs Atila Mešterhāzi. Viņš sacījis, ka, kļūstot par valdības vadītāju, atjaunos Orbana laikā iedragāto preses brīvību, piesaistīs tiešas ārvalstu investīcijas Ungārijas ekonomikas izaugsmei un stiprinās attiecības ar Eiropas Savienību.
Trešo vietu parlamenta vēlēšanās aptaujas atvēl galēji labējai partijai “Jobbik”, par kuru varētu nobalsot aptuveni 15 procenti vēlētāju un kuras līderis Gabors Vona paziņojis, ka neiesaistīsies koalīcijā ne ar vienu no partijām. “Jobbik” atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, un marta vidū notikušo referendumu par pievienošanos Krievijai nesenā intervijā laikrakstam “The Budapest Times” Vona nosauca par “leģitīmu”. Partija neslēpj tuvās attiecības ar Kremli. Partija kritiski izteikusies par Ungārijas “eiroatlantiskajām attiecībām”. Pēc tam, kad 2013. gadā partijas spices vīri Maskavā tikās ar Krievijas parlamenta deputātiem, “Jobbik” savā mājas lapā šo vizīti nodēvēja par “milzīgu panākumu” un “skaidru signālu, ka Krievijas līderi uzskata “Jobbik” par partneri”. Runājot par ungāru un romu attiecībām, Vona ciniski izteicies, ka “”Jobbik” sabiedrību iedala “cienījamajos” un “necienījamajos” cilvēkos, un “Jobbik” nav vainīga, ka romu tautības cilvēku pārstāvniecība lielāka ir otrajā grupā”.
