“Viktor, zini kas notiek Mariupolē?” Ungārijas politika raisa neizpratni 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ungārijas premjera Viktora Orbāna politika attiecībā uz Krievijas iebrukumu Ukrainā turpina izraisīt neizpratni un negatīvas emocijas. Ne velti Ungāriju tagad dēvē par pēdējo Krievijas prezidenta Vladimira Putina sabiedroto Eiropas Savienībā (ES) un NATO.
Formāli Budapešta nosoda Krievijas uzbrukumu Ukrainai un uzņēmusi pie sevis vairāk nekā pusmiljonu bēgļu, taču tajā pašā laikā tā, būdama kaimiņš, nesniedz Kijivai nekādu militāro palīdzību un liedz savu teritoriju citu valstu bruņojuma kravu tranzītam.
Starp attaisnojumiem ir rūpes par samērā lielās etnisko ungāru minoritātes drošību Ukrainas Aizkarpatu apgabalā. Viens no opozīcijā Orbāna valdošajai partijai “Fidesz” esošajiem Demokrātiskās koalīcijas līderiem Ferencs Ģurčāns izteicies, ka ar pašreizējās valdības politiku, nevēloties neko upurēt Ukrainas labā, ungāri sevi “morāli apgāna”.
Tostarp attieksme pret Ukrainas notikumiem ir svarīgs punkts 3. aprīlī gaidāmajās parlamenta vēlēšanās Ungārijā. Valdošajiem tur atkal ir visas iespējas uzvarēt.
Drošā roka
58 gadus vecais Orbāns ir Ungārijas premjers kopš 2010. gada. Šajos gados daudzus pārsteigusi viņa flirtēšana ar Vladimira Putina Krieviju ekonomisku labumu vārdā.
Politologi ievērojuši, ka premjerēšanas laikā Orbāns ne reizi nav pieminējis PSRS armijas brutālo rīcību 1956. gada sacelšanās apspiešanā. Ungārijas atkarība no Krievijas energonesējiem “Fidesz” varas gados ir tikai padziļinājusies. Atkarība no Krievijas gāzes valstij ir 85%. Ar gāzi apkurina 90% ungāru mājsaimniecību.
Orbāna publiskajās runās neko nedzird par piegāžu diversifikāciju vai pāreju uz atjaunojamās enerģijas veidiem. Ungārija vienīgā ES noslēgusi ilgtermiņa gāzes piegāžu līgumu ar Krieviju līdz 2036. gadam, turklāt saņemot no Putina cenu atlaides.
Ungārija tāpat ir atkarīga no Krievijas Paksas AES uzturēšanā un tālākajos tās paplašināšanas plānos ar Krievijas uzņēmuma “Rosatom” palīdzību. Pat sākoties karam, Orbāns turpināja deklarēt, ka neesot “nekādu argumentu” mainīt attieksmi pret Krieviju.
Viņa publiskais paštēls ir ārpolitikas lietās pieredzējis politiķis, kurš drošu un nosvērtu roku izstūrēšot valsti cauri krīzēm pretstatā opozīcijas “bezatbildīgajiem” aicinājumiem nostāties Ukrainas pusē līdz ar citām Eiropas valstīm. Tikai viņa “Fidesz” spēšot Ungārijai garantēt “mieru un drošību”.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka aptuveni ceturtā daļa ungāru nav izlēmusi, par ko balsot 3. aprīlī – par “Fidesz” vai apvienotajām opozīcijas partijām, taču pirmā ir 3–11% priekšā sāncenšiem. Turklāt kopš kara sākuma atbalsts Orbānam par dažiem procentpunktiem audzis.
Rietumu un opozīcijas novērotāji uzsver, ka savas varas gados viņam dažādām metodēm izdevies nodibināt kontroli pār lielu daļu Ungārijas mediju vides. Tā būtībā propagandē tikai “Fidesz” vēlamo, ļoti piesardzīgi runājot par karu un īpaši Putinu.
“Morālā šantāža”
Vadzim Ukrainas un kaimiņvalsts Ungārijas attiecībās reiz bija jālūst. Pagājušo ceturtdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā ES valstu vadītājiem Briselē vairākus teikumus veltīja īpaši Orbānam, mudinot Ungārijai izlemt, kurā nometnē tā ir.
Pastāstīja, ka ar ģimeni daudzreiz bijis Budapeštā un apmeklējis holokausta upuru memoriālu “Kurpes pie Donavas”, Zelenskis sacīja: “Paklau, Viktor, zini kas notiek Mariupolē? Ja vari, aizej uz savu krastmalu. Paskaties uz tām kurpēm. Un tu redzēsi, ka masu slepkavības var atkārtoties mūsdienās. Un to šodien dara Krievija. Tās pašas kurpes. Tur Mariupolē ir tādi paši cilvēki. Pieaugušie un bērni. Un vectētiņi un vecmāmiņas. Un viņu tur ir tūkstošiem. Un šo tūkstošu vairs nav.
Bet tu svārsties – noteikt sankcijas vai nenoteikt? Svārsties – laist ieročus vai nelaist?
Svārsties – tirgoties ar Krieviju vai netirgoties? Nav laika svārstīties. Ir jau laiks izlemt.”
Orbāns pēc tam medijos pasūdzējās, ka Ukrainas prezidents nodarbojoties ar “morālo šantāžu” tā vietā, lai “saglabātu mieru”: “Krievu–ukraiņu karā Ungārija ir Ungārijas pusē. Mēs palīdzam tiem, kas cieš, taču mēs vēlamies aizstāvēt arī savas nacionālās intereses.”
Svētdien stāsts guva turpinājumu, kad Orbāns intervijā radio būtībā deva mājienu, ka Zelenskis savas uzrunas spēlē kā lomas: “Es esmu jurists un dzīvoju ar atziņām, kuras esmu guvis likumu pasaulē. Savukārt aktieris dzīvo un darbojas ar tām zināšanām, kuras viņš ieguvis kā aktieris.”
Orbāna replika bija atbilde uz žurnālistes pārdomām, ka Zelenskis lūkojoties kamerā tā, kā “spēj lūkoties vien profesionāls aktieris”. Komentētāji piezīmē, ka arī Zelenskim, tāpat kā Orbānam, ir jurista izglītība. Un savā specialitātē nav darbojies neviens no viņiem.
Orbāna pozīcija ir, ka Ukraina pēc būtības lūdzot “pilnīgu Ungārijas ekonomikas slēgšanu”: “Mēs darīsim visu, ko varam darīt, taču viņi nevar mūs lūgt, lai mēs viņu dēļ iznīcinām sevi.” Atteikšanās no Krievijas naftas un gāzes atsviedīšot Ungārijas ekonomiku par 8–10 gadiem atpakaļ.
Turklāt, pēc Orbāna domām, Zelenska mērķis esot ieraut Ukrainas–Krievijas karā pēc iespējas vairāk valstu. Tādi kā viņš, kas to neatbalsta, izpelnoties Kijivas kritiku.
