Viks: Laikmets iet caur mani 0
Dzejnieks, rakstnieks Viks (Viktors Kalniņš, 1939) vienlīdz veiksmīgi darbojas pieaugušo un bērnu literatūrā.
Viņa pirmais dzejolis “Pasaciņa” publicēts žurnālā “Liesma” 1968. gadā, pirmais dzejoļu krājums “Komunikācijas” iznācis desmit gadus vēlāk. Atzinību ieguvis ar dziesmu cikliem Liepājas teātra izrādēm “Princis un ubaga zēns” (1968), “Trīs musketieri” (1969) un citām. Pēc Vika pasakas “Zemūdens bara lielā diena” tapusi pirmā latviešu pilnmetrāžas animācijas filma “Ness un Nesija”.
– Vai šie dzejoļi īpaši atlasīti, vai patlaban rakstās tādi, ar politisku ievirzi?
Viks: – Rakstās, laikmeta posms patlaban tāds, kad dzejoļos ienāk ne tikai dzejnieka iekšējā pasaule, bet arī lielā, ārējā pasaule, ģeopolitika. Jūtu, ka viss, kas patlaban notiek pasaulē, iet caur mani, un neko necenšos savos dzejoļos bremzēt.
– Vienā no dzejoļiem rakstāt: “latvietis nelatvijā / pārtop nelatvietī”. Tie, kuri trimdā cauri gadu desmitiem uzcītīgi kopj latvietību, varētu apvainoties.
– Nedomāju vis, ka vajadzētu apvainoties. Man ir diezgan liela personīga pieredze ar cilvēkiem, kuri ilgu laiku nodzīvojuši trimdā. Tepat Dikļos ir sieviete, kas deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem aizbrauca uz ārzemēm. Apprecējās ar amerikāni, viņu bērni vairs nerunā latviski, mazbērni ne tik. Un viņa pati, kaut gan diezgan regulāri brauc šurp, arī saka – nevar šeit vairs iejusties. Protams, viņi ļoti cenšas, ved bērnus un mazbērnus uz svētdienas skolām, tomēr latvieši no nākamajām paaudzēm vairs nesanāks…
– Vai esat domājis, kas gaida pasauli – gan globāli, gan mūsu nācijas liktenī?
– Tas ir jautājums, par kuru esmu domājis ļoti ilgi. Zinu daudzus, kas veģetē, vispār nedomā par šīm lietām, tāpat zinu daudzus, kuriem pasaules un latviešu liktenis rūp. Mums ir tā nelaime, ka vienmēr esam no visām pusēm mīcīti, turklāt vēl divi pasaules kari 50 gadu laikā – kvalitatīvākie tautas spēki iznīcināti, palikušas tikai tādas mazas saliņas. Taču es nekādā ziņā negrasos nolaist rokas, nekad. Man šķiet, dzejolī “Divnozīmīgais ģenitīvs” ir diezgan skaidrs mājiens uz to, kas varētu notikt.
“Kultūrzīmēs” lasiet iepriekš nepublicētu Vika dzejas izlasi.
Divnozīmīgais ģenitīvs
Š. g. 18. septembrī Latvijas robežas tiešā tuvumā atkal identificēti Krievijas iznīcinātāji. (LTV I ziņa)
Neteiksim, ka paši svaigākie šīs markas eksemplāri (SU-24), bet, ja par iznīcinātājiem, turklāt Krievijas, tad jāatzīst, ka šie ir jaudīgāki nekā, sacīsim, JAK-3, JAK-9, pat JAK-15, JAK-17, LA-7 vai LA-17* un vismaz pāris galvas tiesu pārāki par vēlāk populārajiem MIG-15, MIG-17 utt., u. tjpr., tālab es neticu, ka pat vismodernākajiem SU tipa modeļiem pa spēkam būtu iznīcināt Krieviju, kurai es teiktu tā:
tu šiem par prāvu. Lai tevi iznīcinātu, ir vajadzīgs kas graujošāks. Tavs neprāts, piemēram. Nu padomā – tu aizņem tikpat lielu telpu, cik ducis Indonēziju, turklāt ar mazāku nekā tai ļaužu skaitu. Un gribēt vēl? Vai zini, kā to dēvē medicīnā?
__________________________ * Minētos iznīcinātāju tipus krievi lietoja Otrajā pasaules karā (aut. piez.)
latvietis nelatvijā
latvietis nelatvijā
pārtop nelatvietī
nelatvietis latvijā
nepārtop latvietī
reku zirneklis savā
tīklā iekļuvušu mušu
pavedienā steidz tīt
šobrīd vēders
zirneklim nerūc
izsūks to mušu rīt
p. s. ne uz visiem
attiecas formula
you are what you eat
sos
aizbildinoties
ar profilaktisku
sadzīves tehnikas
pārbaudi
divreiz gadā
no elektrotīkla
tiek atvienoti
sos ciematu
televizori un radio
mātes dienā
un
tēva dienā
nepavisam nav
sarežģīti uzminēt
atvienošanas
patieso iemeslu
ne?
tramvajs
no depo izkūņojies
vēl acīm miegainības pilnām
šis redz
aiz ielas stūra zūdam
auto aizmugures ugunis
uz ielas
ielā tātad bijis kāds
pirms šā
bet šis
šis nelga sasapņojies nezin ko:
ka iela tikai šim
jo tajā rau šā sliedes
bet kas un cik nav pa to
braukuši nakts melnumā
kamēr šis dienas veikts
mazdrusciņ restaurējies depo?
klab
īdēdams pie sevis šis
klab
īd
un klepo
