Vīķe-Freiberga: Tiesu prestižam kaitē, ja uzkrītoši bieži attaisno smagos finansiālos noziegumos apsūdzētas personas 4
Tiesu prestižam kaitē, ja tās uzkrītoši bieži attaisno smagos finansiālos noziegumos apsūdzētas personas, vai gadiem ilgi pasludina tikai nosacītus sodus narkotiku tirgotājiem, šodien Satversmes tiesas (ST) svinīgajā sēdē norādīja bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norādīja, ka likuma vara un to īstenojoša tiesu sistēma pieder pie demokrātijas pašiem svarīgākajiem balstiem.
Tiesu sistēmai ir jāgādā par to, lai visas tiesības, ko katram pilsonim garantē Satversme un likumdevēju pieņemtie likuma kodeksi tiktu respektēti un katrs pilsonis varētu paļauties uz vienādu attieksmi tiesas priekšā.
Demokrātiskās iekārtās pieņemts, ka tiesu vara ir neatkarīga. Tas ir fundamentāls princips, kas nedrīkstētu nozīmēt, ka tiesa var atļauties būt neefektīva, bezatbildīga, neprofesionāla un korumpēta.
Gluži kā katram citas brīvas profesijas pārstāvim arī tiesnesim ir jābūt pakļautiem regulāriem saviem kompetenču un savas profesionalitātes vērtējumam, citādi iestājas visatļautības un profesionālās patvaļas atmosfēra, kas iedragā visas tiesu sistēmas prestižu un reputāciju, norādīja eksprezidente.
Tiesu prestižam kaitē, ja tiesnesis atsaukdamies uz savu tiesneša amatu atļaujas publiski pasludināt nosodījumus vārdos nosauktām personām par konkrētiem situācijas faktiem nebūdams informēts.
Tiesu prestižam vēl vairāk kaitē, ja tiesas uzkrītoši bieži attaisno smagos finansiālos noziegumos apsūdzētas personas, vai gadiem ilgi pasludina tikai nosacītus sodus narkotiku tirgotājiem, ko “policija noķērusi burtiski ar preci rokā.”
“Vēl vairāk neuzticība tiesu varas taisnīgumam rada pilsoņu neuzticību visai valsts pārvaldes sistēmai un tas jau kļūst par nopietnu draudu valsts iekšējai drošībai un stabilitātei. Tāpēc tiesu varai pašai jābūt visaktīvākajai savas darbības objektīvā izvērtēšanā un uzlabošanā, tā pierādot, ka neviens nedrīkst stāvēt pāri atbildībai par savu darbu,” uzsvēra eksprezidente.
Tiesu sistēmas prestižu pilsoņu acīs ļoti iespaido arī tiesu sistēmas “proceduālie aspekti”, pie kuriem būtu pieskaitāmi arī jautājumi par prokuratūras darba kvalitāti.
Eksprezidente uzskata, ka būtu vērtīgi Latviju salīdzināt ar citām demokrātiskām valstīm par tiesas procesa jautājumiem.
“Būtu vērtīgi zināt, kurā rangā atrodas Latvija caurmēra gaidīšanas laika ziņā, līdz lietu izskatīšanas sākumam, kā arī caurmēra laikā starp vienu tiesas sēdi un nākamo katrā lietā.
Tāpat vērtīgi būtu zināt, cik daudzās citās demokrātiskās valstīs tiesas process pat vienkāršām lietām var ilgt vairāk nekā desmit gadus un cik valstīs lietas atkārtoti tiek sadalītas, apvienotas un atkal sadalītas.
Tāpat eksprezidentes ieskatā būtu vērtīgi salīdzināt, cik valstīs atsevišķu lietu iztiesāšanā bijuši nepieciešami 200 un vairāk sējumi un “kur vēl nabaga tiesnesim vairākas dienas nākas stāvēt kājās, lai skaļā balsī nolasītu sīki detalizētu savu spriedumu.”
Konkrētu personu lietas eksprezidente gan savā uzrunā neminēja, taču, ņemot vērā minēto, viņa uzskata, ka tiesās procedūras vienmēr ir iespējams uzlabot.
