Trenēt lasīšanas muskuļus 14
Daudz lasu nopietno literatūru, tādējādi uzturu intelektuālo tonusu. Atļaujos baudīt arī izklaides lasāmvielu. Kad studēju doktorantūrā, profesors mūs aicināja savā bibliotēkā, lai ņemam ne tikai zinātnes grāmatas, bet arī detektīvus un spiegu romānus. Viņš zināja, ka tas ļauj izvēdināt smadzenes. Tā izlasīju daudz ko. Man patīk detektīvliteratūra, kur atklājas neparasti, īpatni raksturi, šķetināti interesanti dialogi. Arī zinātniskā fantastika, tikai tagad reti var atrast aizraujošas grāmatas.
Ienirt savās dzīlēs
Saspringto ikdienas ritmu izturēt palīdz meditācija. Tas ir cits veids, kā raudzīties uz pasauli. Tagad daudzi terapeiti izmanto metodes, ko agrāk lietoja tikai mistiķi. Var teikt, ka zinātne ir nočiepusi no ezoterikas paņēmienus un pierādījusi tos zinātniski. Ir zināms, ka meditējot mainās asinsspiediens un citi fizioloģiskie rādītāji, smadzeņu viļņi un ādas galvaniskās reakcijas. Budistu mūki runā par mindfulness jeb apzinātību. Ja ko dari, tad ar pilnu uzmanību.
Man patīk stāsts par dzen meistaru un mācekli. Abi iet pa ceļu, māceklis visu laiku uzdod jautājumus, bet meistars neatbild. Viņi apsēžas pusdienot. Atkal māceklis prašņā, taču atbildes nav. Māceklis ir sašutis, bet viedais vīrs atbild: kad es staigāju, tad staigāju, un, kad es ēdu, tad ēdu. Dari visu ar pilnu koncentrēšanos, esi klāt tajā brīdī. Tas nav viegli. Es zinu, ka lielu daļu mūža pavadu, pati neesot sevī klāt, bet ik pa laikam cenšos atkal sevi atcerēties – apzināti just, ka jūtu. Pateikties ikvienam mirklim Ir divi galvenie apziņas vingrināšanas paveidi – meditācija un kontemplācija, kas viens otru papildina. Meditēt var, aizverot acis un iegrimstot sevī, cenšoties apturēt iekšējo dialogu un domu plūsmu. Otrs veids ir paturēt acis vaļā, bet ar visu uzmanību koncentrēties uz niecīgāko sīkumu, it kā tā būtu svarīgākā lieta pasaulē. Ir vēl kāds grūts, bet svētīgs vingrinājums. Tumšā telpā aizdedz sveci, noliek to pie spoguļa un lūkojas liesmā. Koncentrējas uz loku ap liesmu, mēģinot panākt, lai maina krāsu. Vēlams to darīt 10 minūtes katru vakaru apmēram nedēļas garumā par katru varavīksnes krāsu pēc kārtas. Atzīšos, man tikai reizēm tas ir izdevies, jo nesanāk to darīt regulāri.
Cits svētīgs vingrinājums – pārdomāt pagājušo dienu un pasacīt paldies par visu, kas noticis un piedzīvots. “Esmu pateicīga par visu, kas šodien dots. Paldies, ka varu kustēties, redzēt, just. Par to, ka kāds pateica labu vārdu, ka man bija izdevība kādam pateikt ko labu. Par skaisto saulrietu, par romantisko migliņu…” Pateicības jūtas atver sirdi. Varbūt tas šķiet neparasti, bet tās atver arī pasauli. Ja ir atvērta sirds, tad pasaule nāk pretim. Kā citāts: Dainās ir redzams, ka latviešu tautai nebija raksturīga raudulība. Visi ļoti varoši, daroši, dzied, liek bēdu zem akmeņa. Mūsu senči dzīvoja daudz grūtākos apstākļos nekā mēs šodien, bet saprata, ka galva jātur lepni augšā.
