Atrast īsto puzli 14
Savulaik mēdzu vasaras brīvlaikā likt puzles, lai atpūstos pēc grūta darba cēliena, palīdzētu aiziet citām domām. Parasti ņēmu puzli ar 1000 gabaliņiem. Esmu mēģinājusi likt arī trīstūkstošnieku, bet ilgais process šķita pārāk garlaicīgs. Meklējot, kā viens gabaliņš atšķiras no cita, kur tam vieta, izmantoju metodi, kas apstiprināta pat eksperimentos. Iedodu verbālo kodu – meklēju tādu ar īsām, resnām kājām un strupu degunu. Šādi iztēlojoties, vieglāk atrast. Puzli liekot, jākoncentrējas uz krāsu un formu, atkal tiek darbināta labā smadzeņu puslode – tas man labi der.
Šūt sarkanas rozes
Skolā sāku iet vēlu. Man grūti gāja ar rakstīšanu, bija slikts rokraksts, mani par to rāja. Tas tāpēc, ka rokas nebija vingrinātas, pirkstu sīkā muskulatūra nevarēja labi attīstīties. Mazotnē gribēju zīmēt, rakstīt, bet nebija ne zīmuļu, ne papīra. Mana mamma bija diezgan liela rokdarbniece, daudz ko man parādīja. Taču interesi par rokdarbiem izgaisināja šūšanas stundas vidusskolā, tās bija ļoti garlaicīgas. Vajadzēja uz baltas lupatas ar sarkanu diegu šūt dūrienus, atkārtot tos nebeidzami ilgi. Bet man tā gribējās uztaisīt kaut ko noderīgu! Par spīti skolotājas sabojātajam šūšanas priekam, vēlāk sāku uz savu roku izšūt tautisku spilvenu krustiņdūrienā, mammai bija veci Zeltenes žurnāli ar rakstiem. Pirmais spilvens vēl ir saglabājies, tāds pabalējis gan, jo toreiz izlietoju dzijas, ko ārdīju no veciem puloveriem.
Likt burtus vārdos
Krustvārdu mīklas ir mana un vīra kopīgā vakara tradīcija ilgus gadus. Tagad mēs to darām arī tādēļ, lai trenētu angļu valodu. Ja valodu nelieto, tā sāk ierūsēt. Ja uzstājos starptautiski, man visbiežāk jārunā angļu, retāk – franču valodā. Vācu un spāņu valodu maz izmantoju. Visvairāk aizraujamies ar tā dēvētajām amerikāņu mīklām. Ar tām var slīpēt atjautību, jo ietvertas vārdu spēles – nekad nezini, uz kuru pusi viņi stūrē. No Imanta varu mācīties rūpību un pacietību, kā viņš iet cauri visam alfabētam, izmēģinot katru burtu. Nekad neņemu talkā palīglīdzekļus, tieši tas padara mīklu minēšanu par izaicinājumu prātam. Atmiņa ir jātrenē tāpat kā muskuļi. Nesen Imants man iemācīja madžonga spēli (Mahjong), to spēlēju planšetē. Tās ir dažādos veidos saliktas ķīniešu plāksnītes. Ja izdodas visas novākt no trases, parādās uzraksts – apsveicam. Arī par to prieks.
