Vīķe-Freiberga kļūst par prestižā “Madrides kluba” prezidenti 15
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga kļuvusi par pasaules līderu alianses “Madrides klubs” prezidenti, informēja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.
Bijusī Latvijas Valsts prezidente (1999-2007) 6.decembrī ģenerālasamblejā tika ievēlēta par šīs organizācijas vadītāju.
Rīgā dzimusī politiķe, kura “Madrides kluba” ģenerālasamblejā tika ievēlēta par šīs organizācijas prezidenti, stāsies šajā amatā 2014.gada 1.janvārī. Šajā amatā Vīķe-Freiberga nomainīs bijušo Nīderlandes premjerministru Vimu Koku, kuram noslēdzas četru gadu pilnvaru termiņš “Madrides kluba” un Pasaules līderu alianses prezidenta postenī.
“Esot Valsts prezidenta vai premjera amatā, primāri jāgādā par savas valsts un tautas labklājību un starptautiski tā jāpārstāv. Bet, kad amata atbildības mētelis tiek novilkts, var kļūt par pasaules pilsoni, strādājot pasaules kopējās sabiedrības labā,” tā vakar preses konferencē teica Vīķe-Freiberga. Atbildot uz žurnālistu jautājumu, cik ietekmīgs ir Madrides klubs, eksprezidente atzina: “Pasaulē ir dažāda veida spēks, vara, ir militārais spēks, ir naudas vara. Bet Madrides klubam un bijušajiem valstu un valdību vadītājiem ar viņu pieredzi piemīt domas un idejas spēks.”
Vīķe-Freiberga dzimusi 1937.gada 1.decembrī. 1945.gada 1.janvārī viņa, bēgot no padomju okupācijas, ar ģimeni devās prom no Latvijas. 2014.gada 1.janvārī – 69 gadus pēc trimdas gaitu sākšanas Kanādā – Vīķe-Freiberga kļūs par pirmo sievieti, kura ievēlēta par prezidenti pasaulē lielākajam demokrātiski ievēlēto prezidentu un premjerministru forumam, kurš dibināts demokrātisko vērtību un demokrātiskas pārvaldes atbalstīšanai pasaulē.
Eksprezidente Vīķe-Freiberga ir viena no “Madrides kluba” dibinātājām, 2001.gadā Latvijas Valsts prezidentes statusā piedaloties konferencē “Demokrātijas iedibināšana un stiprināšana”, kurā dzima šī organizācija. Kopš tā laika viņa ir aktīvi piedalījusies daudzos tās projektos un misijās, piemēram, “Sieviešu līdzdalība politikā” Āfrikā, “Demokrātijas stiprināšana un etniskais izlīgums” Kirgizstānā un I Dienvidkaukāza forumā Azerbaidžānā, informēja Lasmane.
Pildot Latvijas Valsts prezidentes pienākumus, Vīķe-Freiberga veicināja Latvijas iestāšanos NATO un Eiropas Savienībā, kas tika īstenota 2004.gadā viņas vadībā. Stingri pārliecināta par nepieciešamību pilsoņiem iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un politiskajos procesos, viņa sāka diskusiju par obligātas balsošanas ieviešanu vispārējās vēlēšanās. 2005.gada aprīlī Apvienoto Nāciju ģenerālsekretārs Kofi Anans iekļāva Vīķi-Freibergu savā pasaules politisko līderu komandā, kuras mērķis bija sekmēt viņa visaptverošās ANO reformu programmas īstenošanu. Kopš 1999.gada Vīķe-Freiberga darbojas Pasaules sieviešu-līderu padomē, Eiropas Iecietības un izlīguma padomē un Eiropas Ārlietu padomē. Viņa kā uzaicināta dalībniece regulāri piedalās arī Pasaules ekonomikas forumā (Davosā) un ir Nizami Gandžavi starptautiskā centra Azerbaidžānā līdzpriekšsēdētāja.
Dzīvojot Kanādā,Vīķe-Freiberga Toronto Universitātē ieguva bakalaura un maģistra grādu psiholoģijā. Viņa turpināja studijas MakgilaUniversitātē Monreālā, iegūstot doktora grādu eksperimentālajā psiholoģijā. 1998.gadā Vīķe-Freiberga atgriezās dzimtenē, kļūstot par Latvijas Institūta (organizācija, kas nodarbojas ar Latvijas atpazīstamības veicināšanu ārzemēs) vadītāju un gadu vēlāk – 1999.gada jūnijā – tika ievēlēta par Latvijas Valsts prezidenti.
Koks tika ievēlēts par “Madrides Kluba” prezidentu 2009.gadā un ieņēma šo amatu četrus gadus. Viņa vadībā “Madrides Klubs” paplašināja savu pārstāvniecību pasaulē, kā arī savas darbības mērogu un vērienu, dibinot Pasaules līderu aliansi – jaunu struktūru, kuras mērķis ir padziļināt un izvērst “Madrides Kluba” esošo ietekmes sfēru jauno lielvalstu veidotajā “jaunajā pasaulē”, sekmēt sadarbību starp organizācijas locekļiem un citu ievērojamu nesen dibinātu biznesa un korporatīvo līderu organizāciju Pasaules ekonomikas padomi, kurai ir deviņas reģionālas konvencijas visos svarīgākajos pasaules reģionos
Turklāt “Madrides Klubs” ir paplašinājis savu dalībnieku skaitu no 70 2009.gadā līdz 95 2013.gada decembrī.
