Vīķe-Freiberga: Esam dzīvojuši bez preambulas, bet vēlme to ieviest ir attaisnojama 1
Juridiski korekti bez Satversmes preambulas esam dzīvojuši līdz šim un principā varētu mierīgi turpināt to darīt tālāk, taču politiski strāvojumi, kādi Latvijā manīti pēdējo gadu laikā, attaisno vēlmi tekstuāli izteikt un apstiprināt tās vērtības, kas Satversmē bija pieņemtas kā pašas par sevi saprotamas, bet ne vienmēr tiešos vārdos izteiktas, intervijā laikrakstam “Diena” norāda eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Jautāta, kuras ir galvenās komponentes, kas cilvēkā veido patriotismu, eksprezidente nosauc mīlestību un cieņu pret savu zemi, valsti, līdzcilvēkiem un saknēm. “Tā nav ne pērkama, ne pārdodama lieta, bet gan pašvērtība. Normāli tas tiek ieaudzināts vispirms ģimenē, tad skolā, to bērns un jaunietis uzsūc no apkārtējās vides,” uzskata Vīķe-Freiberga.
Pēc viņas teiktā, patriotisma trūkums norāda uz nespēju mīlēt plašāko kopienu, kas normāli indivīdam sniedz emocionālu atbalstu un patīkamas piederības jūtas. “Šāda nespēja mīlēt raksturīgi ceļas no mazvērtības sajūtas un nespējas mīlēt pašam sevi,” intervijā “Dienai” klāsta bijusī prezidente.
Kā ziņots, aktualizējoties jautājumam par Satversmes preambulas nepieciešamību un tās projektu, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) izteikusies, ka ir nepieciešams apsvērt Saeimas Konstitucionālo tiesību komisijas izveidošanu, lai tajā lemtu par grozījumiem Satversmē, Saeimas Kārtības rullī un Ministru kabineta iekārtas likumā.
Saistībā ar Konstitucionālo tiesību komisijas iespējamo veidošanu vispirms gan ir jāsaprot, vai parlamentā ir kapacitāte tās pastāvēšanai, norādīja Čepāne. Viņa skaidroja, ka Juridiskajai komisijai pašlaik ir daudz darba saistībā ar vairākiem likumprojektiem.
Par to, vai Satversmes preambulas projekta un Valsts prezidenta rosināto izmaiņu vērtēšanai veidot atsevišķas apakškomisijas vai darba grupas, tiks lemts pēc 2014.gada valsts budžeta pieņemšanas, pauda komisijas priekšsēdētāja.
Jau vēstīts, ka Satversmes preambulas projektā tiek piedāvāts definēt Latvijas pamatlikuma kodolu, bet latviešu identitātei plānots piedēvēt divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņu un kristīgās vērtības -, ideju aizgūstot no literātes Zentas Mauriņas.
Savukārt Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīva cita starpā paredz grozīt Satversmi, Ministru kabineta iekārtas likumu un Saeimas Kārtības rulli, paredzot mainīt līdzšinējo Ministru prezidenta apstiprināšanu amatā, kam būtu nepieciešama 51 Saeimas deputāta atbalsts, kā arī valdības locekļu izvirzīšanas un apstiprināšanas kārtību. Tāpat ierosināts atteikties no principa, ka gadskārtējā valsts budžeta noraidīšana parlamentā uzskatāma par neuzticības izteikšanu Ministru kabinetam.
