Vija Klučiniece: “Vēl joprojām ir daudz neapzinīgu cilvēku, kuri vieglprātīgi pieļauj sava mājdzīvnieka pavairošanu” 38
Autore: Vija Klučniece, LKF prezidente
Šobrīd Latvijas Republikas Saeimas dienaskārtībā ir grozījumi “Dzīvnieku aizsardzības likumā”(DZAL), kurus pirms apstiprināšanas attiecīgi pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā skata Saeimas Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās attīstības komisija. Grozījumi ir kā karsts kartupelis, daudz savtīgas interpretācijas un atstāstu sociālajos tīklos, tāpēc Latvijas kinoloģiskā federācija (turpmāk – LKF) vēlas sniegt ieskatu šajā normatīvajā aktā, jo kopš 1991.gada kā sociālie partneri esam piedalījušies visu likumprojektu izstrādē, kas saistīti ar mājas(istabas) dzīvniekiem, norāda Vija Klučniece, LKF prezidente.
Šobrīd Zemkopības ministrijas virzītajos DZAL grozījumos ir pastiprinātas labturības prasības mājas(istabas) dzīvnieku turētājiem nosakot, ka pēc likuma stāšanās spēkā suņus, kuri ir vecāki par 10 mēnešiem, būs aizliegts turēt piesietus (jau patreizējā likumdošana nosaka, ka suni var turēt piesietu tikai pēc tam, kad tas sasniedzis 10 mēnešu vecumu). Diskusija par šo prasību notika jau 2006.gadā, kad LKF rosināja to noteikt Ministru kabineta noteikumos Nr. 266 “Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”, bet palika mazākumā, tolaik Zemkopības ministrija ierosinājumu neatbalstīja. Zemkopības ministrija DZAL grozījumos ir paredzējusi minētos Ministru kabineta noteikumus Nr.266 atcelt un to vietā izdot jaunus, daudz detalizētākus, pastiprinot prasības dzīvnieku labturībā un aizsardzībā, izstrādājot precīzākus un stingrākus noteikumus dzīvnieku turēšanas vietām, barošanai, dzirdināšanai, kā arī prasības, kas jāievēro, lai mājas(istabas) dzīvnieks varētu uzturēties ārpus telpām.
Nevienam nav noslēpums, ka mūsu valstī DZAL ir spēkā kopš 2000.gada, tam pakārtotie noteikumi izstrādāti un apstiprināti nedaudz vēlāk, tomēr joprojām mūsu valstī ir pārmērīgi liels dzīvnieku patversmju skaits – 28, kā arī neskaitāmas organizācijas un individuālas personas, kuras nodarbojas ar dzīvnieku glābšanu, tātad joprojām ir pietiekami liels skaits pamesto, nevajadzīgo, citādā veidā nelaimē nokķluvušo dzīvnieku. Jāuzteic, ka, pateicoties dzīvnieku aizsardzības organizāciju mērķtiecīgai un godprātīgai darbībai, piemēram, Rīgā faktiski klaiņojošu, uz ielas dzīvojošu suņu vairs nav, problēmu joprojām rada kaķi. Pārtikas un veterinārajā dienestā apkopotā informācija, ko sniedz pašas patversmes, liecina, ka pamazām gadu no gada patversmēs uzņemto dzīvnieku skaits samazinās. Tomēr vēl ir daudz neapzinīgu cilvēku, kuri vieglprātīgi pieļauj sava mājdzīvnieka pavairošanu, nedomājot par to, kur pēc tam liks kucēnus vai kaķēnus.
Diemžēl arī virknē Latvijā reģistrētu organizāciju ir dzīvnieku audzētāji vai biežāk tos varētu saukt par pavairotājiem, kuri klaji pārkāpj vai nenodrošina normatīvajos aktos paredzētajā apjomā atbilstošas prasības dzīvnieka labturībai un vairo tos tikai peļņas nolūkā. LKF ir organizācija, kurā ir 33 šķirnes suņu klubi un vairāk kā 4000 individuālo biedru, kuriem kopumā ir reģistrētas 682 audzētavas (no valstī reģistrētajām tuvu pie 900). Izklausās daudz, taču publiski pieejamā statistika apliecina, ka lielākā daļa no Latvijā gada laikā pirmreizēji reģistrētajiem suņiem/kucēniem NENĀK no LKF audzētavām vai individuālajiem audzētājiem. Piemērām, 2022.gadā no Lauksaimniecības datu centrā pirmreizēji reģistrētajiem 21900suņiem, tikai 3265 bija LKF kucēni. Tātad pārējo jauno reģistrēto suņu skaitu sastāda patversmēs reģistrētie suņi, suņi, kas ievesti Latvijā no ārvalstīm, un citu Latvijā reģistrēto organizāciju un individuālo pavairotāju suņi. LKF, kuras ciltsdarbu atzīst vairāk kā 112 pasaules valstīs, viennozīmīgi iestājas pret dzīvnieku pavairošanu kā peļņas vai iztikas avotu. Ja kāds šādas darbības individuāls gadījums tiek konstatēts LKF biedru rindās, nekavējoties tiek pieņemti stingri mēri attiecīgā audzētāja darbības ierobežošanai vai pat izslēgšanai no organizācijas.
Pateicoties Zemkopības ministrijas un nevalstisko organizāciju, tajā skaitā LKF līdzdalībai, negodprātīgo audzētāju skaits samazinās, jo dzīvnieku atsavināšanai noteiktais vecums, obligātā vakcinācija un čipēšana, reģistrācija Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā, kuru rosināja un atbalstīja LKF, ir panākusi, ka vieglas peļņas tīkotāju skaits, izmantojot mājas(istabas) dzīvniekus, pakāpeniski samazinās.To apliecina izmaiņas Lauksaimniecības datu centrā reģistrēto dzīvnieku audzētāju organizāciju skaitā – no 37 suņu, 10 kaķu, 2 sesku audzētāju organizācijām 2019.gadā šobrīd reģistrēti vairs 16 suņu, 6 kaķu un 1 sesku audzētāju klubi un apvienības.
Arī šobrīd Zemkopības ministrijas izstrādātie DZAL grozījumi ir paredzēti gan neapzinīgo pavairotāju, gan audzētāju kontrolei un ietver prasību, ka IKVIENAM, kurš pavairo mājas(istabas)dzīvniekus(gan šķirnes, gan bezšķirnes), būs jāreģistrējas mājas(istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē, tiks noteiktas prasības gan sludinājumu ievietošanā, pārdodot dzīvniekus, gan labturības jautājumu apguvē, gan dzīvnieku atsavināšanas procesa uzlabošanā. LKF kā organizācija ar turpat 50 gadu darbības pieredzi uzskata, ka neatkarīgi no tā, kur atrodas mājas(istabas) dzīvnieks – savrupnamā, dzīvoklī, laukos vai pilsētā, tiek turēts kā draugs un kompanjons vai izmantots pēcnācēju radīšanai, viņam jānodrošina 5 brīvības:
- Brīvība no slāpēm, izsalkuma un nepietiekama uztura, nodrošinot pastāvīgu pieeju svaigam ūdenim un barībai, kura uztur veselību un spēku.
- Brīvība no diskomforta, nodrošinot atbilstošu vidi, ieskaitot pajumti un ērtu atpūtas zonu.
- Brīvība no sāpēm, ievainojumiem un slimībām, tās novēršot vai ātri diagnosticējot un ārstējot.
- Brīvība normālas uzvedības izpausmei, nodrošinot pietiekamu telpu, atbilstošu aprīkojumu un sugasbrāļu sabiedrību.
- Brīvība no bailēm un spriedzes, nodrošinot apstākļus un rīcību, lai izvairītos no garīgāmciešanām.
Grozījumos tāpat kā mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzībai, atsevišķa nodaļa veltīta Dzīvnieku patversmēm,viesnīcām un citām pagaidu turēšanas vietām. Jaunums DZAL grozījumos ir tas, ka turpmāk fiziskajām personām, kuras savā mājsaimniecībā, kādā citā patstāvīgā vietā sistemātiski nodarbojas ar klaiņojošu un bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izmitināšanu uz laiku,būs jāpaziņo par to Pārtikas un veterinārajam dienestam, lai apzinātu šādu vietu eksistenci, jo jebkurš klaiņojošs dzīvnieks var būt inficēts ar kādu zoonozi, kas bīstama cilvēkam, dzīvnieku skaits šādās turēšanas vietās nepārtraukti mainās, tad tā ir loģiska prasība sabiedrības veselības nodrošināšanai.
Lielu ažiotāžu no dažu dzīvnieku aizsargu puses izsaucis grozījums par to, ka kucēm, sesku mātītēm pieļaujams viens mazuļu metiens, kaķenēm – divi metieni gadā. Kopš 2006.gada kaķenēm prasība par vienu metienu bija spēkā, bet tas netraucēja neapzinīgiem pavairotājiem vaislot kaķenes ne tikai vienu, bet pat līdz 4 reizēm gadā, Prasību pārsvarā ievēroja šķirņu klubi. 17 gadu laikā kopā ar veterinārārstiem konstatējām, ka kaķenēm, īpaši temperamentīgu šķirņu kā Abesīnijas, Siāmas u.c., rodas nopietnas veselības problēmas, neļaujot pēc tam, kad izaudzēts un atdots viens metiens, ļaut kaķenei pāroties atkārtoti. Grozījums veikts tikai un vienīgi dzīvnieku labturības dēļ, jo kaķiem atšķirībā no citiem siltasiņu dzīvniekiem, ir atšķirīga fizioloģija. 2023.gada 7.decembrī Eiropas Savienība pieteica jaunas direktīvas projektu, kurā vistiešākajā veidā tiek skarti dzīvnieku pavairošanas jautājumi. Šajā projektā ir iekļauta norma, ka līdzīgi kā Zemkopības ministrijas izstrādātajos grozījumos, paredzēts viens metiens gadā kucēm un sesku mātītēm, bet 3 metieni divos gados kaķenēm.
LKF visu savu biedru vārdā vēlreiz uzsver savu atbalstu Zemkopības ministrijas izstrādātajiem grozījumiem ar mērķi beidzot pieņemt vēsturisko lēmumu dzīvnieku aizsardzībā – atbrīvot dzīvniekus no turēšanas pie ķēdēm, un nekavējoties uzsākt darbu Ministru kabineta noteikumu izstrādē dzīvnieku labturības prasību pilnveidei.
