Vija Eniņa dod padomu, kā ārstniecībā izmantot daudziem svešo tūsklapi 1
Elīna Kondrāte, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kā pareizi sagatavo un lieto tūsklapi?” jautā lasītāja Janīna no Viļānu novada.
Kādām vainām palīdz tūsklape
Farmācijas doktore Vija Eniņa pauž, ka tūsklape Latvijā nav ļoti populārs augs un cilvēki bieži to pat nepazīst. Pārsvarā tas aug Vidzemē.
Ārstnieciskos nolūkos var izmantot gan tūsklapes lapas, gan saknes. “Lapas parasti vāc jūlijā un augustā. Tagad lapas ievākt būtu par vēlu, jo tās labi garšo gliemežiem, arī rūsas sēnēm. Bet, ja nav ievāktas, rūpīgi apskatot, mazliet lapu vēl varētu ievākt.
Saknes gan var rakt mazliet vēlāk – oktobrī, novembrī. Gan saknes, gan lapas galvenokārt izmanto, lai mazinātu sāpes galvā, sprandā, muskuļos. Tūsklapi vēl var lietot, kad ir drudzis, klepus, saaukstēšanās vai aizsmakums,” stāsta Vija Eniņa.
Ir divu sugu tūsklapes – bastarda tūsklape (Petasises hybridus), kam piemīt ārstnieciskas īpašības, un neīstā tūsklape (Petasites spurius), kam ārstnieciskās īpašības nepiemīt.
Neīstajai tūsklapei ir dzelteni ziedi, kas atgādina mazas māllēpītes. Sastopama galvenokārt smilšainos upju krastos, palienēs, piejūras kāpās.
Kā sagatavot
Lapas var izmantot svaigas, vai arī pēc ievākšanas tās jāžāvē. Siltā laikā to var darīt labi vēdinātās telpās, ik pa laikam lapas pagrozot no vienas un no otras puses. Tagad, kad laiks kļuvis vēss un mitrs, lapas var žāvēt cepeškrāsnī, taču ne vairāk kā 60 oC karstumā.
Saknes izrok, notīra no zemes paliekām, tās var arī noskalot, bet zem tekoša ūdens, lai saknes nezaudētu vērtīgās īpašības. Pēc tam saknes, līdzīgi kā lapas, žāvē cepeškrāsnī ne vairāk kā 60 oC karstumā. Resnākās saknes var pārgriezt gareniski uz pusēm, lai labāk izžūtu.
Kā lietot
No žāvētām saknēm var gatavot uzlējumu. “Proporcijas ir dažādas. Kādreiz ņem ēdamkaroti sasmalcinātas saknes uz glāzi verdoša ūdens, kādreiz – mazāk, tas cilvēkam jājūt pašam. Saknes ir diezgan blīvas pēc savas konsistence, tādēļ, lai no tām dabūtu vērtīgās vielas, saknes 10–15 minūtes jāpavāra.
Tad ļauj kādu stundiņu ievilkties, pēc tam nokāš un attiecīgi dzer pa pusglāzei vai mazāk vairākas reizes dienā,” stāsta farmācijas doktore.
Pret sāpēm bieži izmanto tieši svaigas lapas, kuras pieliek pie sāpošās vietas līdzīgi kā kāpostlapu vai ceļmallapu. Ziemas periodā sāpošajai vietai var pielikt arī izkaltētu lapu kompresi, sausās lapas iepriekš aplejot ar karstu ūdeni, ļaujot tām izmirkt un piebriest.
No tūsklapes nevar iegūt ādas apdegumu, apsārtumu vai kairinājumu, tāpēc šādu kompresi nav jābaidās atstāt uz nakti.
Arī no žāvētām lapām var gatavot uzlējumu. “Proporcijas var būt dažādas. Ēdamkaroti, 2 tējkarotes vai mazāk aplej ar karstu ūdeni un atstāj kādu stundu ievilkties, trauku apsedz, lai tas ir siltumā. Pēc tam nokāš un dzer pa glāzei vai ceturtdaļglāzei vairākas reizes dienā, ja piemeklējušas kādas no šīm veselības problēmām,” iesaka Vija Eniņa.
Padoms
Ārstniecības augiem nekad nebūs tik spēcīga iedarbība kā ķīmiskajām zālēm. “Tomēr, arī lietojot ārstniecības augus, ir vajadzīga piesardzība. Cilvēka organisms uz dažādām vielām un augiem var reaģēt individuāli: kādam var būt alerģiska reakcija, paaugstināta jutība pret konkrētām vielām, ko satur augs.
Tāpēc, ja tiešām vēlas kaut ko šādā veidā ārstēt, ieteicams izvēlēties populārākos ārstniecības augus, ko šajā jomā lieto Latvijā un pasaulē, piemēram, pelašķus, raudenes, ceļmallapas. Tūsklape ir mazliet specifisks augs, taču, ja tas aug mājas apkārtnē un gribas pamēģināt, kāpēc gan ne,” iesaka Vija Eniņa.
