Vija Beinerte: Vārds kā liecinieks 2
Vija Beinerte, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Valoda ir brīnums. Varbūt tāpēc manas bibliotēkas svarīga daļa ir Endzelīna rakstu izlase, Konversācijas vārdnīca un tad vēl virkne dažnedažādu skaidrojošo, sinonīmu, frazeoloģijas, valodu un dialektu vārdnīcu. Vārdnīcas ir īpaša pasaule – tiem, kam vārds ir dzīvības avots.
Valoda ir derīgais izraktenis – tā savulaik teica dzejniece Ludmila Azarova.
Par laimi šajā paviršības un steigas laikmetā ir vēl lingvisti, kas ar lāpstām un otiņām zem kultūrslāņu kārtām, rūsas un apsūbējuma meklē un atrod mūsu tautas saknes. Un re, man uz galda tam apliecinājums – cietos vākos un bagātīgi ilustrēts!
Āķi – ūdas, undas, unnas. Murdi – murdas, kūri, kurvji. Tīkli – lieši, loši, muteņi. Vadi – dižvads, bugurs, ķudelis. – Tas un vēl milzum daudz kas cits nesen klajā nākušajā Benitas Laumanes vairāk nekā piecsimt lappuses biezajā pētījumā “Zvejasrīku nosaukumi Latvijas piekrastē”.
Grāmata kā aizraujošs piedzīvojums un notikums. Atradums ikvienam, ko interesē mūsu tautas valoda, vēsture un kultūra. Tāda kā buramvārdu enciklopēdija.
Kā teiksmās par pūķiem – zināsi nosaukt vārdā, iegūsi draugu un sabiedroto.
Tomēr tas vēl nav viss. Sava valoda ir mūsu lielākais nacionālais dārgums – tā ir sacījis dižais Jānis Endzelīns.
Valodas galvenā funkcija ir pacelt cilvēka apziņu pāri materiālās pasaules iznīcībai – tā saka Endzelīna mazmazdēls mācītājs Ingmars Zemzaris.
To, kā valoda atklāj cilvēka un tautas iekšējo pasauli un attieksmes ar ārpasauli, apliecina arī Benitas Laumenes pētījums. Piemēram, tajā ir nodaļa “Zvejas organizēšana”, kur sadaļā “Peļņas daļas, dalīšana” tiek stāstīts par vadu zveju.
Vada zveja ir kopdarba forma, tāpēc visi, kas tajā piedalās, tikuši saukti par daļiniekiem. Taču ir vēl daži zīmīgi vārdi, kas liek aizdomāties. Izrādās, zvejniekiem bijuši arī tādi termini kā “ubagu daļa” un “bāriņloms”.
“Ubagu daļa” – pēdējais loms vada zvejā, ko izdalījuši palīgiem, bāriņiem un nabagiem. Arī bojā gājušo zvejnieku atraitnēm par tīkliem, kas tikuši atdoti lietošanā citiem zvejniekiem, arvien pienākusies loma daļa. Tāds, redziet, sociālās palīdzības veids.
Vārds kā liecinieks. Kad bērniem no mazotnes tiek mācīti baušļi un mīlestība ir rakstīta cilvēku sirdīs, vienkārši ļaudis – krasta zvejnieki – cenšas rīkoties gudri un ētiski.
Žēlsirdības pamudināti, bez valsts norādēm un iejaukšanās. Tā darbojas brīva sabiedrība, kam tikums un mīlestība nav svešvārdi.
Vēl jāpiebilst, ka grāmatā apkopotās zvejniecības leksikas pamatavots ir pašas autores valodas materiālu vākumi Latvijas piekrastē 20. gadsimta 60. un 70. gados. Jūrkalnē, Ulmalē, Jūrmalciemā, Pāvilostā, Skultē, Ainažos, Duntē, Tūjā, Ziemupē, Papē, Rucavas Nidā, Kuršu kāpās, Liepājā un Nīcā, Mērsragā un Mazirbē Benita Laumane uzklausījusi un rūpīgi pierakstījusi dzīvu un nemaitātu valodu.
Protams, izmantoti arī citi avoti – vairāki Latvijas Universitātes un Liepājas Universitātes studentu darbi latviešu dialektoloģijā, piemēram, zvejniecības leksikas vākumi Salacgrīvā, Vitrupē, Buļļuciemā, Engurē, Rojā, Dundagā, Pāvilostā, Pērkonē, Usmā.
Pētījumā atrodamas atsauces arī uz Latviešu valodas institūta apvidvārdu kartotēku un leksiskiem dotumiem no folkloristu un etnogrāfu pierakstiem. Skatīti arī latviešu rakstu valodas avoti, piemēram, senās un mūsdienu vārdnīcas, periodika, atsevišķi speciālās literatūras, kā arī daiļliteratūras izdevumi.
Un vēl kāda priecīga vēsts. Šoruden Liepājā notika rakstnieka Egona Līva ikgadējās piemiņas balvas “Krasta ļaudis” pasniegšanas ceremonija. Galveno balvu žūrija piešķīra Benitai Laumanei par “Zvejasrīku nosaukumiem Latvijas piekrastē”.
Šī autorei ir jau otra “Krasta ļaužu” balva – pirmā bija par “Vēju un vētru grāmatu”.
Savulaik es par to uzrakstīju: “Brīnums uz brīnuma, te nudien traks var palikt! Maigi noskūpsta vaigu un tad norauj jumtu. “Vēju un vētru grāmata. Dabas parādību nosaukumi latviešu valodā”. Visiem, kam patīk lasīt vārdus kā lapas un tad palaist pa vējam.”
Un tā es jau atkal uz labu laimi atšķiru vārdnīcu. Un dzīva balss caur gadsimtiem uz mani runā un skaidro, kāda vērtība un jēga ir mīlestībā padarītam darbam.
