Vija Beinerte: Par vīrieti, sievieti un cepumiem 9
Reiss kavējās. Viņa nopirka grāmatu un cepumu paciņu un cik nu iespējams ērti iekārtojās krēslā uzgaidāmajā telpā. Viņai līdzās bija brīva vieta, uz kuras nolikta cepumu paciņa, bet nākamajā krēslā sēdēja vīrietis, kas kaut ko aizrautīgi lasīja.
Jaunā sieviete paņēma cepumu un jau gribēja iegrimt grāmatā, kad ievēroja, ka arī vīrietis paņem cepumu. Viņa noklusēja. Ik reizi, kad viņa paņēma cepumu, arī viņš paņēma. Tas kaitināja, taču viņa valdījās, cik nu spēja. Līdz beidzot paciņā bija palicis tikai viens cepums. Nez, ko viņš tagad darīs, nodomāja sieviete. Vīrietis, gluži kā nojauzdams viņas domas, paņēma pēdējo cepumu, pārlauza uz pusēm un, no grāmatas neatraudamies, pasniedza viņai. Tas nu reiz bija par daudz! Sieviete savāca savas mantas un devās prom.
Lidmašīnā viņa ieslidināja roku somā, lai paņemtu brilles, un pēkšņi sataustīja cepumu paciņu. Tikai tagad viņa atcerējās, ka to nemaz nebija izņēmusi no somas.
P.S. Pirms dažām dienām nopublicēju šo pastāstiņu “Mājas Viesa” lapā “feisbukā”. Kāda lasītāja komentārā ierakstīja: Cik mīļi! Cerams, viņi iepazinās.
Atbildēju: Viņi neiepazinās. Vismaz šajā reizē ne, jo iekāpa katrs savā lidmašīnā. Un sieviete pat nevarēja pateikt viņam paldies un atvainoties. Taču viņa kaut nedaudz labāk iepazina pati sevi un guva kādu svarīgu atziņu: nedusmojies! Pat tad, ja pirmajā brīdī prāts uz smaidu nenesas. Var gadīties, ka nav tā, kā tev šobrīd šķiet.
P.S. Komentāros “feisbukā” un “draugos” jau ir savākusies vesela kolekcija ar līdzīgiem sižetiem: vienā gadījumā tur figurē diplomāts un sētnieks Makdonaldā, citā – studente, kas nevar saprast, kādēļ tumšādains vīrietis ar tādu interesi vēro, kā viņa ēd, līdz pēkšņi atskārš, ka, ejot pakaļ tējkarotei, sajaukusi galdiņus. Personāži un dekorācijas mainās, doma paliek.
Lai mums visiem jauka diena!
