Vija Beinerte: Par krustu un beigu rēķinu 23
– Visu, ko Dievs ir radījis, viņš ir atzinis labu esam. Kur un no kurienes tad varētu būt sliktais? – tā man nesen jautāja labu draugu dēls, pusaudzis.
– Redzi, – es teicu, – nekas pasaulē nav ļauns, izņemot cilvēku, kad tas savu sirdi novērš no Dieva. Un, ja cilvēks savā sirdī ir ļauns un samaitāts, visa pasaule viņam un viņā ir samaitāta. Bet, ja tu esi tīrs savā sirdī, arī pasaule tev ir tīra un tu pastāvi patiesībā.
– Esmu dzirdējis cilvēkus sakām: “Jā, es ticu Dievam, taču es neeju uz baznīcu tāpēc, ka daļai iešana uz baznīcu ir tikai tāda izrādīšanās”. Kāpēc tu ej uz baznīcu? – viņš gribēja zināt.
– Uz baznīcu es eju, lai uzņemtu Dieva vārdu, nevis raudzīt, vai mācītājs un citi draudzes locekļi dzīvo saskaņā ar mīlestības mācību. Dieva priekšā katrs par sevi atbildēs pats. Nav tāda baušļa, kas aicinātu sekot, vai kaimiņam durvju priekša izmēzta un viņa bērniem mute tīra. Nav tāda baušļa, kas ļautu man pieprasīt mīlestību un tikumību no citiem – tikai un vienīgi no sevis pašas.
– Ir cilvēki, kas Dieva pielūgšanai izvēlas lauku vai mežu…
– Lūgšana jau nenotiek ne laukā, ne mežā un pat ne baznīcā, bet gan, kā Jēzus to teica samarietei pie akas, vienīgi garā un patiesībā.
– Kristietis cilvēku acīs ir cietējs. Vai arī tev ir kāds nesams krusts?
– Krusts līdz Jēzum bija lielākā kauna un negoda zīme. Bet Tēva mīlestība jeb Dēls to nomazgāja ar savām asinīm un darīja par paliekamu visaugstākā goda zīmi. “Kas grib sekot man, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un staigāt man pakaļ”. Sevi aizliegt – tas nozīmē pašmīlestību vērst mīlestībā uz Dievu un tuvāko, lai viss, ko dari, ir sākts Viņa vārdam par godu un veikts tuvākajam par kalpojumu. Atceries, Jēzus saka: “Mīli Dievu pāri pār visu un savu tuvāko kā sevi pašu”? Un krusta zīme jau arī ir dzīvs atgādinājums šim bauslim: vertikāle apzīmē cilvēka mīlestību uz Dievu pār visām lietām, bet horizontāle – mīlestību uz tuvāko kā sevi pašu. Nest krustu nozīmē mīlēt tos, ko Dievs mums ir devis, un būt gatavam palīdzēt katram bez izņēmuma, kad Dievs mūs uz to aicina. Tāpēc jau arī Jēzus saka: “Mans jūgs ir patīkams, un mana nasta ir viegla”.
Un tad, cik nu atcerējos, izstāstīju viņam vēstījumu, kurš, kā runā, esot bijis lasāms Mātes Terēzes istabā pie sienas, kaut gan tie neesot viņas pašas vārdi:
“Cilvēki itin bieži ir nesaprātīgi, neloģiski un patmīlīgi. Piedod viņiem, tik un tā piedod!
Ja būsi laipns, cilvēki teiks tevi slēptu savtīgu nodomu vadītu. Esi laipns tik un tā!
Ja gūsi panākumus, iemantosi dažus nepatiesus draugus un dažus patiesus ienaidniekus. Gūsti panākumus tik un tā!
Ja būsi godīgs un atklāts, cilvēks tevi pievils un krāps. Esi godīgs un atklāts tik un tā!
Ko būsi cēlis gadiem ilgi, kāds var nopostīt vienā mirklī. Cel tik un tā!
Ja radīsi mieru un laimi, viņi apskaudīs tevi. Esi laimīgs tik un tā!
Dod pasaulei labāko, kas tev ir, un zini – tai nekad nebūs gana. Tomēr dod tai labāko no visa, kas tavs, tik un tā! Jo redzi, tas beigu rēķins ir starp tevi un Dievu. Tas nekad nebūs starp tevi un viņiem. Tik un tā.”
