Vija Beinerte: No kādas sazvērestības Džons Kenedijs brīdināja amerikāņus, un cik aktuāls šis brīdinājums tagad ir mums? 0
Trīs mēnešus pēc inaugurācijas, 1961. gada 27. aprīlī, Amerikas Savienoto Valstu 35. prezidents Džons Kenedijs, tiekoties ar Laikrakstu izdevēju asociāciju, teica runu, kas tobrīd daudziem šķita mīklaina, bet tagad – pravietiska. Šī runa vedina domāt, ka tas, ko prezidents gribēja darīt zināmu žurnālistiem un sabiedrībai, ir vistiešākajā veidā saistīts gan ar 1963. gada 22. novembra atentātu, gan ar to, ka Kenedija slepkavības pasūtinātāji joprojām nav atklāti un izmeklēšanas materiāli nav atslepenoti.
“Pret mums tiek vērsta globāla monolīta un nesaudzīga sazvērestība.” “Neviens karš nav radījis lielākus draudus mūsu drošībai”. “Atklāta iebrukuma vietā tiek izmantota iefiltrēšanās, brīvu vēlēšanu vietā – kaitniecība, brīvas izvēles vietā – iebiedēšana, dienas armijas vietā – nakts teroristi.” Šie ir vien daži citāti no prezidenta 20 minūšu runas, kurā viņš īpaši uzsvēra to, ka “slepenība un faktu noklusēšana nav pieļaujama”.
Atsaucoties uz Konstitūcijas Pirmo labojumu, prezidents solīja nepieļaut cenzūru, kā arī atgādināja izdevējiem, ka
mediju galvenais uzdevums ir “nevis uzjautrināt un izklaidēt”, bet gan “informēt, modināt, likt domāt”.
Jo ienaidnieka mērķis ir pārmainīt sabiedrības apziņu, izļogot vērtības un tradīcijas, uz kurām tā balstās.
Un vēl kāda zīmīga detaļa. Runas sākumā prezidents pieminēja faktu, ka 1851. gadā laikraksts “The New York Herald Tribune” nolīga par ārzemju korespondentu kādu nepazīstamu žurnālistu Kārli Marksu, kas nekavējoties sāka žēloties izdevējam un redaktoram par savu briesmīgo nabadzību, diedelējot jau tāpat dāsnā honorāra palielinājumu. To nesaņēmis, Markss drīz vien atteicās no sadarbības ar “Tribune”, turpmāk veltījot savu laiku idejām, kas “iesēja ļeņinisma, staļinisma, revolūciju un aukstā kara sēklas”.
Viss prezidenta Džona Kenedija runas teksts ir lasām ŠEIT. Runas ierakstu var noklausīties ŠEIT.
Un nu loks ir noslēdzies. Šā gada 23. augustā Džona Kenedija brāļadēls Roberts Kenedijs juniors izteica atbalstu prezidenta kandidātam Donaldam Trampam: “Savu ceļu esmu sācis kā demokrāts, tā bija mana tēvoča un mana tēva partija. Šai partijai biju uzticīgs, vēl pirms ieguvu balss tiesības, pirmo reizi demokrātu kongresu apmeklēju 1960. gadā, kad man bija seši gadi. Tolaik demokrātu partija cīnījās pret autoritārismu, cenzūru, koloniālismu, imperiālismu un netaisniem kariem. Kā jūs zināt, oktobrī es pametu šo partiju, jo tā ir novērusies no tām vērtībām, ar kurām esmu uzaudzis. Demokrātu partija ir nodevusi savus ideālus, kļūstot par kara, cenzūras, korupcijas, lielās farmācijas un lielās naudas partiju.”
Daži vārdi par naudu. Demokrātu partijas lielākais sponsors ir Džordžs Soross. Kopš 2000. gada viņš ir iesaistījies visās ASV prezidenta vēlēšanās, tērējot milzu summas tam, lai republikāņi nenonāktu pie varas.
2003. gada 11. novembrī intervijā laikrakstam “The Washington Post” Soross atklāja, ka nepieļaut republikāņu uzvaru vēlēšanās ir viņa “dzīves galvenais fokuss” un “dzīvības un nāves jautājums”.
Lai īstenotu šo mērķi, Soross nu jau vairāk nekā divdesmit gadus regulāri ir piešķīris finansējumu gan koledžām un universitātēm, gan arī vairāk nekā 30 ziņu aģentūrām un medijiem, starp kuriem ir “The New York Times”, “The Washington Post”, “The Associated Press”, CNN, ABC. Tāpēc ir saprotams, ka neviens no šiem medijiem nav publicējis Roberta Kenedija runas tekstu un nav analizējis viņa argumentus. Tā vietā ir sākusies Kenedija personas apspriešana un nomelnošana.
Roberta Kenedija juniora runu var noklausīties ŠEIT.
26.augustā atbalstu Trampam izteica arī kongresmene Tulsija Gabarda, kas 2020. gadā kandidēja ASV prezidenta vēlēšanās no demokrātu partijas, bet 2022. gadā šo partiju pameta, paužot neapmierinātību ar Baidena un Harisas īstenoto atvērto robežu politiku, kā arī neatbalstot partijas nostāju transpersonu tiesību un abortu jautājumos.
Savā uzrunā viņa apsūdzēja viceprezidenti Kamalu Harisu “varas ļaunprātīgā izmantošanā”, īpaši uzsverot kaitējumu, ko valsts reputācijai un bojā gājušo ģimenēm ir nodarījuši nekompetentie lēmumi, izvedot ASV karaspēku no Afganistānas, kad dzīvību zaudēja trīspadsmit amerikāņu karavīru un vairāk nekā piecdesmit tika smagi ievainoti, turklāt talibu rokās nonāca vismodernākā ASV militārā tehnika daudzu miljardu dolāru vērtībā.
Īsa piebilde: militārā štāba ģenerāļi brīdināja Balto namu, ka administrācijas piedāvātais armijas izvešanas plāns ir bīstams, tomēr lēmums netika grozīts, turklāt Harisa, pēc viņas pašas teiktā, bija “pēdējā persona istabā” jeb cilvēks, kam pieder galavārds svarīga lēmuma pieņemšanā, kad Baidens kā Bruņoto spēku virspavēlnieks parakstīja rīkojumu, kura traģiskās sekas kļuva par nepārprotamu Savienoto Valstu vājuma signālu pasaulei.
Tulsijas Gabardas 26. augusta runu var noklausīties ŠEIT.
Uzrunājot vēlētājus Nevadā, Gabarda atzina, ka viņai kā amerikānietei un veterānei nevarēja ienākt prātā, ka reiz nāksies piedzīvot tādus laikus, kad valstī valdīs cenzūra un tos, kas uzdrīkstēsies kritizēt valdības lēmumus, apsūdzēs “iekšzemes terorismā”. Uzsverot šo vēlēšanu nozīmi, viņa teica:
“Tā nav izvēle starp demokrātiem un republikāņiem, tā ir izvēle starp tirāniju un brīvību. No šās izvēles ir atkarīgs, vai spēsim nosargāt savu valsti.”
Kā ziņo aģentūra “Reuters”, 27. augustā Marks Zakerbergs vēstulē Pārstāvju palātas Tiesu komitejai atklāja, ka Baidena un Harisas administrācija ir centusies viņu ietekmēt, liekot slāpēt, cenzēt un pat dzēst vietnēs “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp” ievietotos ierakstus, kas satur informāciju par Covid-19 vakcīnu blaknēm, un to zinātnieku viedokļus, kas oponē Fauči noteiktajām vadlīnijām.
Zakerbergs pauda nožēlu, ka jau agrāk nav par to runājis publiski, kā arī izteica apņemšanos, ka viņa pārvaldībā esošās sociālās platformas šajās prezidenta vēlēšanās ievēros neitralitāti.
Zakerbergs, kas iepriekšējās vēlēšanās demokrātu partijai bija ziedojis 400 miljonus dolāru, atsevišķi atzina, ka ir pieļāvis kļūdu, liekot pasludināt par nepatiesu 2020. gada oktobrī laikrakstā “The Post” publicēto ekskluzīvo informāciju par Hantera Baidena klēpjdatora lietu, kas atklāja Baidenu ģimenes iesaisti liela mēroga starptautiskā korupcijas shēmā.
Kā jau agrāk viņš bija teicis sarunā ar Džo Roganu, “faktu pārbaudītāji visu izpētīja, un neviens nevarēja teikt, ka tur būtu atrodams kaut kas nepatiess”. Tagad Zakerbergam esot “pilnīgi skaidrs, ka tā nebija Krievijas dezinformācija un mēs nedrīkstējām pazemināt šā stāsta nozīmi”.
Un kāda īpaši svarīga ziņa. Šā gada 19. augustā ASV Pārstāvju palātā ir iesniegts 272 lappuses garš ziņojums, kurā apkopoti pierādījumi, kas nepārprotami liecina, ka prezidents Džozefs Baidens kopš 2014. gada ir ļaunprātīgi izmantojis savu sabiedrības uzticēto stāvokli, piedaloties sazvērestībā, kuras rezultātā viņa ģimene no ārvalstu biznesa partneriem Ukrainā, Ķīnā, Kazahstānā, Rumānijā un citur ir saņēmusi desmitiem miljonu dolāru, kas maksāti, domājot, ka šādi tiks nodrošināta ietekme uz Baidena lēmumiem.
Ziņojuma tekstu var izlasīt ŠEIT.
Vēl daži vārdi par cenzūru. Kopš 2020. gada oktobra
platstraumes mediji ne tikai nav objektīvi analizējuši tā saukto Hantera Baidena klēpjdatora lietu, bet arī ir slēpuši faktu, ka ASV 46. prezidents veselības stāvokļa dēļ nav spējīgs vadīt valsti.
Līdz beidzot šā gada 27. jūnijā CNN tiešā ētera debašu laikā tas kļuva acīmredzams visiem. Jau nākamajā dienā mediji cits caur citu sāka ziņot, ka Baidenam ir demence.
21.jūlijā Baidens atsauca savu kandidatūru un izteica atbalstu Kamalai Harisai. 2020. gada prezidenta vēlēšanās Harisa bija nepopulārākā no demokrātu kandidātiem un pirmā izkrita no sacensības. Arī viņas kā viceprezidentes reitings nav bijis augsts – 2023. gada septembrī 58 procenti balsot tiesīgo viņas darbību bija novērtējuši negatīvi. Tāpēc medijiem tika uzdots padarīt Harisu par zvaigzni.
Situāciju sarežģī fakts, ka viņa darbojas politikā pietiekami ilgi un viņas uzskati ir dokumentēti un labi zināmi. Vietne “govtrack.us”, kas izveidota, lai sekotu līdzi Kongresa lēmumiem, Kamalu Harisu ir atzinusi par 2019. gada liberālāko Senāta locekli. Savukārt reitingā par periodu no 2019. līdz 2021. gadam, Kamala Harisa tika atzīta par otru liberālāko no senatoriem, kreisāks par viņu ir bijis tikai sociālists Bērnijs Sanderss.
Maza atkāpe. Džons Kenedijs, pieminot Marksa ideju ļauno ražu, nosauca trīs lietas: ļeņinismu, staļinismu un auksto karu. Tagad “aukstā kara” vietā mēs sakām “hibrīdkarš”, bet ļeņinismam un staļinismam ir pievienojies ekonomiskais marksisms, radikālais feminisms, kvīru teorija, kritiskā rasu teorija, postkoloniālisma teorija un voukisms – šie “progresīvie” uz Marksa ideju celma sazēlušie potzari.
Harisa, kuras tēvs docēja ekonomisko marksismu Stenforda universitātē, ar lepnumu uzsver, ka ir “a hundred percent woke” jeb simtprocentīgi kreisā.
Viņa ir atbildīga par nelegālās imigrācijas krīzi (pēc dažādām aplēsēm valstī ir no 12 līdz 20 miljoniem nelegāļu). 2019. gadā Harisa paziņoja, ka uz robežas ar Meksiku “nav ārkārtas situācijas”, 2020. gadā viņa sienas būvi pasludināja par “naudas izšķērdēšanu”, 2022. gadā intervijā Čakam Todam Harisa divas reizes atkārtoja, ka “robeža ir droša”, bet uz Lestera Holta jautājumu, kāpēc viņa nav turp aizbraukusi, lai to, kas notiek, redzētu savām acīm, Harisa vispirms atbildēja, ka esot bijusi uz robežas, taču kad Hotls aizrādīja, ka uz robežas viņa nav bijusi, sāka smieties un mainīja tematu: “Es neesmu bijusi arī Eiropā”.
Harisa vairākkārt ir izteikusies par nepieciešamību robežas šķērsošanu dekriminalizēt, bet nelegālos imigrantus – legalizēt.
Viņa ir balsojusi par finansējuma samazināšanu robežsardzei un policijai. Harisai pieder ideja piešķirt nelegālajiem imigrantiem tiesības veikt dzimuma maiņas operāciju uz nodokļu maksātāju rēķina. Jau tagad viņiem tiek izsniegta bezmaksas veselības apdrošināšanas polise un naudas karte ikdienas tēriņiem, turklāt Harisa sola piešķirt vēl arī pabalstu pirmā mājokļa ieguvei.
Īsa uzziņa: patlaban galvenais nāves cēlonis ASV pieaugušajiem vecumā no 18 līdz 45 gadiem ir fentanola pārdozēšana. Lielākā daļa šīs bīstamās narkotiskās vielas, kas jau pēc otrās lietošanas reizes rada atkarību, tiek nelegāli ievesta pāri dienvidu robežai. Otra problēma: ir noticis straujš kriminālnoziegumu pieaugums, īpaši izvarošanas un slepkavības, kur par upuriem kļūst ne tikai sievietes, bet arī bērni.
Taču arī tas vēl nav viss. Ar Harisas izšķirīgo balsi 2022. gadā tika pieņemts Inflācijas samazināšanas likums, kas, pēc viņas pašas teiktā, ir lielākais ieguldījums klimata jomā un tīras enerģijas ražošanā. Saskaņā ar šo likumu tika piedrukāti 500 miljoni dolāru.
Rezultātā valstī ir lielākā inflācija pēdējo 30 gadu laikā, bet hipotēku likme ir lielākā pēdējo 20 gadu laikā.
To, ka pārtikas un degvielas cenas, kā arī maksa par hipotēku ir divkāršojusies, no demokrātu kongresa tribīnes atzina arī Harisa pati, tikai aizmirsa piebilst, ka tas ir viņas izlavētās “baidenomikas” rezultāts. Tagad kā daļu no sava ekonomikas “uzlabošanas” plāna Harisa min valsts regulētas cenas galvenajām patēriņa precēm – kā savulaik Padomju Savienībā, Kubā un Venecuēlā.
Lai gan pēdējā mēneša laikā Harisa daudzos jautājumos ir mainījusi savu retoriku, Bernijs Sandress visu ir salicis pa vietām. Uz NBC jautājumu, vai viņaprāt Kamala Harisa ir atteikusies no saviem progresīvajiem ideāliem, Sanderss atbildēja: “Nē, nekādā ziņā! Es nedomāju, ka viņa būtu atteikusies no saviem ideāliem, viņa tikai pragmatiski dara to, kas palīdzēs uzvarēt vēlēšanās.” Arī viņa pati intervijā CNN divas reizes atkārtoja: “Manas vērtības nav mainījušās.”
Un vēl daži vārdi par medijiem. Kad Džeimsam Vensam, republikāņu viceprezidenta kandidātam, CNN jautāja, kā tas nākas, ka viņš savu negatīvo viedokli par Trampu ir tik radikāli mainījis pret pozitīvu, Venss atbildēja: “Ilgu laiku es ticēju tam, ko mediji melo par Trampu. Tagad man par to ir kauns. Piemēram, mediji apsūdzēja Tampu rasismā, jo viņš visus meksikāņus esot nosaucis par izvarotājiem un kriminālnoziedzniekiem, lai gan īstenībā viņš to nav teicis. Kad tu uzzini patiesību, tu maini viedokli.”
Pētniecības institūts “Just Facts” ir apkopojis deviņus izplatītākos melus par Trampu,
atklājot ne tikai to, ka mediji izrauj teikumus no konteksta, izkropļojot domu, bet arī to, ka teksts tiek samontēts, pārgrozot domu pretēji.
Piemēram, mediji apgalvo, ka Tramps solot sarīkot asinspirti, ja zaudēs šajās vēlēšanās. Īstenībā Tramps vārdu “asinspirts” lietoja, lai aprakstītu realitāti, kas sagaida amerikāņus, ja demokrāti turpinās īstenot savu politiku.
Tramps draudējis iesaistīt Federālo izmeklēšanas biroju un tiesu sistēmu, lai vajātu savus politiskos oponentus. Īstenībā viņš teica, ka Baidens ir iedarbinājis šīs sviras, lai vajātu savu politisko oponentu.
Tramps esot nosaucis neonacistus par “ļoti jaukiem cilvēkiem”. Īstenībā Tramps neonacistus nosauca par “ļoti sliktiem cilvēkiem”, kas ir “pilnībā nosodāmi”, bet par “ļoti jaukiem cilvēkiem” viņš nosauca miermīlīgu protestu dalībniekus.
Tramps esot mudinājis apspiest BLM protestus. Īstenībā viņš teica: “Es atbalstu ikvienu miermīlīgu protestu. Taču valdībai ir jāaizsargā savi iedzīvotāji no profesionāliem anarhistiem, satrakota vandāļu pūļa, dedzinātājiem un marodieriem.”
Un vēl kāds negaidīts pavērsiens. Pirmdien, 9. septembrī, tas ir dienu pirms debatēm, kāds trauksmes cēlējs, kas sakās esam ziņu aģentūras “ABS News” ilggadējs darbinieks, pa pastu ir nosūtījis notariāli apstiprinātu apliecinājumu Pārstāvju palātas spīkeram Maikam Džonsonam, sev pašam (lai pasta zīmogs apstiprinātu, ka dokuments tapis pirms debašu tiešraides) un vēl kādai trešajai personai.
Apliecinājuma kopiju vietnē “X” pārpublicēja investors un miljardieris Bills Akmanis, iezīmējot “Disney” un “ABC News” un lūdzot tiem paskaidrojumu.
Apliecinājuma autors apgalvo, ka viņam esot sarunu ieraksti, kas liecina par to, ka Harisas un Trampa 10. septembra debates nebūs godīgas un objektīvas.
Harisas kampaņas rīkotāji esot izvirzījuši virkni prasību, piemēram, liegumu uzdot jautājumus par Baidena veselības stāvokli, par Harisas darbību Sanfrancisko prokurores amatā un par viņas svaini Toniju Vestu, kas apsūdzēts par vairāku miljardu nodokļu maksātāju dolāru piesavināšanos.
Moderatoriem noteikts par pienākumu pakļaut faktu pārbaudei Trampa, bet ne Harisas atbildes. Tikusi pieprasīta arī mazāka izmēra tribīne, lai vizuāli izlīdzinātu debatētāju augumu atšķirību, un monitors, kurā Harisa varētu redzēt sevi tiešraides laikā. Harisai tikuši iepriekš iedoti jautājumu paraugi.
“ABC News” atbilde ir lakoniska: ir sekots debašu noteikumiem, par kuriem abas puses vienojušās, un jautājumi Harisai pirms diskusijas neesot iesniegti.
Taču te ir vairākas pretrunas. Pirmkārt, apliecinājumā nav teikts, ka būtu iesniegti jautājumi, bet gan tikai jautājumu paraugi. Otrkārt, debašu noteikumi, kādi tie bija apstiprināti 15. jūnijā un ievēroti CNN diskusijā, kā arī, pusēm vienojoties, paturēti spēkā ABC debatēs, noteica, ka abu dalībnieku mikrofoni oponenta atbildes laikā būs izslēgti, ka abiem būs vienāda izmēra tribīnes, ka studijā netiks ielaista publika un ka moderatori nekomentēs disputantu teikto.
ABC debatēs tribīnes bija atšķirīgas, moderatori 11 reizes pārtrauca un 5 reizes laboja Trampu, kurpretim Harisas nepatiesie apgalvojumi ne reizes netika atspēkoti. Un Harisai tiešām netika uzdoti trīs neērtie, bet vēlētājiem tik ļoti svarīgie jautājumi.
Atklātībā ir nācis arī tas, ka korporācijas “Disney” valdes līdzpriekšsēde Dana Valdena, kuras pārraudzībā ir televīzijas kanāls “ABS News”, ir tuva Kamalas Harisas draudzene, bet moderātore Linsija Deivisa – Harisas “māsa” studenšu korporācijā “Alfa Kappa”.
Pagaidām trauksmes cēlējs nav sevi atklājis. Vairāk skaidrības iegūsim, kad šo lietu skatīs Pārstāvju palātā.
Ja apliecinājumā teiktais izrādīsies patiesība, tas būs ārkārtīgi bīstams simptoms tam, par ko savulaik brīdināja Džons Kenedijs.
Un tagad nedaudz par to, kā šos notikumus atspoguļo Latvijas sabiedriskie mediji.
Sākšu ar nelielu atkāpi. Viens no pamudinājumiem pieķerties šim tematam bija visnotaļ inteliģentu latviešu saruna, kur tika apspriests Tramps, kam intelekts esot “zemāks par grīdlīsti”. Un vēl arī tas, cik stulbi esot tie amerikāņi, kas gatavi par viņu balstot. Un tad man radās jautājums: vai uzņēmējs, kura intelekts ir “zemāks par grīdlīsti”, var kļūt par miljardieri? Un vai nosaucot citu nāciju par stulbu, šis apgalvojums nekrīt atpakaļ uz mums pašiem, ņemot vērā par kādiem politiskiem spēkiem un personāžiem mēs paši esam balsojuši? Un tad izrādījās, ka šie visnotaļ inteliģentie cilvēki nespēj operēt ar konkrētiem faktiem, jo viņus vienkārši ir aptaurējuši sabiedriskie mediji, kas visu laiku ir kultivējuši viedokli, ka jebkura latviešu ķēkša ir inteliģentāka par Trampu.
Daži fakti. Gatavojoties 45. ASV prezidenta vēlēšanām, Hilarija Klinotne par vienu miljonu dolāru nolīga kompāniju “Fusion GSP”, uzdodot tai atrast kompromitējošu materiālu pret viņas konkurentu. Kompānija nolīga kādreizējo britu izlūkdienesta darbinieku Kristoferu Stīlu, kas no Krievijas FSB virsnieka Igora Dančenko ieguva mapi ar Trampa “dosjē”. Uz mapē esošo “liecību” pamata prezidenta kandidāts tika apsūdzēts daudzos grēkos, starp tiem arī iespējamā sadarbībā ar Krieviju.
Tramps vērsās tiesā. Lietas izmeklēšana ilga divus gadus, tajā bija iesaistīti vairāki simti cilvēku, iztērēti 80 miljoni dolāru. Nekādi pierādījumi netika atrasti. Turklāt tika sākta tiesvedība pret Krievijas pilsoni Dančenko, kas tika apsūdzēts falsifikācijās un nepatiesas informācijas sniegšanā federālajiem izmeklētājiem tā sauktajā “Stīla dosjē” lietā.
Vai Latvijas sabiedriskie mediji ir snieguši informāciju par to, ka Tramps, kā izrādās, nav Kremļa ietekmes aģents? Nē.
Un vēl daži fakti. Trampa prezidentūras laikā notika lielākais nodokļu samazinājums ASV vēsturē un palaisti vaļīgāk birokrātiskās pārraudzības groži, ļaujot mazajam un vidējam biznesam strādāt. Tramps atsāka intensīvu naftas ieguvi, īsā laikā panākot to, ka ASV naftas eksports pārsniedza Krievijas eksporta apjomu, naftas cena kritās par pusi, sagādājot Putinam miljardos lēšamus zaudējumus. 2019. gadā bezdarba līmenis ASV bija samazinājies līdz 3,5 procentiem, kas ir zemākais rādītājs kopš 1969. gada. Rezultātā ekspertu prognozētās ekonomiskās krīzes vietā sākās negaidīts uzplaukums.
Vienlaikus tika ierobežota nelegālo imigrantu plūsma, uz laiku noteikts ieceļošanas liegums personām no valstīm, kas finansē un izplata terorismu, kā arī sākta nelegālo robežas šķērsotāju deportācija.
Trampa laikā notika slavenā Kašmira kauja, kurā “Vāgnera grupas” algotņi un Asada atbalstītāji Sīrijas Kurdistānā uzbruka ASV desantnieku apsargātam objektam. Kauja ilga četras stundas un beidzās ar pilnīgu krievu sagrāvi.
Tramps atcēla Obamas noteikto veto letālo ieroču piegādei Ukrainai, sāka kopīgas amerikāņu un ukraiņu militārās mācības, kuru ietvarā ASV iznīcinātāji patrulēja gar Krievijas robežu Sumu apgabalā.
Rezultātā no 2017. līdz 2021. gadam Krievijas okupētajos Ukrainas reģionos konflikti gandrīz pilnībā apsīka. Arī Ķīna neizvirzīja pretenzijas Taivānai, bet Gazas sektorā valdīja pamiers.
Vai Latvijas sabiedriskie mediji ir informējuši savu auditoriju par šīm kopsakarībām? Nē.
Kāds, protams, var teikt: kam mums jāzina, kas notiek Savienotajās Valstīs, ja mums pašiem savu problēmu gana. Taisnība, problēmu mums tik tiešām netrūkst.
2010.gadā savā 4000 vārdu programmā “Vienotība” vēlētājiem apsolīja, ka astoņos gados Latvija kļūs par Baltijas līderi. Apsolīja panākt dzimstības pieaugumu, samazināt ienākumu nevienlīdzības indeksu un vēl daudz ko citu apsolīja. Paradokss: lai gan visu šo laiku “Vienotība” ir bijusi varas pozīcijā, Latvija, pretēji solītajam, ir piedzīvojusi dramatisku lejupslīdi, vēl vairāk atpaliekot no Igaunijas un Lietuvas un daudzās jomās velkoties astē iepakaļ visai Eiropai.
Vai ir kāda nozare, kas nebūtu novesta līdz krīzei, turklāt dziļai? Veselības aprūpe? Izglītība? Valsts drošība?
Bet vai kāds no sabiedriskajiem medijiem ir nopietni licis “Vienotībai” par to atskaitīties vēlētāju priekšā? Priekšvēlēšanu laikā Kariņš sekmīgi izvairījās no debatēm, kamēr valsts ārējais parāds no 11 miljardiem 2019. gadā bija pieaudzis līdz 15,9 miljardiem 2022. gadā. Taču sabiedriskie mediji turpināja spodrināt premjera un viņa vadītās partijas tēlu.
Tomēr no liberāli noskaņotām partijām 14. Saeimā iebalsotas tika vien divas – “Vienotība” un “Progresīvie”, kopā savācot 25 procentus balsu un iegūstot 36 vietas Saeimā. Savukārt par partijām, kas aizstāv konservatīvas vērtības (ZZS, AS, NA, LPV), nobalsoja 39 procenti vēlētāju, nodrošinot tām 53 vietas Saeimā. (Tos, kas apvienojušies zem “Stabilitātes” karoga, savācot 6,8 procentus balsu un iegūstot 11 vietas Saeimā, es nepieskaitu ne pie liberālajiem, ne pie konservatīvajiem.) Un te man rodas jautājums:
vai kāds no sabiedriskajiem medijiem, analizējot vēlēšanu rezultātus, pateica, ka aizejošās valdības partiju bloks ir zaudējis vēlēšanās un pārliecinošu atbalstu ir saņēmuši konservatīvie spēki? Nē.
Šāds spēku samērs neļāva “Vienotībai” panākt Stambulas konvencijas ratifikāciju un pieņemt civilās partnerības likumu. Nevis austrumu robežas nostiprināšana, nevis rūpes par nācijas demogrāfisko situāciju, veselību un ekonomiku, bet tieši šie divi jautājumi bija prioritāte numur viens. Un tika izdomāts gājiens – prezidenta maiņa un jaunas valdības izveidošana. Nākamais prezidents, pieredzējis politiķis būdams, lieliski saprata, cik riebīgi un netīri visas tautas acu priekšā deputātiem nāksies tirgoties, lai nodrošinātu viņa ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, taču tas viņu neatturēja.
Trūkstošās balsis tika iegūtas. 2023. gada 31. maijā Saeima nobalsoja par jauno prezidentu, bet 2023. gada 15. septembrī apstiprināja jauno valdību. Tagad 14. Saeimā pozīciju veido “Vienotība” un “Progresīvie”, kam pievienojušies orientāciju strauji mainījušie deputāti no ZZS un pa kādam no AP un LPV.
Trīsdesmit trīs gadus pēc neatkarības atjaunošanas valstī ir noticis apvērsums: varu ir pārņēmuši kreisie liberāļi, kas nepārstāv vēlētāju vairuma intereses. Bet vai kāds no sabiedriskajiem medijiem ir analizējis šo situāciju pēc būtības? Nē.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma 3. panta 4. punktā ir teikts: “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi nodrošina viedokļu daudzveidību un savā darbā ievēro objektivitāti, pienācīgu precizitāti un neitralitāti.”
Bet par kādu “objektivitāti un neitralitāti” var runāt, ja sabiedriskie mediji arvien ciešāk saaug ar varu, no kuras ir atkarīgi? Saskaņā ar likumu Latvijā sabiedriskos medijus finansē valsts, lai nodrošinātu mediju neatkarību no abonēšanas maksas un reklāmas. Vēl likums paredz, ka par finansējuma avotu var būt mērķdotācijas, kas iegūtas, piedaloties starptautisku organizāciju un fondu rīkotos konkursos. Vai un kā šīs organizācijas un fondi var būt ideoloģiski un politiski tendēti – par to likums klusē.
Un te sāk darboties cits likums: nekod rokā, kas tevi baro! Tā sabiedriskie mediji no patiesības sargsuņiem pamazām pārvēršas par valdības klēpja sunīšiem.
Un vēl par Savienotajām Valstīm. Demokrātu kongresā ar lielu entuziasmu tika pieminēts Sorosa tuva drauga un domubiedra Švāba “lielā restarta” plāns, un no kongresa tribīnes vairāk nekā piecsimt reižu tika pieminēts Trampa vārds. Tika atkārtota labi zināmā naida retoriku: “Tramps ir drauds demokrātijai” (Kamala Harisa), “Tramps ir nāvīgs drauds demokrātijai” (Nensija Pelosi), “Mūsu partiju vieno apziņa, ka Tramps ir eksistenciāls drauds demokrātijai” (Džeikobs Okinkloss), “Tramps ir drauds, kas ir jāiznīcina” (Dens Goldmens).
Baidens ir aizrunājies pat līdz tam, ka “Tramps ir jāpaņem uz grauda” (“It’s time to put Trump in a bull’s eye”). Tā nav vārda brīvība, tā ir kūdīšana, ko nu jau desmit gadus izplata demokrātu partija un tās kontrolētie mediji.
Šā gada 13. jūlijā pret ASV 45. prezidentu un 47. prezidenta kandidātu notika atentāts, bet 15. septembrī – atentāta mēģinājums, kas ne tikai atklāj Slepenā dienesta vadības pieļautās kļūdas, bet arī uzrāda bīstamas tendences. Komentējot šo faktu, Džeimss Venss teica: “Mūsu viedokļi var atšķirties, mēs varam diskutēt, bet mēs nedrīkstam iestāstīt amerikāņiem, ka viens no kandidātiem ir “fašists, kas apdraud nāciju” un tāpēc “ir jālikvidē”. Es nesaku, ka republikāņi ir perfekti, bet lielā atšķirība starp liberāļiem un konservatīvajiem ir tā, ka pēdējo divu mēnešu laikā neviens nav mēģinājis nogalināt Kamalu Harisu, bet divi cilvēki ir mēģinājuši nogalināt Donaldu Trampu. Tas ir spēcīgs pierādījums tam, ka kreisajiem ir jābeidz gvelzt.”
Kāds jauns amerikānis uz jautājumu, kas ir lielākais drauds Amerikai, atbildēja: “Mediji.”
>Es teiktu: lielākais drauds gan Amerikai, gan Latvijai ir korumpēti politiķi, kas nevis kalpo tautai un valstij, bet apkalpo globālistu projektus, un mediji, kas nevis kalpo patiesībai, bet apkalpo politiķus, sējot cilvēku sirdīs un prātos nedrošību, apjukumu, bailes un naidu, kas kādā brīdī var sazelt rīcībā.
Bet ir arī labas ziņa. Platstraumes mediju reitingi krītas, toties aug neatkarīgo komentētāju, analītiķu un informatīvo kanālu skaits. Līdzās Džo Rogana, Patrika Bet-Deivida, Kellijas Meganas, Deiva Rubīna un citu zināmu publisko personu raidierakstiem, ir parādījušies vēl simti mazo blogeru, kas, nebūdami profesionāli žurnālisti vai komiķi, runā par to, kas svarīgs amerikāņiem, bet par ko platstraumes mediji klusē.
Un nobeigumā divas parodijas par priekšvēlēšanu reklāmu. Abas balstītas uz patiesiem notikumiem un reāliem faktiem. To autors ir politiskais komentētājs Kristofers Koulss, kas vairāk zināms ar pseidonīmu Mr Reagan.
