Vija Beinerte: Melnā otrdiena un dīvainas sakritības 34
Otrdien, 22. martā, Krievijas tiesa pasludināja spriedumu Ukrainas varonei, parlamenta deputātei, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas delegātei Nadeždai Savčenko: 22 gadu cietumsods. Neviens neloloja cerības, ka iznākums varētu būt citāds – ne tāpēc, ka Savčenko būtu izdarījusi kaut ko no viņai inkriminētā, bet tāpēc, ka jau sen nevienam nav ilūziju par Krievijas tiesu sistēmu.
Kā teica viņas advokāts Nikolajs Polozovs, jebkurā tiesiskā valstī Nadežda tiktu atbrīvota vēl pirmstiesas izmeklēšanas stadijā brīdī, kad uz izmeklētāja galda tika nolikti pierādījumi, kas apliecina viņas alibi. Taču Krievijas tiesu sistēmā politisku paraugprāvu gadījumos atpakaļgaita nav paredzēta. Tur rēķinās ar to, ka apsūdzētais neizturēs un, negribēdams ļauties tiesu sistēmas zobratiem samaļams lēģera putekļos, piekāpsies, izies uz kompromisu. Patiesībā, sistēma ne vien rēķinās ar to, sistēma tieši to arī gaida. Taču Nadežda Savčenko izrādījās ciets rieksts. Kopš sagūstīšanas brīža viņa konsekventi ir runājusi patiesību un vienīgi patiesību, nav atzinusies viņai inkriminētajos nodarījumos, proti, nav melojusi. Viņa nav melojusi, lai apmaiņā saņemtu brīvību. Viņas brīvība ir tīra sirdsapziņa. Tāpēc par aizstāvības pamatu – pēc advokātu teiktā – kļuva pati Nadežda un viņas nesalaužamā griba.
Varu vien apbrīnot triju Savčenko advokātu – Marka Feigina, Iljas Novikova un Nikolaja Polozova – pilsonisko drosmi un profesionalitāti. Viņiem ir izdevies šo lietu pacelt pasaules politikas līmenī. Kā saka Polozovs – ja izmeklēšana, apsūdzība un tiesa ir tik vien kā butaforiski atribūti politisku lēmumu pieņemšanai, arī advokatūrai ir jākļūst daudzfunkcionālai, lai tā spētu sniegt adekvātu atbildi valsts spiedienam.
Tieši tāpēc tagad pasaules valstu vadītāji apspriež lietu, kas sākotnēji bija iecerēta kā sīka propagandas avantūra.
Savčenko nav apsūdzētā. Savčenko pati ir apsūdzība Kremļa režīmam.
Kāds gan var būt sakars ar tiesiskumu procesam, kur kaut kādi cilvēki, kas uzurpējuši varu, saka citas valsts Bruņoto spēku virsniekam, kurš likumīgi cīnās pret bruņotām teroristu bandām, kas apdraud viņa valsts teritoriālo veselumu, ka viņš, proti, virsnieks, ir nogalinājis kaimiņvalsts pilsoņus, kuri – nav zināms, kā un nav zināms, kādēļ – ir iekļuvuši virsnieka valstī? Un tad šie paši cilvēki virsnieku nolaupa, nelikumīgi izved no valsts un pēc tam vēl arī tiesā.
Varu vien pievienoties Nadeždas advokātiem, kas ir pārliecināti – ar otrdien, 22. martā, pasludināto spriedumu Nadeždas Savčenko lieta nevis beidzas, bet tikai sākas.
Tagad Savčenko ir Ukrainas brīvības alku un pretestības simbols, tādēļ arī personisks Vladimira Putina ienaidnieks.
Novērst uzmanību no šīs lietas nespēja pat tas, ka ārvalstu politiķi, diplomāti, tiesībsargi un žurnālisti, kas vēlējās sekot Savčenko prāvas noslēgumam klātienē, bija spiesti mainīt plānus un uz Rostovas apgabala Doņeckas pilsētas tiesu doties vai nu ar vilcienu, vai autotransportu, jo pēc aviokompānijas “FlyDubai” pasažieru lidmašīnas katastrofas Rostovas lidosta bija slēgta.
Jā, otrdien, 22. martā, pasaules ziņu aģentūru degpunktā bija sprādzieni Briselē, taču arī tas nespēja noklusināt Savčenko lietu.
