Vija Beinerte: Ļaunuma raža. Kas kopīgs Baltkrievijai, kur demokrātijas nepazīst, un ASV, kur tiek plūkti demokrātijas augļi? 20
Vija Beinerte, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Negribu runāt par vēlēšanām. Ne par tām, kas falsificētas Baltkrievijā, ne par tām, kas gaidāmas Rīgā un ASV. Negribu runāt par tirāniem, kas zaudējuši realitātes sajūtu, un cilvēkiem, kam izmisums un niknums kļuvis lielāks par bailēm. Un arī par vandaļu orģijām un pārprasto demokrātiju negribu runāt.
Negribu runāt par korporatīvajiem tīkliem, kas saausti cieši un prasmīgi, nedz par sociālā taisnīguma prasību aizsegā briedinātu terorismu.
Ne par dīvāna varoņiem, ielu kretīniem un haosu, kas vispirms tiek iesēts prātos, lai pēc tam sazeltu rīcībā. Negribu, jo visi esam noguruši. Noguruši no nedrošības, bailēm un sašutuma. Un no tā, ka ar vārdiem jau tāpat neko nevar mainīt.
Un tomēr. Kamēr rakstu šīs rindas, ziņu lentē parādās attēls ar mazu meitenīti, kam pārsista piere un kleitiņa asinīs. Kopā ar māmiņu viņu uz kādu no Grodņas slimnīcām nogādājis nejaušs garāmbraucējs. Meitenītes vecāku mašīnu taranējis omoniešu džips. Tētis aizturēts un piekauts. Es negribu mirt, kliegusi meitenīte, kad viņu vilkuši ārā no mašīnas. Ģimene protestos nepiedalījās, jo mašīnā taču bija bērns.
Lai gan varas kanāli apgalvo, ka par Lukašenko esot nobalsojuši 80 procenti, ielās viņa pusē ir miliči un omonieši, kas uzvedas tā, it kā tiem būtu piešķirtas neierobežotas pilnvaras sadistiski piekaut, ņirgāties un sakropļot.
Un vēl kāda ziņa. Čikāgā, izkliedzot BLM (“Black Lives Matter”) saukļus, vairāki simti cilvēku dauzījuši veikalu vitrīnas, demolējuši un izlaupījuši īpašumus. Trīspadsmit policisti ievainoti. Vairāk nekā simts “protestētāju” aizturēti. Kopumā nedēļas nogalē Čikāgā konfiscēti 149 šaujamieroči.
“Tā nebija protesta akcija, tas bija kriminālnoziegums.” Tā notikušo raksturo Čikāgas policijas priekšnieks Deivids Brauns.
“Noziedznieki izgāja ielās, būdami pārliecināti, ka paliks nesodīti. Es nepieļaušu, ka šie gļēvuļi pārējos pilsētas iedzīvotājus padara par saviem ķīlniekiem.”
Šī ir pirmā reize, kad arī pilsētas galva Lorija Laitfūta, demokrātu partijas pārstāve, bija spiesta atzīt, ka notikušajam nav nekāda sakara ar ASV konstitūciju un tiesiskumu.
“Mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vismaz netieši. Pat ja šie divi notikumi tieši neizriet viens no otra, tie tomēr iezīmē zināmas likumsakarības.”
Tā nesen intervijā teica Vents Zvaigzne, jautāts, vai varētu būt kāda saistība starp Svētās Viedības katedrāles pārvēršanu par mošeju un nemieriem ASV.
Vai šo atziņu varētu attiecināt arī uz notikumiem Baltkrievijā, kas demokrātijas nepazīst, un ASV, kur tiek plūkti demokrātijas augļi?
Milzīgs sociālu, reliģisku un rasu konfliktu vilnis aizmēž robežas un grauj pamatus, padarot nestabilas un nedrošas gan demokrātijas, gan autoritārus režīmus. It kā pasauli būtu pārņēmis kāds vīruss, kas tiecas iznīcināt jebkādu kārtību.
Kad šajās pārdomās dalījos ar Juri Rudevski, viņš atbildēja: “Jā, un es pat zinu šā radikāli sekulārā vīrusa vārdu: tas ir kreisais liberālisms jeb neomarksisms.”
Tomass Souels, amerikāņu ekonomists un politologs, komentējot BLM apsūdzības sistēmiskā rasismā, saka: “Tie ir tukši vārdi, kas līdzīgi citiem kreiso liberāļu lozungiem sabrūk kā kāršu namiņš, kolīdz jūs tos konfrontējat ar faktiem.”
Svarīga detaļa – doktors Souels ir melnādains.
Otra svarīga detaļa – BML rīkotie grautiņi notiek tajās pavalstīs, kur pie varas ir demokrāti jeb kreisie liberāļi.
Vandaļi ir apgānījuši pat nācijas tēva Džordža Vašingtona, kā arī Ābrahama Linkolna, Teodora Rūzvelta un Herberta Hūvera pieminekļus.
No tiem tikai ASV pirmais prezidents saprotamu iemeslu dēļ bija bezpartijiskais, pārējie – republikāņi. Sagadīšanās?
Šķiet, vandāļi nav mācījušies vēsturi un nezina, ka tie bija taisni republikāņi, kas panāca verdzības atcelšanu un to, ka melnajiem tiek piešķirta pilsonība un tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem.
Tikmēr BLM pieprasa 14 miljardu dolāru kompensāciju un viņu līderis paziņo: “Ja mums nedos to, ko mēs gribam, mēs nodedzināsim visu šo sistēmu līdz pamatiem.”
Savukārt Baltkrievijā cilvēki izgāja miermīlīgās demonstrācijās, lai paustu sašutumu par falsificētiem vēlēšanu rezultātiem.
Ar piebildi, ka vairums to, kas bija balsojuši par Tihanovsku, patiesībā bija balsojuši pret diktatoru Lukašenko.
Pēc Baltijas un ziemeļvalstu vadītāju pieprasījuma Eiropas Savienības ārlietu ministru ārkārtas sēdē 14. augustā tika pieņemts lēmums par sankcijām pret Lukašenko. Juridiskās nianses tiks paziņotas 25. augustā ministru forumā Berlīnē. Taču šīs sankcijas diemžēl var sāpīgi trāpīt visus valsts iedzīvotājus.
“Baltkrievijas traģēdija atklāj, cik ierobežotas ir “kolektīvo Rietumu” iespējas apvaldīt represīvu režīmu, kas pārkāpis visas sarkanās līnijas. Liberālās demokrātijas nav gatavas uzņemties atbildību par stingro mēru sekām,” raksta politoloģe Lidija Ševcova.
Visticamāk, Lukašenko būs spiests atkāpties. Un tad atklāsies vēl kāda svarīga lieta – demokrātija pati par sevi nav labklājības garants. Tāpēc man nav atbildes uz jautājumu, kas sagaida Baltkrieviju. Un arī uz jautājumu, kas sagaida ASV.
Zinu tikai to, ka pasaulē visa ir gana, lai pietiktu visiem. Ja vien dažiem nešķistu, ka viņiem pienākas vairāk nekā citiem. Un dažiem nešķistu, ka viņiem vienkārši pienākas.
Un vēl es zinu to, ka nekas pasaulē nav ļauns, izņemot cilvēku, kad tas savu sirdi novērš no Dieva.
Protams, ar vārdiem nevar mainīt situāciju. Bet var mainīt situācijas izpratni. Mēs ne vienmēr varam izvēlēties apstākļus, bet mēs varam izvēlēties savu rīcību tajos.
