Vija Beinerte: Lai Latvija nepazustu no pasaules kartes 45
Tā vien šķiet, ka tā sauktā bēgļu krīze patiesībā ir lielvaru politiskās gribas vājuma izpausme un rīcībspējas krīze. Un vēl arī Eiropas vērtību krīze. Gluži kā valsts var pastāvēt vien tik ilgi, kamēr tā spēj nosargāt savas robežas, arī cilvēks vai nācija eksistē tikmēr, kamēr spēj nosargāt savu garīgo kodolu. Ja robeža starp brīvību un visatļautību ir zudusi, zūd arī nācija un tās kultūra.
Pirms kāda laika Norvēģijā no darba tika atlaista televīzijas žurnāliste, kas bija atļāvusies vadīt raidījumu ar krustiņu kaklā – tas, izrādās, aizskāris dažu musulmaņu reliģiskās jūtas. Tā paša iemesla dēļ Londonā decembrī velti meklēt Ziemsvētku apsveikuma kartīti – visur redzamas tikai tādas, kas sveic sakarā ar gadalaiku maiņu.
Protams, tiem migrantiem, kas nu jau pieprasa Vācijā atcelt “Oktoberfest”, nav nekāda sakara ar Sīrijas krīzes izmocītiem cilvēkiem. Tādēļ patlaban viss ir sakritis juku jukām – līdzjutība, vēlme palīdzēt un nevēlēšanās zaudēt identitāti.
Mūsu valsts himna sākas ar vārdiem “Dievs, svētī Latviju”. Ikvienam, kas vēlas naturalizēties, proti, tikt uzņemts mūsu pilsonībā, šie vārdi ir ne vien jāzina, bet arī jāizprot – ar prātu un sirdi. Viņam jāsaprot, kā mūsu tauta veidojusies gadu simtos, līdz nodibinājusi, zaudējusi un atkal atguvusi savu valsti; jāpieņem mūsu vēsture, valoda un kultūra kā savējā. Tas ir pamats, kas jāņem vērā, formulējot mūsu naturalizācijas, imigrācijas un bēgļu politiku. Turklāt tas attiecas ne tikai uz samērā nelielo bēgļu grupu, kas varētu ierasties Latvijā, bet vēl jo vairāk uz tiem simtiem tūkstošu joprojām vēl Latvijas valstī un nācijā neintegrēto migrantu no PSRS un viņu pēcniekiem.
Taču Satversmes ievada sestajā rindkopā teikts arī tas, ka “Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.” Kā mums rīkoties?
Lai iespējami jēdzīgi atbildētu uz šo jautājumu, vispirms jārod atbildes uz virkni citu: Kas notiek Sīrijā? Ko ASV dara un ko nedara Sīrijā? Kāpēc Krievija nevis cīnās pret ISIS, bet atbalsta Asadu un ir ieinteresēta, lai Eiropu pārplūdinātu pēc iespējas liels skaits bēgļu? Kāpēc Sīrijas tuvākie kaimiņi, pasakaini bagātās Persijas līča valstis, nav uzņēmuši nevienu bēgli? Kas biedē Eiropu un vai šīm bažām ir pamats?
2015. gada vasarā un rudenī Eiropa piedzīvo lielāko bēgļu pieplūdumu kopš Otrā pasaules kara. Galvenais iemesls – karš Sīrijā. Kamēr Eiropas politiķi spriež, kā tikt galā ar krīzes sekām, man šķiet svarīgi ielūkoties tās cēloņos.
