Vija Beinerte: Kur gūt prieku un mieru Ziemsvētkos un gadu mijā? 35
Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
Ja mēs darītu, kā pienākas, un nedarītu, kā paši gribam, tad mums arī būtu viss, kas nepieciešams. Bet mēs darām, ko gribam, un nedarām to, kas pienākas, tādēļ mums jāņem par labu arī tas, ko paši negribam.
Tā esot teicis Mārtiņš Luters. Labi saprazdams, ka visas tās nejēdzības, kas pasaulē plosās, nav radušās nekā citādi kā tikai no tā, ka cilvēki ir novērsušies no debesu lietām un Dieva taisnības. Cita cēloņa tam nav. Un nav arī cita risinājuma kā tikai atgriešanās.
Dzīvības vārdi
Austriešu mūziķis un skolotājs Jēkabs Lorbers pats sevi pazemīgi sauca par „Dieva skrīveri”, taču prof. Francis Demls šās grāmatas priekšvārdos atzīst Lorberu par lielāko no visiem kristīgajiem praviešiem.
„Jāņa lielais evaņģelijs” ir monumentāls vēstījums pirmajā personā no Kristus, kura balsi Lorbers dzirdēja iekšēji sirds apvidū – acīmredzot līdzīgi Vecās derības praviešiem. Tas sākas kā bibliskā Jāņa evaņģelija komentārs un pāraug brīvā hronoloģiski secīgā „autobiografiskā romānā” par visos četros evaņģelijos aprakstītajiem (un arī daudziem citiem) Kristus dzīves notikumiem.
Kā raksta grāmatas tulkotājs Ingmars Zemzaris, laikā, kad pat baznīcā vairs nevalda vienprātība par Bībeles autoritāti un Kristus dievestību, „Kristus, kas ir pie mums ik dienas līdz pasaules galam, caur Lorberu ceļ sevi un savus vārdus atpakaļ vecajā dievišķīgajā godā, runādams Lorbera rakstos par pasauli – kā tās radītājs, par Bībeli – kā tās īstenais autors, par un ar cilvēkiem – kā viņu mūžīgais Tēvs, Pestītājs un dvēseļu bīskaps.”
Meklēt grāmatnīcā “Ihtis” Mazajā Pils ielā 4 un interneta veikalā “ihtis.lv”.
Laimes sajūta
Ai, cik skaisti! – tā es iesaucos, ienākot galerijā “Aminori”, kur patlaban dzīvo, elpo un sačukstas noslēpumi un brīnumi jeb mākslinieces Annas Baklānes 30 audekli, ko apvieno vadmotīvs “laimes sajūta”.
Sērgas laikā māksliniece ir nolēmusi apzināti piefiksēt brīžus, kad jūtas laimīga: “Kad eju pa meža taku vai sēžu pie Gaujas un skatos ūdenī; kad gleznā kaut kas sanāk tā, kā gribēju, vai kad sanāk gluži netīšām; kad bērni guļ un tu skaties, cik viņi ir skaisti; kad samiegojusies iedodu vīram buču no rīta; kad filigrāni noparkoju auto šaurā vietā; kad pārvaru bailes un ar sniegadēli paveicu kādu īpašu triku; kad perfekti izravēju dobi; kad pati izaudzēju dārzeņus un pabaroju ar tiem bērnus.”
Šādi ir tapuši arī izstādē redzamie darbi, kuros savijas redzētais un piedzīvotais ar iztēlē uzburto. Baltā lapsa satikta uz ceļa, braucot no Cēsīm uz Raunu. Sieviete, kas tur rokās satrakojušos bulterjeru, ir iztēlē radīts tēls, kas vienlaikus simbolizē gan saimnieka attiecības ar mājdzīvnieku, gan cilvēka cīņu ar iekšējo zvēru, kas ir savaldāms un nomierināms.
Trīsdesmit audeklos atklājas mākslinieces trīsdesmit radošā darba gados gūtā prasme un pieredze. Jautāta par gleznošanu kā procesu, māksliniece smaida: “Tas ir brīdis, kad nejūtu laiku. Tikai gleznojot izjūtu savu mieru.”
Ekspozīcija arī mums dāvā iespēju sajust prieku un mieru.
Concerto piccolo
Man bija seši gadi, kad vecāki pirmo reizi aizveda mani uz koncertu Rīgas Domā. Skanēja Baha korāļprelūdijas un fūgas. Bažas par to, ka stundu garš koncerts mazam bērnam varētu būt par grūtu, izrādījās veltīgas – tas kļuva par vienu no spilgtākajiem manas bērnības iespaidiem.
Vēlāk, kad vecāki jau ļāva man patstāvīgi apieties ar vinila skaņuplatēm, es, neviena nepamudināta, klausījos Baha kantātes un mesas.
Ziemsvētku laikā un gadu mijā Rīgas Doms gandrīz katru dienu pulksten 12 piedāvā 20 minūšu koncertus. Lieliska iespēja ievest bērnu un arī pašiem uz mirkli gremdēties brīnumainajā mūzikas pasaulē.
Ziemsvētku cūks
Džoena Ketlīna Roulinga prot uzburt raksturus, situācijas un intrigu tā, lai grāmata ne vien aizrautu, bet arī liktu smieties un raudāt, domāt un just līdzi.
Džekam ir rotaļlieta – T.C. jeb Tas Cūks. Patiesībā T.C. ir vairāk nekā rotaļlieta – T.C. ir draugs, kas visu saprot bez teikšanas. Un ja tavi vecāki šķiras, draugs, kas saprot bez teikšanas, ir īpaši svarīgs. Taču pēkšņi notiek kas briesmīgs – T.C. pazūd.
Un Džeks iesaistās bīstamā piedzīvojumā kopā ar kādu, kas viņam nu nemaz nepatīk. Tomēr mērķis ir pārāk svarīgs, cita sabiedrotā nav, un arī laka atlicis maz, jo brīnumi notiek tikai Ziemsvētku priekšvakarā.
Zēns kopā ar Ziemsvētku cūku – rotaļlietu, kas uzdāvināta kā T.C. aizstājējs, – dodas uz Pazudušo Zemi, lai izglābtu draugu no Zaudētāja rīkles.
Pazudušo Zemē valda totāla kontrole. Visas lietas vispirms nonāk Nevietā, kur tiek sašķirotas un segreģētas. Visbriesmīgāk ir kļūt par Lieko, jo Liekajiem ir jāklīst pa Neapraudāto Klaidiem, līdz viņus aprij Zaudētājs.
Tomēr arī te var sastapt lietas, kam piemīt krietnums un godaprāts, un pat te, ja tavs mērķis ir cēls, ja ceri un stipri tici, tev var uzsmaidīt Laime. Bet galvenais – mīlestība un pašaizliedzība spēj paveikt brīnumus…
Paldies Roulingai par piedzīvojumu un pārdzīvojumu, paldies Džimam Fīldam par ilustrācijām, kas pievelk un ievelk, un paldies Silvijai Bricei par lielisko tulkojumu!
Saelpoties prieku
Kustības svaigā gaisā ir neizsmeļams spēka un prieka avots. Mežā vai pie jūras nekādi kodi un sertifikāti nav jāuzrāda un maskas nav jāvelk. Tikai jāsaģērbjas ir labi silti, jo vējš var būt ass.
“Merveilleux” un “Merveilleuse”
Saule un vējš, prieks, skumjas un satraukums – mūsu āda uzņem un atspoguļo visu, kas ar mums notiek, īpaši sejas āda.
Lai pēc iespējas mazinātu laika un gravitācijas atstātās pēdas, Šveices selektīvās kosmētikas zīmols “Valmont”, apvienojot labāko, ko sniedz daba un zinātne, ir radījis brīnumu – līnijas “l’Elixir des Glaciers” fluīdu “Merveilleux” un krēmu “Merveilleuse”, kas ne vien izlīdzina, nostiprina, baro un mitrina ādu, bet arī atjauno tās dabisko spēju veidot kalogēnu un hialuronskābi jeb, vienkāršāk skot, spēju nenovecot.
Rīgā šie produkti nopērkami veikalos “Neroli Cult Beauty”.
Cerības vēstījums
Pirms gada Adventa trešās svētdienas priekšvakarā Parmas karaliskajā opernamā, sauktā par Teatro Redžio, Andrea Bočelli sarīkoja tiešraides koncertu “Tici Ziemsvētkiem”, ko tagad var noklausīties viņa “YouTube” kanālā.
Mūziķa pavadone un palīdze bija viņa tobrīd astoņgadīgā meita Virdžīnija, kas koncerta nobeigumā kļuva arī par tēva skatuves partneri, kopā nodziedot Leonarda Koena “Alleluja”. Un tukšā zāle pēkšņi kļuva apbrīnojami piepildīta.
Miera valstība
Man saka: es lūdzos ik dienu, lai nāk tava valstība, bet nekāda Dieva valstība nenāk, tikai mamona valstība pieņemas spēkā. Es lūdzos ik dienu, tavs prāts lai notiek, bet notiek nevis Dieva, bet to cilvēku prāts, kam vara un nauda.
Gaidu apsolīto tūkstoš gadu miera valstību, bet pasaule pa tam atrodas trešā pasaules kara priekšvakarā. Kāpēc malt tukšas lūgšanas, kāpēc cerēt uz vecām teiksmām, ja Dievs no mums ir novērsies?
Protams, gribētos, lai Kristus savu miera valstību uzceltu Latvijas Republikā, nevis tavā iekšienē. Taču viņš ir brīdinājis: Mana valstība nenāk ārēji nomanāmi, bet tā ir iekšēji jūsos.
Ja palīdzam grūtdieņiem, ja spējam cits citam piedot pārestības un parādus, vai tad tā nav mīlestības satversme, kas liek mums šādi rīkoties? Un par miera valstību to sauc tāpēc, ka paļāvība uz to, ka debesu un zemes Radītājs apvilka miesu, lai atklātos mums Jēzū Kristū, dod mieru un lielu drošumu.
Tādu drošumu, ar kādu cilvēks, kas pazīst ceļu, var tumšā naktī iziet cauri biezam mežam. Bet tam, kas ceļa nezina, nav miera sevī, jo viņš baidās nomaldīties vai ka uzbruks zvēri vai laupītāji.
Pasaulē mēs neesam ne saimnieki, ne noteicēji, ne arī uz palikšanu.
Bet, ja mūsu apziņā valda patiesības atziņa, ja darbi, ko darām, ir mīlestības darbi, tad viss, ko lūgsim, taps mums dots mūsu apziņā, gribā un rīcībā.
Vēl tikai īss brīdis – un eņģeļi dziedās par klusu nakti un Bētlemes zvaigzni, mēs sanāksim kopā – klātienē vai domās –, lai iepriecētu cits citu. Un varbūt šonakt labāk runāsim un domāsim nevis par valdību, nodokļiem, krīzi un sērgu, bet par brīnumu – par to, ka Dievs apvilka miesu un tapa cilvēks, viens no mums, lai mēs spētu ieraudzīt, iepazīt un iemīlēt viņu. Un caur viņu arī tos, kas mums līdzās. Un tad arī sevi pašu – kā viņa līdzību. Šādā, nevis apgrieztā secībā.
