Vija Beinerte: Kur gūt prieku un iedvesmu šai svētku nedēļā? 14
Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
“Staigā pienākuma un mīlestības ceļu un nebēdā ne par drauga, ne naidnieka spriedumu.” Lavaters
Sirdī, gribā un rīcībā
Kā var iznīcināt nāciju? To sašķeļot un atņemot tai orientierus. Soli pa solim noārdot robežas – starp literāro un sētas valodu, starp brīvību un visatļautību, starp instinktu un morāli.
Kā var nāciju nosargāt? Atjaunojot kopības sajūtu, kļaujoties ap tām pamata vērtībām, kas veido nācijas morālisko satversmi. Lai mums izdodas šo sajūtu satvert un noturēt! Sirdī, gribā un rīcībā. Dievs, svētī Latviju!
Laikmeta nospiedumi
Nacionālā Kino centra tradicionālais Latvijas filmu maratons nu jau otru gadu notiks tiešsaistē portālā “filmas.lv”. Maratona mājaslapā jau tagad var izpētīt 4. maija seansu plānu.
Programmu atklās animācija lieliem un maziem. Nākamais būs jubilāru seanss, kur ar īsfilmu “Cēloņi un sekas” (1956) tiks godināts režisors Varis Krūmiņš (1931–2004), bet ar īsfilmu “Tās dullās Paulīnes dēļ” (1979) – dzejniece, rakstniece un tulkotāja Vizma Belševica (1931–2005).
Pēcpusdienā tiks piedāvāta dažādos laikos tapušu hroniku un dokumentālo filmu izlase, bet vakarā paredzēta Lailas Pakalniņas filmas “Karote” pirmizrāde, kam sekos leišu režisora Tomasa Vengra pilnmetrāžas spēlfilma “Dzimtene”, kas tapusi kā Lietuvas un Latvijas kopražojums. Maratona noslēgumā – Aivara Freimaņa “Dzīvīte”, ko digitāli atjaunojis tās operators Valdis Eglītis.
Savukārt pauzēs starp seansiem varēs pieslēgties “Dienaszagļu rīta rosmei ar dzeguzes balsi”, lai izvingrotos kopā ar Antu Aizupi, Dzintaru Dreibergu, Adriānu Rozi, Regīnu Razumu, Artūru Skrastiņu, Andri Keišu un Mārtiņu Mielavu.
Nepieradinātās dvēseles
Līdz 4. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzejā vēl ir iespējams aplūkot izstādi “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā”.
Izstādes koncepcijas autors un galvenais kurators ir Rodolfs Rapeti, Eiropas simbolisma pētnieks. Dažādo motīvu un rokrakstu vērienīgo panorāmu veido vairāk nekā 160 eksponātu no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas muzeju krājumiem un privātkolekcijām.
Pirms trim gadiem šī ekspozīcija ar lieliem panākumiem tika izrādīta Orsē muzejā Parīzē. Un tad Baltijas valstu muzejnieki nolēma, ka to vajadzētu izrādīt arī Tallinā, Viļņā un Rīgā. Tā dzima šis Baltijas valstu simtgades kopprojekts.
Gan Parīzē, gan arī Rīgā par projekta vizuālās identitātes zīmi izvēlēta latviešu vecmeistara Johana Valtera glezna “Zemnieku meitene”. Meitenes tēls simbolizē nacionālo pašapziņu un garu – to, kas priekš simt gadiem iedvesmoja trīs Baltijas tautas izcīnīt savu nacionālo valstu neatkarību.
Apskauj Latviju
“Visu mums var atņemt, tikai mīlu nē šajā mūžīgajā mūsu dzimtenē.” Otrdien, 4. maijā, pulksten 20 tiešraidē no mazās Ģildes skanēs koncerts “Apskauj Latviju”, kurā muzicēs Daumants Kalniņš (balss), Romāns Vendiņš (klavieres), Artūrs Noviks (akordeons), Toms Poišs (kontrabass) un Kaspars Kurdeko (sitaminstrumenti). Programmā Imanta Kalniņa, Jāņa Lūsēna, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Artura Maskata un Daumanta Kalniņa kompozīcijas.
Koncerta bezmaksas tiešraide pieejama ŠEIT.
Pamirs mana sirds mīlestībā
Izjūtas spilgtas kā sniegota virsotne saulē. Asas kā vējš. Skaudras kā apledojusi klinšu radze. Bet virsraksts – precīzs kā pieredzējuša kāpēja kustības. Skaists. Un reizē dziļš. Pamirs, tik tiešām pamirs mana un tava sirds, lasot šo stāstu, kur nekas nav izdomāts, nekas nav melots. Un viss ir par mīlestību.
Tagad šie mani vārdi lasāmi uz grāmatas ceturtā vāka. Un rokās man ir ne vairs manuskripts, bet grāmata. Un tā ir gluži jaunu sajūtu gamma. Vispirms – bauda acīm un plaukstai. Man patīk, ka grāmatas vāka noslēpumaino reljefu vari sajust un lasīt ar pirkstu galiem.
Un tad – bauda sirdij un prātam. Kristapa fotogrāfijās un zīmējumos notvertie mirkļi un nodaļu ievadā ievietotās atziņas papildina Kristīnes stāstījumu, apliecinot šā tandēma saskaņu visdažādākajās jomās un izpausmēs.
Kristīne un Kristaps Liepiņi, “Pamirs mana sirds mīlestībā”. Apgāds “Zvaigzne”. Pirmā tirāža jau izpirkta, maijā klajā nāks papildu metiens.
P.S. Esmu daudz domājusi par to, kas liek cilvēkam pamest ierasto dzīvi un doties turp, kur pat ne katrs putns spēj aizlidot. Un te nu ir atbilde! Kāds vieds vīrs ir teicis: Arī Kristus bieži gāja uz kalniem. Kalnā viņš tika apskaidrots; kalnā viņš padzina lielāko kārdinātāju; kalnā viņš sprediķoja debesu valstību; kalnā viņš lūdzās, un kalnā viņš tika krustā sists. Tāpēc ejiet labprāt uz kalniem! Jo ne vien jūsu gars, bet arī jūsu miesa tur iegūs vairāk nekā simt aptiekās.
Saelpoties prieku
Dzidrs gaiss, pilns prieka un mundruma, pasakains skats, tīkama slodze ķermenim – to visu pārpārēm var izbaudīt arī Latvijā.
Ja skumsti pēc apvāršņiem un ilgojies plašuma, dodies uz Ļaudonas pusi!
Aiviekstes gleznainie krasti, Sāvienas baronu kapu dendroloģiskie stādījumi, Krustkalnu rezervāta skatu tornis un putnu vērošanas tornis Eiduku purvā – te nudien ir ko redzēt. Patlaban lielākā daļa gājputnu jau atlidojuši.
Maija sākumā atgriežas pēdējie “afrikāņi” – mušķērāji, bezdelīgas un svīres. Sarkanrīklītes un melnie strazdi perē, pūcēm un vārnām šķiļas mazuļi, bet kraukļu bērni jau ir izšķīlušies – kraukļi vienmēr izperē pirmie, lai tad, kad citi vēl perēs, viņiem būtu ar ko pabarot mazos krauklēnus.
Bet ja gribi izstaigāties pa ziedošām nokalnēm, dodies uz Slīteres pusi! Dabas taka pie vecās bākas izved uz lakšiem noaugušu krauju. Gārša gar krauju pavasaros ir viskrāšņākā, jo katra mazā puķīte steidz sazaļot un izziedēt, lai tad, kad kokiem saplauks lapas, to paēnā varētu briedināt sēklas.
Zied cīrulīši un vizbuļi – zilie, baltie, dzeltenīgie un maigi sārtie. Un tad vēl lakači, dēvēti arī par plaušu zāli. Krāsu prieks un aptieka vienuviet. Un tas viss – pilnīgi bez maksas.
Sapņu pieraksti
Kāds grib, lai viņu ieskauj zināmu un viegli atpazīstamu smaržu salikums, cits gluži otrādi – vēlas, lai viņam būtu kaut kas neparasts, tāds kā nevienam. Tādēļ ir radītas nišas. Nišu aromāts – atradums tiem, kas izvēlas smaržas kā vizītkarti un mākslas darbu.
Ja Tev patīk negaidīti salikumi, kur ziedu maigums mijas ar koksnes un dūmu rūgteno smaržu, bet tikko nopļautas zāles svaigums ar jūras vēju, ādu un kašmiru, ieskaties jaunā nišas zīmola “Menditoroso” piedāvājumā. Katrs flakons ir dekorēts ar koku, akmeni, metālu un krāsainām auklām, bet aromāti ir tapuši no dabiskām eļļām un esencēm – katrs ar savu stāstu un raksturu. Kā sapņu pieraksts.
Par balto
Balts. Kā sniegi kalnu galotnēs vai kā tikko slaukts piens. Balta lapa un baltie plankumi. Balta patiesība un baltais zvirbulis. Baltā gaisma un daudz baltu dieniņu. Baltais tēvs. Un tad vēl tautu meita, kas nav apsnigusi, bet nāk ar savu tikumiņu.
Balts krekls – tas nav apģērbs, tas ir dvēseles stāvoklis. Bet vai to pašu nevar teikt arī par galdautu? Jo galds – tas jau nav tikai par ēšanu, tas ir par kopā būšanu. Par maizes laušanu un dalīšanos priekā. Par kopīgi uzveiktām likstām. Un par mīlestību – to, ko nevar nopirkt pat par baltu naudu – vien saņemt par baltu velti, pretī nedodot neko citu kā vienīgi mīlestību.
Lai balta mums visiem šī diena!