Vija Beinerte: Kur gūt prieku un iedvesmu jūlijā? 12
Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
“Labākā gara velte, labākā radības dāvana ir saulains, priecīgs sirdsprāts.” Mārtiņš Luters
Pretinde haosam
Ja man jautātu, kuri ir 21. gadsimta ietekmīgākie patiesības apustuļi, kā vienu no pirmajiem es nosauktu Džordanu Pītersonu. Klīniskais psihologs, profesors, “YouTube” personība, bestselleru autors, kas palīdzējis rast saturu un jēgu un izglābis no pašnāvības tūkstošiem cilvēku.
Savu konservatīvo uzskatu dēļ viņš ir iemantojis gan apbrīnas pilnus sekotājus, gan niknus ienaidniekus. Tomēr galvenais – Pītersons vienmēr ir aizstāvējis tiesības uz vārda brīvību. Lekcijās, sarunās un diskusijās viņš atklāj totalitārisma destruktīvo būtību un ar faktiem atspēko kreiso liberāļu retoriku.
Un re! Džims Prozers, godalgots vairāku pētniecisku grāmatu autors, no ekskluzīvām intervijām ar Pītersonu, viņa ģimenes locekļiem, draugiem un kolēģiem, ir izveidojis portretu, kas atklāj, ko jūt, domā un māca viens no mūsdienu spilgtākajiem viedokļu līderiem.
Džims Prozers, “Mežonīgais mesija. Kā dr. Džordans Pītersons glābj Rietumu pasauli”. No angļu valodas tulkojusi Laura Dreiže, klajā laidis apgāds “Zvaigzne ABC”. Īpaši iesaku tiem, kas vēlas saprast, kā marksistu utopiskā “vienlīdzības” teorija, kuras vārdā ir nobendēti miljoni, tagad ir pārņēmusi Kanādas, ASV un Rietumeiropas universitātes, medijus un politiku.
Prieka šaltis uz audekla
Lietainai dienai seko dzidra, saulainai – apmākusies, un pat vistumšākajam mākonim ir mirdzoša maliņa. Laimīgs, kas māk atklāt skaisto tajā, kas viņam dots, un spēj to pieņemt ar prieku un pateicību. Tāds varētu būt māksliniecesu vēstījums. Galerijā “Jēkabs” Vecrīgā, Jēkaba ielā 26/28, līdz 2. jūlijam vēl var pagūt aplūkot viņas uzburtās atspulgu un gaismēnu rotaļas.
“Manu darbu atslēgas vārds ir “mīlestība”. Tikai to, ko iemīlu, spēju tā pa īstam sajust un atklāt. Gribu, lai kopā ar mani arī citi ieraudzītu, cik skaista ir gan Rīga, gan Venēcija un cik daudz šajā dzīvē ir neizsmeļama prieka avotu.” Tā savus darbus raksturo pati māksliniece.
Koncerts
Svētdien, 18. jūlijā, Dzintaru koncertzālē muzicēs pianists Andrāšs Šifs un Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, pie diriģenta pults leģendārais Džons Eliots Gārdiners. Programmā Roberta Šūmaņa koncerts klavierēm ar orķestri la minorā un Johanesa Brāmsa 1. simfonija do minorā.
Dzīves deja
Tallinā, Igaunijas Mākslas muzeja Lielajā zālē, visu vasaru ir skatāma izstāde “Janis Rozentāls. Dzīves deja”.
Tajā laikabiedru portreti un ainavas mijas ar simbolistiskiem, mitoloģiskiem un reliģiskiem sižetiem, ko caurvij mākslinieka iemīļo motīvu un tēlu variācijas. Īpaša vieta ekspozīcijā atvēlēta mākslinieka sievai – somu dziedātājai Ellijai Forselei – Rozentāla sievietes ideālam un daudzu viņa darbu modelim.
Taču galvenie vērienīgās ekspozīcijas pīlāri ir diplomdarbs “No baznīcas” (1894) un “Arkādija” (1913). Šie audekli iezīmē Rozentāla māksliniecisko meklējumu plašo diapazonu – no nacionālā reālisma līdz simbolisma vīzijai par mītisku laimes zemi.
Zāļu vietā – kustības
Kustības ir svarīga manas laimes formulas komponente. Dzīvojot piektajā stāvā, liftu nelietoju – pat tad, ja pirms tam stundu esmu noskrējusi ar skrituļslidām. Dzīvojot klusajā centrā, nelietoju arī sabiedrisko transportu – pat tad, ja man jādodas uz Purvciemu, Ķīpsalu vai Mežaparku.
Tāpēc biju priecīga uzzināt, ka Rīgā ir atklāts dr. Bubnovska medicīnas centrs, kur zinīgu speciālistu vadībā tiek praktizēta kineziterapija – unikāla kustībās balstīta metode, kas darbojas gan kā atveseļošanās kurss pēc traumām vai operācijām, gan arī preventīvi.
Dr. Bubnovska trīs pamata postulāti: katrs muskulis ir kā maza sirds, kas pumpē asinis; asinsvadus nospiež tevis paša miesa; vecums ir kājās. Īsāk sakot: esi lokans un kusties tik veikli, lai vecums netiek tev līdzi! Nolēmu izmēģināt. Un re! – jau atkal katra mana šūna gavilē priekā. Iesaku!
Burvju nūjiņa
To, cik svarīgs ir rāmis, zina ikviens mākslinieks. Tas attiecināms ne vien uz gleznas, bet arī uz dvēseles spoguļa rāmi. Tāpēc āda ap acīm pieprasa īpašas rūpes. Apvienojot labāko, ko sniedz daba un zinātne, selektīvās kosmētikas zīmols “Valmont” ir radījis gluži vai burvju nūjiņu – jaunais “Hydra3 Eye”, kam pamatā unikāla patentēta formula, intensīvi mitrina un izlīdzina maigo ādu ap acīm, palīdzot tai atgūt svaigumu un elastību, turklāt darbojas visas dienas garumā. Nopērkams veikalos “Neroli Cult Beauty” un “Stockmann”.
Variācija par tēmu
Lietus gribēja nolīt jau rīta agrumā. Bet nebija mākoņu. Un nebija vēja.
Dienas vidū pamale apvilkās baltu plīvuru, smalku kā tills, gaisā uzvirmoja spiedīga smeldze, taču saule joprojām žilbināja un dzēla neganti, spoži un svelmaini.
Pret vakaru smeldze pieņēmās spēkā. Līdz pēkšņi sacēlās vējš, tills iekrāsojās vietām dzeltenpelēks, vietām zaļgani lillā, kaut kur tālumā ierūcās pērkons, gaiss sabiezēja tā, ka bitēm, spārēm un citiem dūcējiem, spindzētājiem, sanētājiem un sūcējiem salipa spārni un tie nejaudāja vairs palidot. Tikai kaijas kā sudraba naži šķēlēja miklo blīvumu, ik pa laikam spalgi izkliedzot kaut ko par neremdināmām ilgām. Bet jasmīna krūms smaržoja tik apdullinoši, ka šķita – tas izpleties pa visu dārzu, nē! – pa visu pasauli, jo ne par ko citu vairs nebija iespējams domāt. Ja nu vienīgi vēl par lietu, kas kopš agra rīta grasījās nolīt.
Līdz beidzot tas notika. Lielām, mirdzošām lāsēm, ātrām, guldzošām straumēm kā nevaldāma prieka šalts, kā sen gaidītas baudas eksplozija tas apklāja jasmīna krūmu, dārzu un pasauli. Zeme nopūtās atviegloti.
P.S. Jasmīna krūmu satiku Kronvalda parkā, savulaik sauktā par Strēlnieku dārzu. Gribējās, lai debesis piekliegtu vālodzes, ķīves un tārtiņi, tomēr tās bija kaijas. Pavakarē man bija sarunāta tikšanās. Steigā paķēru nepareizās krāsas lietussargu. Kad pusceļā atklāju misēkli, bija par vēlu atgriezties un apmainīt. Labi, ka pēc sarunas draugs atvizināja mani līdz mājām, jo lietussargs (neatkarīgi no krāsas) nebūtu glābis. Kad slūžas atspruka vaļā, biju jau zem jumta.
Tas notika jūnijā. Rīgā. Pirms gada vai diviem. Gadskaitļi aizmirstas, sajūtas paliek.
