Vija Beinerte: Kur gūt prieku un iedvesmu augustā? 14
Autore: Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
“Staigā pienākuma un mīlestības ceļu un nebēdā ne par drauga, ne naidnieka spriedumu.” Lavaters
Pretinde haosam
“Kāpēc vāji cilvēki ir tik liela problēma? Ja tu nevari noturēt pats savu svaru, tas tavā vietā ir jādara kādam citam. Gluži tāpat ir tad, ja tu nespēj izvēlēties godprātīgu, lietderīgu un cildenu dzīves ceļu, – tu kļūsti rūgts un aizvainots. Un sāc atriebties pasaulei.”
Tā saka Džordans Pītersons, klīniskais psihologs, profesors, “YouTube” personība, bestselleru autors, kas palīdzējis rast saturu un jēgu un izglābis no pašnāvības tūkstošiem cilvēku.
Esmu jau teikusi: ja man jautātu, kuri ir 21. gadsimta ietekmīgākie patiesības apustuļi, kā vienu no pirmajiem es nosauktu Džordanu Pītersonu.
Viņa lekcijas sāku klausīties pirms gadiem pieciem sešiem. Tas bija kā svaiga gaisa malks politkorektuma gulaga barakā.
Pirms trim gadiem izlasīju viņa grāmatu “12 dzīves likumi: pretinde haosam”, un nu uz mana galda ir viņa jaunākais darbs “Ārpus kārtības: vēl 12 dzīves likumi”.
“Atmiņa mums ir tālabad, lai mēs mācītos nedarīt muļķības. Atmiņas mērķis ir izprast pagātni, lai sekmīgāk veidotu nākotni. Ja pagātnē ar tevi ir noticis kas nelāgs, ko tu nesaproti, tas nozīmē, ka tu neesat pietiekami sagatavots nākotnei. Bet tas izraisa nemieru un stresu. Tāpēc uzraksti savu pagātnes stāstu, lai atklātu lietu cēloņsakarības. Tas ļaus tev veiksmīgāk darboties tagadnē un nākotnē. Un uzlabos tavu fizisko veselību.”
Tiem, kas izlasījuši Džima Prozera monogrāfiju “Mežonīgais mesija. Kā dr. Džordans Pītersons glābj Rietumu pasauli” šī ir lieliska iespēja turpināt iepazīšanos. Abas šīs grāmatas tagad ir nopērkamas Rīgā grāmatnīcā “Globuss”.
In memoriam
Aizgājis Pjotrs Mamonovs. Aktieris, mūziķis, domātājs.
“Kādēļ mēs dzīvojam? Ilgus gadus es neuzdevu šo jautājumu – skrēju garām. Dzēru, kāvos, domāju, ka esmu galvenais. Bet patiesā dzīves jēga ir mīlēt. Tas nozīmē upurēties, bet upurēties nozīmē dot. Mīlestība nav jūtas, tā ir rīcība. Nav kvēli jāiemīl večiņa, kam tu atdod savu vietu metro. Mīlestība ir tas, ko tu dari. Arī ja nomazgā traukus, kad neviens no tevis to negaida.”
“Filmā “Sala” man vajadzēja apgulties zārkā. Trīs reizes lēcu laukā – nespēju izturēt. Skarba lieta – zārks: guli šaurībā – nekā tev vairs nav. Pat evaņģelija, ko palasīt. Ko dvēselē esi sakrājis, ar to arī guli.”
“Mūžībā līdzi mēs paņemsim to, ko nevar ar rokām aptaustīt, – to, ko esam atdevuši, piedevuši. Dot ir svētīgāk nekā ņemt.”
Pieminot šo brīnišķīgo aktieri un cilvēku, iesaku noskatīties filmu “Sala”.
No nāves viņš reiz izvairījās caur pazemojumu un svelošu kaunu. Tagad viņam ir dota otra dzīve, cits laiks un dīvaina vieta.
Viņš spēj paredzēt nākotni un dziedināt vājiniekus, bet kā lai remdē paša dvēseles sāpes? Kā lai iztur pagātnes grēka nastu?
Pāvela Lungina filma “Sala” ar Pjotru Mamonovu galvenajā lomā savulaik tika demonstrēta 63. Venēcijas kinofestivāla noslēgumā. Patlaban tā bez maksas skatāma vietnē “YouTube”.
Džezs Vecrīgā
Turpinot tradīciju, Mazās ģildes dārzā vēl divas ceturtdienas – 19. un 26. augustā – no pulksten 17 līdz 18 muzicēs Kārļa Vanaga un Dāvja Jurkas vadītais “City Jazz Big Band”.
Programmā Glena Millera, Kaunta Beisija un Djūka Elingtona kompozīcijas, kā arī vairāki īpaši šim orķestrim rakstīti oriģināldarbi. Ieeja brīva.
Palūkoties pāri mākslinieka plecam
Kāpēc mākslinieki reizēm dodas gleznot plenērā? Jo tādus krāsu salikumus, gaismēnu rotaļas, ūdens mirdzumu un gaisa virmojumu darbnīcā sacerēt nevar.
Šoreiz nolēmu padalīties ar savu virtuālo galeriju no Alises Mediņas, Alekseja Naumova un Nugzara Paksadzes darbu tapšanas krājuma.
Vērts izmēģināt!
Starp putniem un mākoņiem. Kad pirmo reizi pacēlos gaisā ar paraplānu, sapratu – tā ir mīlestība uz mūžu. Smaids pa visu seju, un katra šūna gavilē priekā.
Pēc skata paraplāns ir līdzīgs izpletnim, tomēr ir būtiska atšķirība – ar to lec nevis no lidmašīnas, bet no kalna virsotnes, un pats lidotājs var ne tikai planēt, bet arī palielināt augstumu, turklāt stundām ilgi.
Ja iemaņas ir apgūtas, iespējams lidot arī Latvijā, tikai te kalnu virsotni aizstāj ievilkšana ar trosi. Ja iemaņu nav, lidojumu var baudīt tandēmā ar instruktoru.
Ieklausies!
Ja vēlies gūt baudu, netērējot tam lielu naudu, atceries, ka mežā nav jāuzrāda Covid sertifikāts un putni Latvijā joprojām vēl dzied par brīvu. Turklāt vasaras izskaņā daudzi to atsāk ar jaunu sparu.
Mežos balsi ievingrina jaunie meža strazdi, kam brīžiem pievienojas čunčiņš un citi lapu ķauķīši, purvos un pļavās klaigā dzērves un ķīvītes, piejūrā sasaucas gulbji un gauras, bet upju grīvās var redzēt dažādu sugu pīles, kā arī tilbītes, tārtiņus, šņibīšus un citus bridējputnus.
No rudens vītuma vēl ne miņas, tikai nakts klusumā pēkšņi debesīs kaut kas iešvīkstas, ietrīsas, iesmeldzas – it kā vējš būtu ieskrējis sudraba flautā.
Kā saulē briedusi oga
Pirms gada es rakstīju, ka zinu kurp došos, kad gaisā jau atkal pacelsies ne vien putni, bet arī lidmašīnas – uz Itāliju. Apskaut draugus. Smelties prieku un iedvesmu no cilvēkiem, kas tumšajos laikos spēja saglabāt cerību.
Un, re! Itālijā dzīve jau atgriezusies ierastajā ritmā. Šķērsojot robežu, Covid pase nav obligāta, pietiek ar negatīvu Covid testu, bet nacionālā lidsabiedrība “AirBaltic” šovasar it atklājusi tiešā lidojuma maršrutu uz Neapoli, kas ir lielisks sākumpunkts aizraujošam ceļojumam pa gleznaino Amalfi piekrasti.
Tiem, kas lasījuši Mario Džordāno dzirkstoša humora caurstrāvoto kriminālromānu sēriju par ekscentrisko krustmāti Poldi, te ir iespēja ne vien izbaudīt elpu aizraujošus skatus uz Vezuvu, bet arī atklāt, kāpēc burvīgā Poldi nav vienaldzīga pret karabinieriem un itāliešu virtuvi.
Turklāt biļešu cenas patlaban ir vieglas kā ķiršu ziedi un saldas kā saulē briedusi oga.
Flakonā notverts brīnums
“Esmu sapņotājs, nekad nemitēšos sapņot. Un vēl es esmu cīnītājs.” Tā sevi raksturo Paolo Terenzi. Viņa bērnības sapnis bija kļūt par mūziķi.
Kā ģitārists viņš ir muzicējis ar džeza leģendām Diziju Gilespiju un Džo Zavinulu.
Taču kādā brīdī viss sagriezās kājām gaisā, un tagad viņš ir viens no pasaulē izcilākajiem parfimēriem, nišas aromātu zīmola “Tiziana Terenzi” dibinātājs un autors.
Ar Paolo esam seni un labi draugi. Un man allaž ir īpašs prieks būt vienai no pirmajām viņa jauno opusu vērtētājām. Šovasar Paolo ir laidis klajā ziedu un koksnes aromātu ar rūgtenas dūmakas pieskārienu, kam dots Perseja zvaigznāja komētas vārds.
Dzirkstošas upeņu un citrusu šaltis mijas ar maijpuķītes svaigumu un tuberozes maigumu, kam pievienojas rotaļīgā magnolija un pavedīgais jasmīns, ko ieskauj ciedra un sandalkoka cēlā elegance.
Un tad vēl pačūlija, vetivers un muskuss. Neparasts aromāts neparastai sievietei.
Polo vectēvs bija parfimērs. Bērnībā viņi kopā klīduši pa mežiem un kalnu takām. Vectēvs mēdzis lūgt, lai Paolo aizver acis, tad devis viņam ieelpot kāda zariņa, ziediņa, mizas gabaliņa vai sveķu pikuča smaržu.
Vispirms zēnam vajadzējis noteikt, kas tas ir, un tad izstāstīt stāstu. Vectēvs tā arī teicis: klausies šās smaržas stāstu!
Paolo jaunākā aromāta “Tuttle” stāsts ir par prieku un cerību. Flakonā notverts brīnums. Rīgā nopērkams veikalā “Neroli Cult Beauty”.
