Vija Beinerte: Krīzes situācijā panika un vieglprātība ir vienlīdz bīstamas 0
Draugs atlaida skumju ziņu: iestrēdzis Izraēlā, kurp viņš kā pētnieks bija devies vēl pirms pasaulē izsludinātās trauksmes. Neesot pieticis vietu pēdējā lidmašīnā, kas pirmdienas vakarā no Telavivas izlidoja uz Rīgu.
Mierinot teicu: priecājies, varbūt Izraēlā Tev ir mazāka iespēja inficēties nekā Latvijā!
Izraēlā ar vairāk nekā 9 miljoniem iedzīvotāju patlaban ir reģistrēti 427 saslimšanas gadījumi, Latvijā ar mazāk nekā 2 miljoniem – 71. Taču speciālisti lēš, ka inficēto skaits Latvijā varētu būt lielāks.
Tādēļ, ka valdība ir pieļāvusi vairākas nopietnas kļūdas.
Pirmā kļūda
Robežu vajadzēja slēgt, kolīdz Pasaules Veselības organizācija paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis pandēmijas līmeni.
Šādi ierobežota tiktu vīrusa izplatība, nevis pilsoņu tiesības uz pārvietošanos. Tā kā nav ne vakcīnas, ne zāļu, karantīna ir vienīgā reālā iespēja apturēt ekspansiju.
Un mums nebūtu vairāk nekā 4000 repatriantu, kas atgriežas no inficēšanās riska zonas.
Otrā kļūda
Tie, kam atklāja “Covid-19”, netika ievietoti slimnīcā izolatorā, bet palaisti veseļoties mājās, pakļaujot inficēšanās riskam gan sirdzēja tuviniekus, gan arī tos, ar ko šie tuvinieki saskaras aptiekā, veikalā, sabiedriskajā transportā, darbavietā.
Jo pēc speciālistu aplēsēm ikviena ar jauno koronavīrusu inficētā persona, neievērojot liegumu un izejot no mājām, ik reizi aplipina vismaz trīs cilvēkus.
Turklāt Latvijā patlaban nav iespējams nopirkt ne medicīniskās maskas, ne dezinfekcijas līdzekļus, kas ir pirmās nepieciešamības preces gan slimniekiem un to kopējiem, gan tiem, kas vēlas mazināt inficēšanās risku.
Trešā kļūda
Repatriantus lidostā sagaida nevis speciāls autotransports, kas viņus nogādā uz karantīnas vietu, bet tuvinieki, kam pat nav paskaidrots, ka tas var izrādīties bīstami viņiem un arī sabiedrībai.
Jo tas, ka analīzes patlaban ir negatīvas, vēl nenozīmē, ka cilvēks nav inficējies.
Repatriantiem gan veic testus un stingri piekodina “pašizolēties”. Bet kur? Mājās pie mīļajiem? Jo ne jau katram ir lauku īpašums vai vasarnīca, kur vienatnē pavadīt 14 dienas.
Prieks, ka to, kas nav ienācis prātā valdībai, ierosina un dara uzņēmēji.
Lasu “feisbuka” ziņu lentē, ka viesnīca “Hotel Roma” piedāvā numurus tiem, kas vēlas izolēties, neatdraudot ģimeni. Arī brīvdienu māja “Mazais Līvkalns” gatava izmitināt tos, kas vēlas izturēt brīvprātīgu karantīnu un nekļūt par apdraudējumu citiem cilvēkiem. Savukārt tehnoloģiju uzņēmums “Baltic3D” sācis drukāt sejas maskas medicīnas darbiniekiem. Maskas prototips uzvarējis nule notikušajā virtuālajā hakatonā “HackForce”. Arī Liepājas uzņēmums “Tonus Elast” kopš marta sākuma ražo aizsargmaskas, bet “Eco Forte” nedēļas laikā palielinājis dezinfekcijas līdzekļa ražošanu no 700 litriem uz 2 tonnām dienā.
Tomēr daudzi Latvijā joprojām neapzinās situācijas nopietnību.
Epidemioloģisko inovāciju koalīcijas ģenerāldirektors dr. Ričards Hečets šo pandēmiju salīdzina ar kara stāvokli. Piebilstot, ka šī ir draudīgākā izlaušanās, ar kādu viņam nācies saskarties divdesmit darba gados.
Tāpēc būtu jāmācās no Itālijas pieredzes.
Tur ir divas tā sauktā “nultā pacienta” versijas. Vai nu tas ir Vācijas pilsonis, kas, būdams inficēts, bet pats to vēl nezinādams, no Minhenes bija devies komandējumā uz Itāliju, vai arī Itālijas pilsonis, pirmā saslimušā kolēģis, kas atgriezies no Ķīnas. Svarīga detaļa: paša šā kolēģa “Covid-19” tests ir negatīvs.
Pirmajam pacientam ir 38 gadi, neilgi pirms saslimšanas ar “Covid-19”, viņš bija noskrējis divus pusmataronus. No 20. februāra līdz 10. martam viņš nogulēja Milānas slimnīcā, pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas iekārtas, līdz spēja atsākt elpot pats.
Kad 9. martā premjers Konte izsludināja ārkārtas stāvokli, saslimušo skaits Itālijā bija jau 10 000, miris bija 631.
Patlaban Itālijā reģistrēti 41 035 saslimšanas gadījumi, miruši 3405, no tiem 427 pēdējās diennakts laikā.
Ārsti strādā uz spēku izsīkuma robežas, slimnīcas ir pārpildītas, trūkst gan medikamentu, gan aizsargtērpu. Un arī elpināšanas iekārtu. Mediķiem gluži kā kara laikā nākas lemt, kuru pacientu glābt.
Tiem, kas apgalvo, ka labāk nedēļu paklepot nekā piedzīvot ekonomisko krīzi, Itālijas ārsti varētu pastāstīt, kā mirst no “Covid-19” tie, kam nepietiek elpināšanas iekārtu.
Sajūtas esot kā slīkstot. It kā plaušas lēnām piepildītos ar ūdeni, jo tūska apgrūtina elpošanu. Pirms nāves nav iespējas atvadīties no tuviniekiem. Mirušā ķermeni no morga drīkstēs saņemt pēc 30 dienām.
Sociālajos tīklos ieraudzīju Latvijas Dzīvības glābšanas asociācijas baneri: “Šodien, 17. martā, pulksten 00:15 pasaulē bija reģistrēti 182 198 “Covid-19″ saslimšanas gadījumi. Neesi muļķis, paliec mājās!”
Pārbaudīju jaunākos datus. 18. martā pulksten 11:57 reģistrēts 200 071 gadījums. Stundu vēlāk – 204 047, 17:45 – jau 208 213, bet 22:22 – 217 031. Ceturtdien, 19. martā, pulksten 5:33 infekcijas skartas ir 173 valstis, reģistrēti 219 239 saslimšanas gadījumi. Pulksten 21:21 infekcija sasniegusi 177 valstis, reģistrēti 241 553 saslimšanas gadījumi.
Ķīnas ārsti, kas pagājušajā nedēļā ieradās palīgā itāliešu mediķiem, visvairāk brīnījās par to, ka ielās joprojām redzami cilvēki. Jo vienīgais veids, kā apturēt vīrusa izplatību, ir palikt mājās.
Tagad Itālijā ielās patrulē karabinieri, no mājām drīkst iziet tikai ar īpašām atļaujām, kas jāuzrāda pie ieejas aptiekā vai veikalā.
Jā, izklausās skarbi. Taču tieši šāda taktika palīdzēja apturēt vīrusa izplatību Ķīnā, kur pēdējās diennakts laikā ir reģistrēti tikai 13 jauni “Covid-19” gadījumi, turklāt 12 no tiem – iebraucējiem.
Krīzes situācijā panika un vieglprātība ir vienlīdz bīstamas. Tāpēc ir jābūt precīzai rīcības programmai, kas lēni un pamatīgi ir jāizskaidro cilvēkiem.
Un visiem bez izņēmuma, arī dīvām un šamanisko prakšu speciālistiem, ir jāievēro disciplīna.
Ārpus mājas doties tikai nopietnas vajadzības gadījumā, nelietot sabiedrisko transportu, kur valdības vēlējums ieturēt divu metru distanci var izrādīties grūti īstenojams, vilkt rokās vienreiz lietojamos cimdus, izvairīties no skaidras naudas, jo tā ir netīra, šoreiz burtiskā nozīmē, lieki neaizskart margas, rokturus, metāliskas virsmas.
Un, protams, mazgāt rokas, regulāri vēdināt telpas un nostiprināt imūnsistēmu.
Bet arī tad, ja kādam šķiet, ka viņa imūnsistēma spēj uzveikt jebkuru vīrusu, ir jādomā par saviem vecākiem un vecvecākiem. Un par tiem, kas sirgst ar diabētu, astmu un onkoloģiskām slimībām. Sabiedrība ir tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms.
Un visbeidzot valdības ceturtā kļūda
Ir atradies miljards eiro komersantu atbalstam, taču nav atradušies 60 miljoni veselības aprūpes darbiniekiem, lai gan tas ir ierakstīts 13. Saeimas 2018. gada nogalē pieņemtajā likumā.
“Baisā patiesība ir tāda, ka šai valdībai un Saeimai veselības aprūpe pat pandēmijas draudu ēnā nav prioritāte.” Paturēsim prātā šo Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības secinājumu!
Un arī to, ko var nosaukt par baiso netaisnību. 2009. gadā, kad plosījās ekonomiskā krīze, tika pieņemts likums, kas mediķiem atcēla papildu samaksu par virsstundām, kvalificējot tās kā “normālo pagarināto darba laiku”.
Ekonomiskā krīze, vismaz dažiem, beidzās, taču likums palika spēkā.
Pirms trim gadiem mediķi iesūdzēja valsti tiesā. Tiesa lēma par labu mediķiem.
Valdība apņēmās līdz 2020. gadam papildu samaksu par virsstundām pakāpeniski atjaunot. Sākot ar šo gadu tās drīkst apmaksāt pilnībā, taču apmaksa medicīnas iestādes vadītājam ir jāveic no tiem līdzekļiem, kas paredzēti algu pielikumam.
Tātad virsstundas strādāt drīkst, bet nav vēlams. Tāpēc daudziem, īpaši medicīnas māsām, lai savilktu galus ar galiem, nākas skriet no vienas darbavietas uz otru.
Un tagad, jaunās krīzes situācijā, valdība nevis lūdz, bet atļauj mediķiem strādāt virsstundas.
Protams, šis nav īstais brīdis rosināt atlaist Saeimu. Un nav īstais brīdis virpināt minējumus un pieņēmumus par to, vai jauno koronavīrusu ir radījis cilvēks vai daba.
Patlaban galvenais ir iegūt laiku. Epidēmijas scenārijs ir atkarīgs no mūsu sociālās atbildības un pašdisciplīnas.
Karantīna jeb palikšana mājās, ir vienīgais veids, kā panākt, lai uzliesmojums nebūtu neglābjami straujš. Šādi saudzējot gan sevi un tuviniekus, gan mediķus. Jo mediķi ir mūsu varoņi.
Katra krīze agri vai vēlu beidzas. Paliek iegūtā mācība.
