Vija Beinerte: Karš, kurā uzvarēs nevis lodes, bet stāsts 0
Pirms dažām dienām Krievijas televīzijas programmas “Balss tiesības” vadītājs žurnālists Romāns Babajans tiešraidē miljonu auditorijai paziņoja, ka 90. gados Latvijā tūkstošiem krievu tikuši sadzīti vagonos un deportēti uz Sebežu. Krievu sievietes ar maziem bērniem brutāli tikušas šķirtas no saviem latviešu vīriem. Cilvēki esot vardarbīgi izmesti ārā no valsts.
Skatītāji studijā un pie televizoru ekrāniem šausmās nodreb. Balsi, kas mēģina iebilst, ka tie ir klaji un ciniski meli, aprok pūļa un programmas vadītāja agresīvo decibelu pārsvars.
Viss ir precīzi aplēsts. Kad 25. martā kāds pieminēs 1949. gada deportācijas, miljoni Krievijas informatīvajā telpā dzīvojošo brēks: mēs zinām, ko paši jūs darījāt deviņdesmitajos!
Ikviens totalitārs režīms balstās uz meliem un bailēm.
Tomēr padomju režīms šajā ziņā pārspēj visus. Neviens režīms nav iznīcinājis pats savus pilsoņus tādā skaitā un tik bezjēdzīgi: nobendējot cilvēkus cietumos, lēģeros vai vienkārši uz ielas (“Ir cilvēks, ir problēma, nav cilvēka, nav problēmas”), nobadinot līdz nāvei (golodomors jeb mākslīgi izraisīts bads Ukrainā aiznesa vairākus miljonus dzīvību), izmantojot kā lielgabala gaļu kara laukā (“Sievas jaunus sadzemdēs”). Pēc pētnieku aplēsēm kopējais sarkanā terora upuru skaits varētu būt 34 miljoni.
Kāds cilvēks, kas bija pārdzīvojis gan gestapo, gan čekistu pagrabus, stāstīja, ka metodes esot bijušas līdzīgas, taču atšķīrušies mērķi. Nacisti spīdzināja, lai uzzinātu patiesību, piespiestu atzīties, ka nopratināmais ir ebrejs, komunists, spiegs. Čekisti spīdzināja, lai uzzinātu melus, piespiestu atzīties, ka nopratināmais ir tautas ienaidnieks, kaitnieks vai spiegs, lai arī viņš tāds nebija.
Padomju Savienībā vara meloja tautai, tauta meloja varai, turklāt vara tautu uz to visādi mudināja.
Vara prasīja un saņēma melīgus pārskatus. Plāns tika pildīts ar uzviju, kādā reģionā uz vēlēšanām bija ieradušies 102 procenti balsstiesīgo. Meloja par sasniegumiem tautsaimniecībā, par uzticību partijai un valdībai un personiski tās vadoņiem. Uz meliem tika balstīti nākotnes plāni. Un tieši tāpēc šķietami nesatricināmais režīms sabruka.
Melu impērija sabruka ne tādēļ, ka Gorbačovs un Jeļcins pārlieku vaļīgi palaida pirms tam stingri piegrieztās skrūves, bet gan tādēļ, ka ikviena valsts, kas ir pretrunā pati ar sevi, aiziet bojā.
Tiesa, vecā režīma vietā nāca jauns režīms. Līdzīgs vecajam, tomēr ar dažām būtiskām atšķirībām. Komunistu propaganda balstījās Marksa un Ļeņina idejās, ko vara mēģināja iedēstīt darbaļaužu apziņā. Putina Krievijā propagandas kā tādas vairs nav, jo nav vērtību sistēmas, nav ideoloģijas: tirgus attiecības, Staļina un dzimtniecības slavināšana, populisms un pat nacisms – der itin viss, ja vien tas kalpo Putina varas saglabāšanai.
Tagad Kremļa mediji nevis proponē kādu vērtību sistēmu, bet tiecas izārdīt un sagraut jebkuru vērtību sistēmu, visu pasludinot par meliem, savukārt melus padarot par savu instrumentu.
Zagšana un korupcija ir valdošās elites barotne, bet meli – ikdienas barība masām.
Un ļaudis, meliem pārbaroti, vairs nespēj un arī negrib atklāt patiesību. Bet sabiedrība, kas nevēlas atklāt patiesību, ir patoloģiska. Tādā sabiedrībā veidojas tumsonīga pasaules izpratne, kas nereti pārvēršas irracionālā un tumsonīgā rīcībā.
Kremļa ideologi ir sākuši visļaunāko karu pasaules vēsturē – viņi ne tikai okupē svešas teritorijas, ne tikai izplata dezinformāciju un viltojumus, viņi rada jaunu realitāti jeb masu halucinācijas, proti, okupē cilvēku prātu.
Apustulis Pāvils saka: viss ir atļauts, bet ne viss der. Viņa lielākais oponents, dēvēts arī par melu tēvu, labprāt citē teikuma pirmo daļu, otru viltīgi noklusējot. Jo tad, ja viss ir atļauts, zūd robeža starp labu un ļaunu. Šādi ir veidojušās un turpina pastāvēt visas tirānijas.
Šādi ir veidojusies arī pēdējās simtgades tā dēvēto liberālo vērtību sistēma, kuras dēļ Latvijā vārdu “tikumība” tagad ir gandrīz vai nepieklājīgi lietot.
Un tas nebūt nav paradokss. Loks saslēdzas: mūsdienu demokrātijām, kas ievieš kreisā liberālisma jeb, vienkāršāk sakot, neomarksisma ideoloģiju, sāk piemist totalitārisma iezīmes.
Tādēļ Latvijai, kas piecdesmit gadus bija nīdēta zem čekistu režīma, tagad ir jādara viss, lai nosargātu savu valstiskumu un nācijas identitāti un lai tā neļautos samaļama starp Krievijas impēriskā šovinisma un Rietumu idejiskā nihilisma dzirnakmeņiem.
Trešais pasaules karš ir sācies. Tas risinās cilvēku prātos. Un uzvarēs tajā nevis ieroči, bet stāsts. Tas stāsts, kas spēs pārliecināt iespējami lielu cilvēces daļu.
Uzķerties var arī uz melīgiem stāstiem, reizēm pat vieglāk, nekā šķiet. To lieliski zina polittehnologi. Zina un izmanto. Tāpēc frontes līnija iet caur katra cilvēka sirdi un apziņu.
*
Lasi vēl:
Vija Beinerte: Viss ir atļauts. Bet ne viss der
Vija Beinerte: par divām straumēm, naudas varu un sirdsapziņu
Sirdsapziņas vara. Par drosmes divējādo dabu, varonību un dvēseles mieru
Vija Beinerte: Biedu tehnoloģijas. Kā pasargāt apziņu no manipulācijām
Vija Beinerte: Vai ir iespējams sarunāties ar “vatņiku”?
