Foto: Polina Viljuna, “Shutterstock”. Kolāža: Dina Antuma-Jansone

Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 30

Vēl nesen tas skanēja kā joks: sociāli visneaizsargātākais esot heteroseksuāls baltais vīrietis reproduktīvā vecumā. Pēdējo mēnešu notikumi ASV liecina, ka tas nebūt vairs nav smieklīgi. Un skar mūs visus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasaki, ko ieraudzīji pirmo, un atklāj, kādas būs tavas attiecības ar naudu 2025. gadā
TV24
Līdaka: “Rail Baltica” nauda pazudusi mūsu stulbuma dēļ, paskatieties uz Stradiņiem!
Kokteilis
“Attaisa, nomet, bet tur ir mans darbs, rokas un sirds” – vecmāmiņu pārdomas par jaunās paaudzes Ziemassvētku paradumiem
Lasīt citas ziņas

Pirms dažām dienām saņēmu vēstuli, kur teikts: “Ja kāds runā par baltā vīrieša diskrimināciju, tad ir jāiedziļinās daudzu gadsimtu vēsturē, ko tieši baltais vīrietis ir sastrādājis globālā mērogā. Un šajā ziņā neviens melnais vai dzeltenais, vai sarkanais viņam tiešām nav konkurents.”

Klausot padomam, iedziļinājos. Pirmajā brīdī – ak vai! Uz balto vīriešu sirdsapziņas patiešām ir baisas lietas: slepkavības, kari, inkvizīcija, tirāniski režīmi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Taču, palūkojoties dziļāk, atklājas, ka baltie vīrieši ir arī noformulējuši likumus, kas veido mūsu civilizācijas morālisko satversmi, meklējuši un apliecinājuši patiesību, radījuši zinātni, mākslu un kultūru, aizsargājuši sievietes, bērnus, tēvzemi.

Ja paskatāmies uz nesenāku pagātni, tie, kas Latvijas valsts rītausmā noteica sievietēm un vīriešiem vienlīdzīgas tiesības, bija mūsu nācijas tēvi. Ar viņu gādību Latvijas pirmā parlamenta – Satversmes sapulces – vēlēšanās piedalījās gan sievietes, gan vīrieši, un abu dzimumu balsīm bija vienāds svars.

Un tie, kas ASV Kongresā panāca verdzības atcelšanu un izcīnīja melnajiem vienlīdzīgas tiesības ar baltajiem, arī bija baltie vīrieši – republikāņi.

Un te mēs nonākam pie būtības.

Pasludināt balto vīrieti par ļaunuma sakni ir labākajā gadījumā tuvredzība.

Ļaunumam nav ne dzimuma, ne rases, ne tautības, ne profesijas. Nekas pasaulē nav ļauns, izņemot cilvēku, kad tas novēršas no tām pamata vērtībām, kas tagad (bieži vien nicīgi) tiek sauktas par konservatīvām: tev nebūs nokaut, sniegt nepatiesu liecību, iekārot to, kas nav tavs…

Jau minētājā vēstulē kustības “Black Lives Matter” aizstāvībai teikts: “Jebkura grupa, kura tiek izstumta, pazemota, nomākta, visticamāk, arī reaģē neadekvāti.” Un vēl tur ir teikts, ka “jebkurai parādībai, procesam ir jāmeklē cēlonis”.

21. gadsimtā runāt par melnajiem kā izstumtu un pazemotu grupu valstī, kur astoņus gadus par prezidentu bijis Baraks Obama, ir nudien dīvaini.

Tāpēc, meklējot šādu runu cēloņus, ielūkosimies avotos!

Daudzu radikālu strāvojumu, arī BLM, iedvesmotājs, bijušais Hārvarda universitātes un Masačūsetas Mākslas koledžas profesors, pārliecināts marksists Noels Ignatievs apgalvo, ka rase ir “sociāls konstrukts”: “melnais” esot nevis pigmenta daudzums ādā, bet gan uzticība marksisma doktrīnai. Savukārt “baltais” skaņā ar Ignatievu apzīmē jebkuru rasi, tautību un dzimumu, kas pārstāv Amerikas tradicionālās vērtības un kultūru.

Saskaņā ar šo definīciju arī ASV brīvā tirgus ekonomikas eksperts Tomass Souels, kam ādā ir gana daudz pigmenta, pieskaitāms pie “baltajiem” – savu konservatīvo uzskatu dēļ. Gluži tāpat kā visi tie melnie amerikāņi, kas nevēlas sekot marksistu idejām.

Reklāma
Reklāma

Zīmīga detaļa – Patrise Kallorsa, viena no BLM dibinātājām, nemaz neslēpj, ka BLM biedri ir “skoloti marksisti, kas studē Marksu, Ļeņinu un Mao”.

Daudzi Latvijā ir neizpratnē, kā tas nākas, ka tagad apgalvojums “All Lives Matter” jeb “visām dzīvībām ir nozīme” var kļūt par iemeslu vajāšanām.

Uz šo jautājumu atbild teorētiskās fizikas doktors un publicists Gerijs Gindlers: “Sauklis “All Lives Matter” padara neskaidru ienaidnieka tēlu un vieš apjukumu revolucionāru prātos. Tāpēc kreisie tik asi reaģē uz jebkuru “All Lives Matter” vai tā atvasinājuma “Blue Lives Matter” (policistu aizstāvībai) pieminējumu.”

Viņš arī citē Ignatievu: “Uzdevums ir sapulcināt mazākumu, kas ir pilns apņēmības panākt, lai nevienam vairs nebūtu iespējas būt baltam. Tā ir radošas provokācijas stratēģija.”

Un vēl kāda visnotaļ zīmīga Ignatieva tēze: “Ja esat balts vīrietis, jūs neesat cienīgs dzīvot. Jūs esat vēzis, jūs esat slimība, baltie vīrieši nekad nav devuši pasaulei neko labu!”

Kā tas iespējams? Kā iespējams, ka divu augstskolu profesors var šādi uzrunāt savus studentus? Lai cik dīvaini tas šķistu, kopš pagājušā gadsimta otrās puses daudzas ASV humanitārās universitātes ir kļuvušas par marksisma ideju inkubatoriem. Turklāt tajās netiek mācīti vēstures pamati – ja vēsture skar komunisma valstis.

Multikulturālisms, politkorektums, “Antifa”, BLM, kultūras “atcelšana”, tagad arī projekts “1619” – visas šīs kustības vieno vēlme pārliecināt amerikāņus, ka tradicionālās jeb konservatīvās vērtības ir laika garam nepiemērotas un revidējamas. Tāpēc ir jāiznīcina vai radikāli jāpārstrukturē šo vērtību nesēji – ģimene, reliģija, izglītības sistēma un kopienas dzīve.

Toms Klingenšteins, Nacionālās zinātnieku asociācijas direktoru padomes loceklis, Klermontas institūta valdes priekšsēdis, situāciju komentē šādi: “Multikulturālisms sabiedrību redz nevis kā kopienu, kur visiem indivīdiem ir vienlīdzīgas tiesības, bet gan kā dažādu identitāšu grupu apvienību, kas veidotas uz rases, dzimuma, etniskās vai kādas citas piederības pamata. Pēc multikulturālistu domām visas šīs grupas nomāc baltie vīrieši. Tāpēc ir jāpanāk, lai katra identitāšu grupa būtu proporcionāli pārstāvēta visās Amerikas institūcijās. Saprotams, ka proporcionāla pārstāvniecība prasa resursu un varas pārdali – tik masīvu pārdali, kādu nodrošināt var tikai tirāniska valdība, kas apklusina citādi domājošos.”

Viņš mudina paanalizēt Baidena teikto: “Baidens regulāri runā par “sistēmisku rasismu”. Vienā reizē Baidens saka – kaut arī bez jebkādiem pierādījumiem –, ka tiesībsargājošās iestādēs valda “absolūti sistēmisks rasisms”. “Un tas notiek ne tikai tiesībsargājošās iestādēs,” viņš turpina, “tas ir visaptveroši. Tas aptver dzīvojamo fondu, izglītību, visu, ko darām”.

Viņš kļūdās katrā punktā. Bet, ja viņš patiešām domā, ka rasisms valda “visā, ko darām” un ka tas tik tiešām ir sistēmisks, tad viņš, neatkarīgi no tā, vai pats to apzinās vai ne, aicina gāzt sistēmu.”

Tikmēr Ņujorkā vien šā gada protestos ievainoti 472 policisti – tā septembra nogalē pavēstīja pilsētas ziņu kanāls “1010.wins.radio.com”. Tā bija pirmā reize, kad vārdam “protesti” netika pievienots epitets “miermīlīgie”.

Un te nu mēs nonākam pie vēl viena svarīga secinājuma: pirms simt gadiem marksisti saveda ienaidā šķiras un nācijas, tagad viņu ideju pārmantotāji grib savest ienaidā dzimumus un rases.

To, ka iecietība šās ideoloģijas adeptiem ir kļuvusi par “vienvirziena” prasību, apliecina arī Bēthovena “atcelšana”. Muzikologs Neits Sloans un producents Čārlijs Hārdings skaidro kāpēc Bēthovena 5. simfonija iemieso visu, kas viņiem derdzas klasiskajā mūzikā un Rietumu kultūrā: Bēthovena mūzika esot elitāra, tā balstoties balto vīriešu pārākumā un nomācot sieviešu, melno un LGBTQ balsis.

Un vēl kāds citāts no man adresētās vēstules: “Bet fakts ir tāds, ka Latvijas sabiedrība joprojām ir daudzu aizspriedumu varā, prevalē mītiskā domāšana un ticība visādām sazvērestības teorijām.” Te gan man nav ko iebilst vai piebilst.

Pirms divtūkstoš gadiem kāds baltais vīrietis mācīja: “Topiet kā Dievs, kas liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.”

Bet pavisam nesen profesors Harijs Tumans intervijā man teica: “Nevajag tolerēt, vajag mīlēt cilvēkus – un tad nekāds politkorektums nav vajadzīgs.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.