Vija Beinerte: Jauna vēstures lappuse jeb Par kādām vērtībām balsoja amerikāņi, un ko tas nozīmē mums? 0
Viens no Kamalas Harisas priekšvēlēšanu saukļiem bija “Pāršķirsim lappusi!”, aizmirsīsim pagātni, domāsim par nākotni!
Taču daudzi vēlētāji negribēja aizmirst to, ka pāršķiramo lappusi Harisa pati ir rakstījusi, būdama tā persona, bez kuras prezidents Baidens, kā tas daudzkārt tika uzsvērts, nav lēmis nevienu svarīgu jautājumu. Un lappuse tiešām tika pāršķirta. Tikai ne tā, kā Harisa to bija domājusi.
Trampa galvenais arguments bija skaidra rīcības programma, ko viņš nenoguris izklāstīja gan tiekoties ar vēlētājiem, gan tiešā ētera intervijās atbildot uz visdažādākajiem jautājumiem.
Harisas galvenie argumenti bija: balsojiet par mani, jo Tramps ir fašists, sieviešu nīdējs un rasists. Balsojiet par mani, jo es neesmu Tramps. Uz jautājumiem par inflāciju un nelegālās imigrācijas krīzi viņa vai nu vispār neatbildēja, vai atrunājās ar vispārīgām frāzēm.
Taču vienu lietu Harisa pateica precīzi: “Mums ir atšķirīgs nākotnes redzējums. Es fokusējos uz progresu.”
Šo atziņu ir vērts iztirzāt sīkāk, jo tā atspoguļo situāciju ne vien Amerikā, bet visā Rietumu pasaulē, arī Latvijā. Tikai pirms tam jānoskaidro, kas kuram ir “progress”.
Vai Tramps, aicinot savā komandā spilgtus un neordinārus cilvēkus, kas ir augstākās raudzes profesionāļi un ASV patrioti, nefokusējas uz progresu? Un vai aizstāvēt konservatīvas vērtības nozīmē fokusēties uz stagnāciju un regresu?
Progresa vārds pats par sevi nav ne labs, ne slikts. Progresēt jeb attīstīties var gan mūsu spējas, prasmes un iemaņas, gan krasta erozija, augsnes degradācija un ļauna slimība. Un te nu katram pašam ir jāizlemj, kādu progresu viņš grib veicināt un kādam grib pretoties. Šīs vēlēšanas bija īpašas.
Tā nebija izvēle starp divām partijām vai diviem kandidātiem, tā bija izvēle starp divām radikāli atšķirīgām nākotnes vīzijām un vērtību sistēmām.
Turklāt runa ir nevis par tām vērtībām, kas tradicionāli ir atšķīrušas demokrātus un republikāņus, bet par tām, kas kopš 2008. gada jeb kopš Obamas pirmās prezidentūras arvien skaidrāk ir iezīmējušās kā demokrātu partijas jaunās vērtības. Kopš tā laika demokrāti ir arvien straujāk novirzījušies pa kreisi, savukārt republikāņi nostājušies labēji centriskā pozīcijā.
Un vēl kāda ļoti svarīga lieta. Šīs vēlēšanas varēja kļūt par pēdējām brīvām vēlēšanām ASV. Kas par to liecina? Augusta sākumā Teksasā tika veikta vēlēšanu sarakstu revīzija, svītrojot no tiem vairāk nekā miljonu vārdu – tos, kas ir miruši, pārcēlušies uz citu pavalsti vai vispār nav ASV pilsoņi. Izrādījās, ka vēlētāju sarakstos dīvainā kārtā bija iekļuvuši arī 600 000 nelegāļu, kas ir gana liels skaits, ņemot vērā to, ka iepriekšējās vēlēšanās svārstīgajās pavalstīs rezultātu izšķīra daži desmiti tūkstošu balsu. Līdzīga revīzija tika veikta visās republikāņu pārvaldītajās pavalstīs. Kurpretim
demokrāti paziņoja, ka tā esot diskriminācija. Un lēma, ka viņu pārvaldītajās pavalstīs vēlētājiem iecirknī nav jāuzrāda personas apliecība, bet, balsojot pa pastu, parakstam nav jābūt notariāli apstiprinātam.
Kalifornijas gubernators Gevins Ņūsoms pat parakstīja likumu, kas aizliedz vēlēšanu iecirknī lūgt uzrādīt personas dokumentu. Turklāt miljoni nelegāļu, kas pēdējos četros gados ir ielaisti (īstenībā ieaicināti) ASV, tika par nodokļu maksātāju naudu aiztransportēti uz svārstīgajām pavalstīm. Interesanta sakritība: Harisa balsu vairumu ieguva tieši tajās pavalstīs, kur vēlēšanu iecirkņos nebija jāuzrāda dokumenti.
Par radikāli atšķirīgām vērtībām
Sāksim ar visa pamatu – ar ģimeni, jo ģimene ne tikai rada dzīvību, bet arī glabā, uztur un nodod nākamām paaudzēm tās vērtības, kas nosaka cilvēka stāju un rīcības motīvus.
“Bērnu audzināšana nogurdina. Vai mums nevajadzētu pārdomāt dabiskās ģimenes jēdzīgumu?”, “Dabiska ģimene ir bijusi kļūda”, “Nepievilcīgs rūgtuma cēlonis: dabiska ģimene”. “Neiekrītiet dabiskās ģimenes slazdā!” Šie ir vien daži demokrātiem kalpojošo mediju rakstu vai apskatu virsraksti, kas nepārprotami atspoguļo “progresīvo” vēstījumu: ģimene, kur ir tēvs, māte un viņu kopīgi radīti bērni, ir “pagātnes palieka”.
Kopš 2020. gada LGBTQ materiāli kā obligāti ir iekļauti skolu programmās sešās ASV pavalstīs, septiņpadsmit pavalstīs tiem ir ieteikuma raksturs.
Zīmīgs fakts: sabiedriskajām organizācijām, kas to panāca, ir vieni un tie paši donori, savukārt šiem donoriem ir viens un tas pats īpašnieks – Džordžs Soross. Tas pats Soross, kas kopš 2000. gada ir galvenais demokrātu partijas donors un kopš 2010. gada – arī Harisas donors, kad viņa vēl kandidēja uz Kalifornijas ģenerālprokurora amatu. Arī šogad Džordžs Soross un viņa dēls Aleksandrs bija pirmie, kas izteica atbalstu Harisai.
Par viceprezidenta kandidātu viņa izvēlējās Timu Volcu, sauktu par “tamponu Timu”, jo viņš pieprasīja, lai skolās arī zēnu tualetēs būtu pieejamas meiteņu higiēnas preces. Kā Minesotas gubernators Volcs 2023. gadā parakstīja likumu, kas atļauj dzimuma maiņas manipulācijas nepilngadīgām personām bez vecāku ziņas, bet vecākiem, kas pret to iebilst, tiek atņemtas vecāku tiesības.
Savukārt Tramps ir paziņojis, ka prezidentūras pirmajā dienā atcels likumu, kas “pieļauj bērnu un jauniešu ķīmisku, fizisku un emocionālu kropļošanu”, un
aizliegs LGBTQ ideoloģijas propagandu bērnudārzos un skolās, jo “skolai atkal ir jākļūst par vietu, kur izglīto, nevis indoktrinē.”
Vienlaikus viņš plāno veicināt pozitīvu izglītību par ģimeni un par tēva un mātes lomu tajā.
Tramps lūgs Kongresu pieņemt likumprojektu, kas nosaka, ka Amerikas Savienotajās Valstīs tiek atzīti tikai divi dzimumi – vīriešu un sieviešu –, kas tiek konstatēti piedzimšanas brīdī, un atcels likumu, kas ļauj vīriešiem piedalīties sieviešu sporta sacensībās, ko viņš vērtē kā diskrimināciju un emocionālu vardarbību pret sievietēm.
Jautājums par abortiem. Harisa ir par to, lai aborts tiktu kvalificēts kā reproduktīvās tiesības un ierakstītas Konstitūcijā. Te gan jāpiebilst, ka termins “reproduktīvās tiesības” radās pagājušajā gadsimtā kā atbilde uz melno un latīņamerikāņu sieviešu piespiedu abortiem un sterilizāciju, kas ilgu laiku tika piekopta demokrātu pārvaldītajās pavalstīs, īpaši Kalifornijā. Oficiāli šis termins pirmo reizi izskanēja 1969. gadā no Apvienoto nāciju ģenerālās asamblejas tribīnes, kad tika lemts, ka vecākiem ir reproduktīvās tiesības jeb tiesības ieņemt un laist pasaulē bērnu. “Progresīvie” šā termina jēgu tagad ir apgriezuši kājām gaisā. Tomēr galvenais –
īstenojot bērnu pāragras seksualizācijas programmu, aborts kļūst par iespējamo “blakņu” risinājumu.
Savukārt Tramps abortu uzskata par “delikātu jautājumu”, kas ir jārisina nevis federālajai valdībai, bet katras pavalsts vēlētājiem, paužot savu gribu balsojot. Jau tagad, piemēram, Kalifornijā aborts ir atļauts līdz pat grūtniecības pēdējai dienai, bet ir arī tādas pavalstis, kur aborts ir likumīgs tikai grūtniecības agrīnā periodā vai vispār nav likumīgs, izņemot īpašus gadījumus, tādus kā izvarošana vai apdraudējums mātes dzīvībai. Pēc Trampa domām šādi darbojas demokrātija. Arī prezidents Klintons, demokrāts būdams, savulaik teica: “Abortiem ir jābūt legāliem, drošiem un retiem.”
Par atlases kritērijiem. Baidena un Harisas administrācija ir veidota pēc “iekļāvīgās dažādības” jeb kvotu principa. DEI (Diversity, Equity, Inclusion) nodaļas, kuru uzdevums ir uzraudzīt šā principa ievērošanu un sodīt pārkāpējus, ir iedibinātas visur, pat Pentagonā, Federālajā izmeklēšanas birojā un Nacionālās drošības aģentūrā, kas pēc daudzu ekspertu domām ir degradējis atlases kritērijus un dramatiski pazeminājis šo organizāciju rīcības spēju.
Savukārt Tramps ir par to, ka amata pretendents tiek vērtēts nevis pēc viņa ādas krāsas vai dzimuma piederības, bet pēc profesionālās kvalifikācijas un kompetences.
Par tiesībām uz ieroci. Līdz pat priekšvēlēšanu cīņas sākumam Harisa bija par to, ka visi amerikāņiem piederošie ieroči ir jākonfiscē, turpmāk tiesības uz ieroci nosakot tikai valsts pārvaldē nodarbinātajiem. Tramps turpretim aizstāv Konstitūcijā noteiktās tiesības uz ieroci. Vienīgais noteikums – ierocim ir jābūt legāli iegādātam. Valsts nedrīkst ierobežot ieroča iegādi un glabāšanu.
Par robežām un valsts iekšējo drošību. Harisas 2020. gada priekšvēlēšanu cīņas saukļi bija “Defund the police”, “Abolish ICE”, “No person is illegal”, tas ir pārtraukt finansējumu policijai un atcelt robežsardzi, jo neviens nav nelegāls. Trampa sākto dienvidu robežas nostiprināšanu viņa nosauca par “nodokļu maksātāju naudas bezjēdzīgu izšķiešanu”.
Ar Harisas ziņu robežas pārkāpējiem par nodokļu maksātāju naudu tika piešķirts bezmaksas transports un pajumte viesnīcās, kā arī veselības apdrošināšana un naudas karte ikdienas tēriņiem.
Rezultātā nepilnos četros gados valstī tika ielaisti vairāk nekā 20 miljoni nelegāļu, starp kuriem pēc oficiālām ziņām vien ir 600 000 kriminālnoziedznieku, no tiem 13 000 ir notiesāti par slepkavību, bet 15 000 – par izvarošanu.
Tramps ir par to, ka valsts robežai jābūt apsargātai un drošai – kā tas ir noteikts likumā. Ikviens, kas to mēģina šķērsot nelegāli, ir noziedznieks. Visi nelegāļi ir jādeportē, sākot ar smagos noziegumos apsūdzētajiem.
Par ekonomiku. Līdzīgi tēvam, kas Stenforda universitātē docēja ekonomisko marksismu, arī Harisa pati ir par valsts regulētu tirgu. Ar viņas izšķirīgo balsi 2022. gadā tika pieņemts Inflācijas samazināšanas likums, kas, pēc Harisas pašas teiktā, ir lielākais ieguldījums klimata jomā un tīras enerģijas ražošanā. Saskaņā ar šo likumu tika piedrukāti 500 miljoni dolāru, izraisot lielāko inflāciju pēdējo 30 gadu laikā. Priekšvēlēšanu rallijos viņa solīja cīnīties ar dārdzību, ieviešot valsts noteiktus cenu griestus. Imigrantiem viņa solīja 25 000 dolāru pabalstu pirmā mājokļa iegādei, melnajiem – 20 000 dolāru pabalstu pirmā biznesa uzsākšanai, bet koledžu studentiem – mācību maksas segšanu no federālā budžeta. Nauda šiem izdevumiem tikšot iegūta, palielinot nodokļus tiem, kuru iemaksas jau patlaban veido vairāk nekā 60 procentus no visām nodokļu iemaksām.
Kurpretim Tramps ir par brīvā tirgus ekonomiku, par birokrātiskās pārraudzības un nodokļu samazināšanu, ļaujot cilvēkiem brīvi elpot un netraucēti strādāt.
Jau pirmās prezidentūras laikā viņš samazināja nodokļus, īpaši korporatīvos, kas pamudināja daudzus starptautiskus uzņēmumus pārdislocēties uz ASV, kā arī sāka intensīvu naftas ieguvi, nostiprinot Amerikas enerģētisko neatkarību. Rezultātā ekspertu prognozētās ekonomiskās krīzes vietā sākās negaidīts uzplaukums. 2018. gadā ASV ekonomiskā izaugsme sasniedza 4,1 procentu, kas bija straujākais kāpums pēdējo gadu laikā, bet bezdarba līmenis 2019. gadā samazinājās līdz 3,5 procentiem, kas bija zemākais rādītājs kopš 1969. gada.
Par tēriņiem. 30. septembrī beidzās 2024. finanšu gads. Federālā budžeta deficīts šā gada laikā ir palielinājies par 138 miljardiem jeb 8 procentiem. Oktobrī, kas ir 2025. fiskālā gada pirmais mēnesis, Baidena un Harisas administrācija jau ir radījusi 255 miljardu dolāru deficītu.
Var teikt, ka vērienīgi tēriņi ir “progresīvo” firmas zīme.
Savai priekšvēlēšanu kampaņai Harisa trijos mēnešos ir iztērējusi vairāk nekā miljardu dolāru, turklāt 200 miljonus vēl palikusi parādā. Džons Morgans, viens no demokrātu partijas lielajiem donoriem, nu jau bijušajiem, to vērtē kā “diskvalifikāciju uz mūžu”. Viņa secinājums ir īss un ass: “Ja tu nespēj vadīt savu kampaņu, tu nespēj vadīt Ameriku.”
Domājot par federālo tēriņu radikālu samazināšanu, Tramps plāno pārstrukturēt valsts pārvaldi.
Šim nolūkam viņš ir radījis Valdības efektivitātes departamentu (DOGE), ko vadīs inovāciju ģēnijs, uzņēmumu “Tesla” un “SpaceX” izpilddirektors Īlons Masks un biotehnoloģiju uzņēmuma “Roivant Sciences” dibinātājs Viveks Ramasvami, turklāt abi to darīs bez atalgojuma. Masks un Ramasvami jau ir izanalizējuši pārskatus un atraduši virkni pozīciju, kas ļaus ietaupīt vismaz 2 triljonus dolāru gadā. Masks ir izsludinājis aicinājumu pieteikties DOGE komandā tos, kam ir “īpaši augsts IQ līmenis” un kas ir “gatavi strādāt vairāk nekā 80 stundu nedēļā, veidojot revolucionāri mazu valdību”.
Un visbeidzot par vārda un apziņas brīvību. Augustā Marks Zakerbergs iesniedza Pārstāvju palātas Tiesu komitejai vēstuli, kur atklāja, ka Baidena un Harisas administrācija ir spiedusi viņu slāpēt, cenzēt un pat dzēst vietnēs “Facebook”, “Instagram” un “WhatsApp” ievietotos ierakstus, kuros pausts viedoklis vai ietverta informācija, kas nesakrīt ar valdības noteiktajām vadlīnijām. Un tā ir vien neliela daļa no demokrātu totālas kontroles plāna.
Savukārt Tramps vārda un apziņas brīvību atzīst par valsts pastāvēšanas pamatu: “Ja mums ir atņemta vārda brīvība, mēs nevaram būt brīva valsts. Ja šī galvenā brīvība tiek mums atņemta, arī pārējās brīvības sabrūk, tas ir domino efekts.”
Priekšvēlēšanu noslēguma runā viņš teica:
“Birokrātu tirānija, kreisie aktīvisti un Silīcija ielejas sagandētie mediji grib manipulēt, apklusināt un dzēst. Cenzūras kartelis ir jāsagrauj un jāiznīcina. Un tas ir jādara nekavējoties.”
Novembra beigās viņš paziņoja: “Pirmajās stundās pēc inaugurācijas es parakstīšu rīkojumu, kas aizliedz federālajiem departamentiem vai aģentūrām sadarboties ar jebkādu organizāciju nolūkā cenzēt vai kā citādi ierobežot Amerikas pilsoņu konstitucionālās tiesības uz vārda brīvību.”
Par radikāli atšķirīgām ārpolitikas doktrīnām
Mičiganā, tiekoties ar arābu kopienas pārstāvjiem, Harisa apgalvoja, ka atbalstīs Palestīnu līdz tās galīgai uzvarai. Pensilvānijā, tiekoties ar žīdu kopienas pārstāvjiem, viņa apgalvoja, ka vienmēr atbalstīs Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību. Abas uzrunas tika nofilmētas, un no šiem ierakstiem Harisas komanda izveidoja divus reklāmas klipus, katru savai mērķauditorijai. Par klipos ietverto pretrunīgo vēstījumu šoreiz nespēja klusēt pat CNN.
Trampa nostāja ir skaidra un nepārprotama: Izraēla bija, ir un būs ASV stratēģiskais partneris, savukārt teroristu organizācija “Hamās” ir ne vien Izraēlas, bet arī ASV ienaidnieks.
Tiesa, vairumam Latvijas iedzīvotāju svarīgāka šķiet Trampa nostāja Ukrainas jautājumā. Turklāt daudzu apziņā ir nostiprinājušies mīti, ko Latvijas sabiedriskie mediji bez mitas atskaņo, tiražējot demokrātu kontrolēto ASV mediju naratīvu. To atkārto arī daudzi krieviski runājošie komentētāji, bet Maikls Naki un Jurijs Šveds pat ir aizrunājušies tiktāl, ka Ukrainas militārajos zaudējumos esot vainojams Tramps, kas “aizliedzis republikāņiem balsot par ieroču piegādi Ukrainai”. Tāpēc šis jautājums prasās aplūkojams sīkāk.
Gan Trampa, gan Baidena prezidentūras laikā Amerika netika iesaistīta nevienā jaunā karā vai militārā ofensīvā.
Taču Trampa laikā pasaules karstajos punktos valdīja pamiers, kamēr Baidena laikā sākās gan pilna mēroga Krievijas karš pret Ukrainu, gan “Hamās” un Irānas uzbrukums Izraēlai.
Otra svarīgā atšķirība: Trampa laikā Krievijas, Irānas, Palestīnas, Ķīnas un Ziemeļkorejas diktatori sēdēja katrs savā stūrī, kurpretim Baidena laikā viņi ir apvienojušies. Krievija, Ķīna un Irāna ir finansējusi un apmācījusi “Hamās” kaujiniekus, Irāna ir piegādājusi Krievijai tuva darbības rādiusa ballistiskās raķetes, Ziemeļkoreja ir nosūtījusi uz Krieviju vismaz 10 000 karavīru. Baidena vienīgā reakcija – publiski pausts nosodījums un dziļas raizes.
Trampa pozīcija ir “peace through strength”, tas ir miers, ko garantē spēks.
Mēs nevienam neuzbrūkam un neiesaistāmies citu karos, taču kolīdz tiek pārkāpta sarkanā līnija, reaģējam nekavējoties un asi.
Savukārt Baidens turpina Obamas kursu, ko varētu nosaukt par “peace through weakness”, tas ir mieru aiz vājuma.
Kad 2008. gadā Krievija sāka karu Gruzijā (toreiz krievi Gruziju bombardēja kopumā 75 reizes), ASV, ko tolaik vadīja republikānis Bušs, nosūtīja kara flotes kuģi “Mount Whitney” uz Melno jūru, “McFaul” iegāja Bosforā, bet vairākas aviācijas eskadriļas tika pārdislocētas uz Rumāniju un Turciju. Kā Krievija uz to reaģēja? Pēc 8 stundām karš bija beidzies.
Kad 2014. gadā Krievija okupēja Donbasu un anektēja Krimu, demokrāts Obama nobloķēja visas republikāņu militārās palīdzības iniciatīvas, noteica veto letālo ieroču piegādei un intervijā pateica, ka “Ukraina ir Krievijas, bet ne Amerikas interešu zonā, tāpēc Krievija tur vienmēr saglabās eskalācijas un dominances iespēju.”
Kad 2017. gadā Tramps ienāca Baltajā namā, viņš nekavējoties atcēla Obamas noteikto veto un sāka letālo ieroču piegādi Ukrainai; kopīgu militāro mācību ietvarā ASV iznīcinātāji patrulēja gar Krievijas robežu Sumu apgabalā,
šādi izglābjot tūkstošiem dzīvību, jo okupētajos reģionos konflikti praktiski izsīka.
Bez tam Tramps parakstīja republikāņa Teda Kruza sagatavoto likumu par “Nord Streem-2” bloķēšanu un republikāņa Maika Pompeo sagatavoto deklarāciju, kur teikts, ka ASV nekad neatzīs Krimas aneksiju.
Kāpēc Trampa laikā visi teroristi un diktatori sēdēja rāmi? Tāpēc, ka Trampa ģenerāļi sagrāva tā saukto “Islāma valsti”. Tāpēc, ka Trampa laikā notika slavenā Kašimas kauja, kurā ASV desantnieki četrās stundās sakāva viņiem uzbrukušos “Vāgnera grupas” algotņus. Tāpēc, ka tad, kad Irāna uzbruka ASV militārajai bāzei Irākā, nekavējoties sekoja atbilde – prettriecienā tika nogalināti 25 teroristu organizācijas “Hesbullah” kaujinieki, un drons precīzā trāpījumā iznīcināja Irānas augstāko drošības un izlūkošanas dienesta komandieri, kad tas no Bagdādes lidostas devās uz tikšanos ar Irākas premjerministru. Visiem viss uzreiz kļuva skaidrs.
Teroristi un sociopāti saprot tikai spēka valodu. Savukārt pretinieka vājums viņus pavedina uz agresiju.
Tāpēc var teikt, ka Baidens ar savu ārpolitiku izprovocēja gan pilna mēroga karu Ukrainā, gan “Hamās” un Irānas agresiju pret Izraēlu.
Ienākot Baltajā namā, Baidens gan neatjaunoja Obamas noteikto veto letālo ieroču piegādei, taču jau pirmajā militārās palīdzības paketē Ukrainai letālo ieroču vairs nebija. Vienlaikus viņš atsauca ASV kara flotes kuģus “Donald Cook” un “Roosevelt” no Melnās jūras akvatorijas, kur tie bija veikuši regulāru patrulēšanu. Kremlis šos signālus uztvēra un saprata. Un nekavējoties atsāka militāro spēku koncentrāciju Ukrainas pierobežā.
Un tad nāca 2021. gada 26. augusts – katastrofālā un nožēlojamā ASV karaspēka izvešana no Afganistānas, kas apliecināja Baidena ģenerāļu absolūtu nekompetenci. Bobs Vudvadrs grāmatā “Karš” apgalvo, ka tieši tas kļuva par izšķirīgo faktoru, pēc kā Putins sāka gatavoties pilna mēroga karam. Oktobrī Baidens jau skaidri zināja, ka būs karš.
2022. gada 21. janvārī republikānis Džons Kornins ierosināja nobalsot Senātā par lendlīzes likumu, kas atvieglotu letālo ieroču piegādi Ukrainai un būtu svarīgs signāls Putinam. Taču demokrāti pēc Baidena prasības šo priekšlikumu nobloķēja. 14. februārī Baidens slēdza ASV vēstniecību Kijivā. Vienlaikus tika noplūdināta informācija, ka pēc vairāku vārdā nenosauktu ekspertu aplēsēm Kijiva kritīs 96 stundās.
Tomēr vienu lietu Baidens nebija paredzējis – Zelenskis noraidīja piedāvājumu emigrēt. Paliekot kopā ar savu tautu, viņš kļuva par vīrišķības simbolu un iedvesmu pretestībai.
Kad martā Zelenskis lūdza slēgt gaisa telpu virs Ukrainas, Baidens viņam atteica, aizbildinoties ar iespējamu eskalāciju.
Aprīlī republikāņi par jaunu izvirzīja balsošanai lendīzes likumu. Šoreiz par to nobalsoja gan Senāts, gan Pārstāvju palāta, un 28. aprīlī ASV Kongress to pieņēma. Baidnes lendlīzes likumu parakstīja tikai 9. maijā un pēc tam to tā arī neiedarbināja. 2023. gada septembrī likuma darbības termiņš beidzās. Kad senators Kornins ierosināja to pagarināt līdz 2024. gada beigām, demokrāti pēc Baidena prasības šo priekšlikumu noraidīja. Tā Baidens “glāba” Ukrainu.
Un vēl divas svarīgas piebildes. Lendlīzes likums bija vienīgais, kas tika rakstīts īpaši Ukrainai. Katram no pieciem pārējiem likumiem par palīdzību Ukrainai demokrāti piekabināja klāt kādu republikāņiem nepieņemamu “piedevu” – finansējumu nelegālo imigrantu atbalstam, “zaļajam kursam” vai Gazai. Tā visnotaļ “progresīvi”.
Otra piebilde. Vairāki avoti, starp tiem arī ģenerālis Zalužnijs, bijušais Ukrainas armijas virspavēlnieks, ir atklājuši, ka
2022. gada oktobrī pēc veiksmīgās operācijas Harkivas apgabalā, ģenerālštābs plānoja Melitopoles un Mariupoles deokupāciju ar iespējamu ieiešanu Krimā, taču Baltais nams šo operāciju nobloķēja.
Tā tika palaists garām izšķirīgais moments, jo Krievijā vēl nebija izsludināta mobilizācija, nebija izveidota “Surovikina aizsardzības līnija” un agresora armija bija demotivēta.
Taču arī tas vēl nav viss. Džo Baidena prezidentūra sākās ar meliem par to, ka viņa dēla “klēpjdatora lieta”, kas atklāja Baidenu ģimenes iesaisti liela mēroga starptautiskā korupcijas shēmā, “varētu būt” Kremļa dezinformācija. Gan Federālajam izmeklēšanas birojam, gan Centrālai izlūkošanas pārvaldei jau tobrīd bija pilnīgi skaidrs, ka tas ir Hantera Baidena klēpjdators un tajā atrastā informācija ir patiesa.
Šovasar pierādījumi tika apkopoti 272 lappuses garā ziņojumā, kas nepārprotami liecina, ka prezidents Džozefs Baidens kopš 2014. gada ir ļaunprātīgi izmantojis savu sabiedrības uzticēto stāvokli, piedaloties sazvērestībā, kuras rezultātā viņa ģimene no ārvalstu biznesa partneriem, starp tiem arī no Ukrainas, ir saņēmusi desmitiem miljonu dolāru, kas maksāti, domājot, ka šādi tiks nodrošināta ietekme uz Baidena lēmumiem. Ziņojuma tekstu var izlasīt ŠEIT.
Izmeklēšanu par Hantera Baidena un viņa tēva, tobrīd Obamas viceprezidenta, Džo Baidena iesaisti miljonos lēšamā korupcijas shēmā ir veicis arī Ukrainas Pretkorupcijas birojs, savācot pārliecinošus pierādījumus, par ko neilgi pirms kara tika ziņots īpašā preses konferencē.
Karam sākoties, man bija viens jautājums: kā Baidens, zinot par pierādījumiem, ko Kijiva ir savākusi pret viņu, var gribēt Ukrainas uzvaru?
Ar meliem sākto prezidentūru Baidens beidz, parakstot “pilnīgu un beznosacījuma apžēlošanu”, kas attiecas uz jebkādiem nodarījumiem, ko Hanters Baidens “ir izdarījis vai varētu būt izdarījis laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2024. gada 1. decembrim”. Īstenībā, ar šo Džo Baidens ir apžēlojis ne vien dēlu, bet arī pats sevi.
Kopsavilkums
Pirms četriem gadiem, uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, kāds amerikāņu draugs man atrakstīja: “Mēs paši esam to paveikuši. Mēs atkritām no Dieva. Mēs izdzēsām Dievu no tiesu zālēm un pilsētu laukumiem. Mēs atkāpāmies no ģimenes, no savas valsts, karoga un pieminekļiem. Mēs nomelnojām savu vēsturi. Tā mēs paši esam šo gultu saklājuši, un nu mums tajā būs jāguļ. Līdz brīdim, kad atjēgsimies. Jo ko tas līdz, ja iemantojam pasauli, bet dvēseli pazaudējam?”
Šogad, uzreiz pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas, es viņam uzrakstīju: “Amerika ir atjēgusies. Tā nebija izvēle starp demokrātiem un republikāņiem, tā bija izvēlē starp diktatūru un brīvību.”
Draugs atbildēja: “Brīvība pret diktatūru! Lieliski pateikts! Es vēl piebilstu – Dieva uzvara pār melu ķēniņu.”
Jā, Dievs spēj vērst visu ļauno par labu. Tas notiek par spīti ļaunajam, tomēr nekad ne par spīti cilvēka brīvai gribai, un vienmēr pateicoties Dieva žēlastībai. Neatbildēts paliek vien jautājums: kad būs pienācis laiks atjēgties arī mums – Latvijā?
