Vija Beinerte: Es palieku mājās! Kāpēc tam jākļūst par šā brīža moto? 2
Baciamo li mani! Skūpstu rokas! Uzrakstīja mans itāliešu draugs un ar smaidu piebilda: Ak, piedod! Mēs tā vairs nedarām!
Divas dienas vēlāk no viņa pienāca pavisam nopietna ziņa: Premjers Konte ir apliecinājis valstsvīra stāju. Viņam pietika dūšas visu Itāliju pasludināt par sarkano zonu, apelējot pie saprāta un atbildības par savu zemi un tās ļaudīm.
Un tas darbojas! Neviens vairs nevar teikt, ka itālieši esot nedisciplinēti un viņiem trūkstot solidaritātes jūtu.
Es palieku mājās – tas ir šā brīža moto, ko var lasīt uz katrām otrajām durvīm.
Protams, mazajiem uzņēmējiem neklājas viegli. Veikali un restorāni slēgti, ielās patrulē karabinieri, visur valda neparasts klusums, cilvēki ir noraizējušies, runā tikai par vīrusu. Tomēr mēs nekrītam panikā. Esmu lepns par savu zemi.
Tiktāl par jaunā koronavīrusa skarto Itāliju. Bet kas notiek Latvijā?
Pirms nedēļas piezvanīju masierei, kam parasti pieraksts pilns jau divus mēnešus uz priekšu. Tev ir palaimējies, viņa teica, šovakar atbrīvojās laiks, jo klients ir tikko atgriezies no Itālijas, tādēļ nolēmis palikt mājās, brīvprātīgi ievērojot karantīnu.
Dienu vēlāk friziere, bužinot man matus, izstāstīja, ka pie viņas piecās dienās pabijuši vienpadsmit klienti, kas tikko atgriezušies no Itālijas, taču šo ziņu pavēstījuši, jau krēslā sēžot.
Protams, es neņemos apgalvot, ka pilsoniskā apzinīguma līmenis Latvijā ir 1:11, tomēr aina nav īpaši pievilcīga.
Jaunais koronavīruss, kas rada slimību, sauktu par “Covid-19”, parādījās 2019. gada nogalē Ķīnas pilsētā Uhaņā. Tā straujās izplatības un smago seku dēļ Ķīnas valdība visā valstī izsludināja ierobežojumus.
Tomēr vīruss izlauzās, un, visticamāk, ar tūristu gādību pārmetās arī uz citām valstīm un kontinentiem.
Eiropā vissmagāk skarta patlaban ir Itālija. Pirmdien, 9. martā, kad saslimušo skaits sasniedza 10 000 un bija reģistrēts 631 nāves gadījums, premjers Džuzepe Konte par sarkano zonu pasludināja visu valsti, ieviešot tajā divu nedēļu karantīnu.
Tiem, kas turpina vīpsnāt, atgādināšu, ka Itāliju jaunais vīruss pārņēma pēkšņi. Sākumā tika reģistrēti vien daži saslimšanas gadījumi, un tad – divās nedēļās uzliesmoja epidēmija.
Patlaban saslimuši 31 506, miruši 2503, no tiem 345 pēdējās diennakts laikā. Slimnīcas ir pārpildītas, ārsti strādā 14 līdz 16 stundas bez atelpas.
Kāds vīrietis Neapolē divas dienas bija spiests pavadīt vienā istabā ar savas māsas līķi, jo operatīvie dienesti noslogotības dēļ pie viņa nevarēja ierasties. Viņš pacietīgi gaidīja un nedevās ielās, jo nebija drošs, ka arī pats nav inficējies.
Karš ir pati piemērotākā analoģija – tā intervijā televīzijas kanālam BBC situāciju raksturo Dr. Ričards Hečets, virusoloģijas eksperts, Epidemioloģisko inovāciju koalīcijas ģenerāldirektors. Piebilstot, ka šis ir draudīgākais uzliesmojums, ar kādu viņam nācies saskarties divdesmit darba gados.
Aktuālo informāciju par jauno koronavīrusu regulāri apkopo Pasaules Veselības organizācija (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs. Abas organizācijas norāda, ka jaunā vīrusa patogēns ir desmitkārt nāvīgāks nekā sezonālai gripai. Turklāt cīņai ar to nav ne vakcīnas, ne medikamentu.
PVO ģenerāldirektors 11. martā paziņoja, ka jaunā koronavīrusa uzliesmojums sasniedzis pandēmijas līmeni.
Kad pirms divām dienām pabeidzu rakstīt šo sleju, pēc PVO datiem “Covid-19” bija reģistrēts 114 valstīs, sasirgušo skaits pārsniedza 180 000, miruši bija 4327.
Patlaban 167 valstīs reģistrēts vairāk nekā 200 000 saslimšanas gadījumu, miruši vairāk nekā 8000, kritiskā stāvoklī vairāk nekā 6400. Kolīdz šādas ziņas skar kādu personiski, pat viena cilvēka dzīvība ir vērtība, nevis statistika. Un vēl ir izslimojušo stāsti, kurus lasot smiekli nenāk itin nemaz.
Galvenās riska grupas – cilvēki virs 60, īpaši vīrieši, tie, kam otrā tipa diabēts, smēķētāji, alkoholiķi, personas ar paaugstinātu asinsspiedienu, onkoloģiskie slimnieki.
Tiesa, pirmajam Itālijā ar koronavīrusu inficētajam pacientam ir 38 gadi, viņš ir sportists, neilgi pirms tam bija noskrējis divus pusmaratonus. Un tad šā vīrusa dēļ no 20. februāra līdz 10. martam nogulēja pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas iekārtas, līdz spēja atsākt elpot pats.
Jaunākajam pacientam, kas patlaban Milānas slimnīcā ir pieslēgts pie mākslīgās elpināšanas iekārtas, ir 18 gadu.
Latvijā patlaban saslimšana ar “Covid-19” ir apstiprināta 60 cilvēkiem. Epidemioloģiski viņi ir saistīti ar Itāliju, Spāniju, Austriju un Šveici, vairāki cilvēki ir inficējušies Latvijā, kontaktējoties ar slimajiem radiniekiem, kas atgriezušies no Šveices un Itālijas.
Ko darīt?
Tā kā nav ne vakcīnas, ne zāļu, vienīgā iespēja ierobežot vīrusu ir karantīna.
Ļoti gribas cerēt, ka tie daži tūkstoši cilvēku, kam Latvijā tā ir jau noteikta, saprot, cik nopietna ir situācija.
Zinātnieki lēš, ka ikviena ar šo vīrusu inficētā persona, neievērojot liegumu un izejot no mājām, ik reizi aplipina vismaz trīs cilvēkus.
Un te nu mēs saskaramies ar tādu jēdzienu kā sociālā atbildība.
Viena cilvēka vieglprātība var kļūt par iemeslu vairāku citu cilvēku slimībai vai pat nāvei.
Tādēļ speciālisti iesaka brīvprātīgu izolāciju visiem, kam vien ir iespēja strādāt attālināti.
Protams, mazgāt rokas, vēdināt telpas, atturēties no sabiedrisku vietu un publisku sarīkojumu apmeklēšanas. Un arī no tādu rīkošanas. Un atcelt braucienus, lai cik sen plānotus un dārgus.
Zvanīt uz 113 tikai gadījumā, ja ir jūtami simptomi. Plašāku informāciju meklēt šeit.
Neņemos spriest, vai jauno koronavīrusu ir radījis cilvēks vai daba. Taču skaidrs ir viens – situācija ir kritiska.
Tādēļ katram mums ir jārīkojas atbildīgi. Ja ne sevis, tad tuvinieku dēļ.
