Vija Beinerte: Alternatīvā matemātika jeb par uzdevumiem, kādus skolēni risināja pirms 30 gadiem, ir jāaizmirst 66
Vija Beinerte, kinorežisore un esejiste
Kad draugs no Kanādas, universitātes profesors, pirms neilga laika atlaists no darba par marksisma ideju kritiku, izstāstīja, ka Izglītības ministrija ir nosūtījusi skolām priekšrakstu cīņai ar rasismu matemātikā, nodomāju, ka tas ir joks. Izrādījās, ka realitāte pārspēj manus priekšstatus par melno humoru.
Sekojot padomam, ierakstīju meklētājā atslēgas vārdus un apžilbu no virsrakstiem: “Rasisms matemātikā un kā ar to cīnīties?”, “Rasisma dažādās sejas. Par ko liecina pieredze ar matemātiku?”, “Kā tiek manipulēts ar matemātiku, lai saglabātu nevienlīdzību un apspiešanu?”– šie ir vien daži spilgtākie.
Pamata postulāts: “Matemātika ir daļa no sociālās sistēmas, kas savā būtībā ir rasistiska.”
Ko tas nozīmē? Kapitālisms kā sistēma savā būtībā ir rasistisks, matemātika ir daļa no kapitālisma, tātad matemātika ir rasistiska un, būdama rasistiska, veicina nevienlīdzību. Kas vienam šķiet absurds, citam ir ideoloģiskās cīņas ierocis.
Maza atkāpe.
Krievijā uzreiz pēc 1917. gada apvērsuma matemātika tika pasludināta par “pagātnes palieku”.
Jaunā valdība lēma, ka mācību grāmatas vairs nebūs vajadzīgas, jo visas nepieciešamās prasmes un iemaņas bērni turpmāk apgūs darba skolās, lauksaimniecības komūnās, strādnieku un zemnieku kolektīvos.
Maskavas Tautas izglītības akadēmijas galva Pāvels Blonskis matemātiku nodēvēja par “arhaisku grabažu” un pat par “noziegumu pret jaunu vīriešu dvēseli”.
Vienlīdzības un taisnīguma vārdā klasiskā izglītības sistēma tika iznīcināta, bet neuzticamie skolotāji – padzīti.
Mācību programmu piesaistīja ražošanai un pakļāva kopīgam tematam “Daba un cilvēks, darbs, sabiedrība”.
Bet grāmatu vietā ieviesa darba burtnīcas, piemēram, “Matemātika ziemā”, “Matemātika vasarā”, “Lidmašīnas matemātika”.
Līdz pēkšņi 30. gadu sākumā atklājās, ka šādi nav iespējams izaudzināt matemātiķus, inženierus, ekonomistus un vēl citus sekmīgai valsts funkcionēšanai nepieciešamus speciālistus.
Steigšus nācās parakstīt vairākus jaunus dekrētus, likt sameklēt matemātiķi Andreju Kiseļovu, cariskās Krievijas laikā sauktu par skolu matemātikas pamatlicēju, un uzdot viņam izveidot jaunas mācību grāmatas.
Par pamatu ļāva ņemt tās, ko viņš bija sarakstījis pirms revolūcijas, tikai teksta uzdevumos tirgoņi un imperatori bija jāaizstāj ar mežstrādnieku un slaucēju brigādēm, bet vekseļi – ar valsts iekšējā aizdevuma obligācijām.
Un re, vēsture atkārtojas! Neomarksisti kāpj uz veco marksistu grābekļa.
Jo nav jau runa nav par to, ka tagad ASV un Kanādā īpašu vērību pievērsīs melno bērnu matemātikas spēju izkopšanai.
Nē, nē! Matemātika esot jāiekļauj etniskajās studijās, bet izglītības programma jāpielāgo mazāk spējīgo (tātad acīmredzot melnādaino) audzēkņu līmenim. To, cik divdomīgi tas skan salikumā ar saukli par cīņu pret rasismu matemātikā, vienlīdzības adepti, šķiet, pat neapzinās.
Ir tāda satīriska amerikāņu īsfilma “Alternatīvā matemātika”. Zēnam, kas pārbaudes darbā saņēmis neapmierinošu vērtējumu, skolotāja mēģina paskaidrot aritmētikas pamata principus. Ka 2+2 nav 22.
Ka matemātika ir zinātne par objektīvām skaitliskām attiecībām. Taču zēnam par to ir savs viedoklis. Tāpat kā viņa vecākiem. Stāsts beidzas ar to, ka skolotāja tiek atlaista no darba.
Diemžēl tā nav alegorija. Kanādiešu skolotāja, kas vēlējās palikt anonīma, uzsvēra, ka runa ir par pamata lietām, kuru apguvei nav nepieciešams īpašs talants, vien uzcītība un čaklums.
Labi, ka reizrēķins vēl nav izmests no programmas, bet par Ņūtona binomu gan esot jāaizmirst. Un valodas skolotājiem neklājoties vieglāk. Nelieciet bērnam rakstīt sacerējumu! Jūs taču redzat, ka viņš raud! Tā ir vardarbība pret bērnu! Netraumējiet bērnus ar mājasdarbiem! Nepieprasiet disciplīnu un kārtību – tas ir nepedagoģiski!
Kāpēc mani satrauc tas, kas notiek viņpus okeāna? Tāpēc, ka darbojas savienoto trauku princips. Tie, kas mācījušies fiziku, sapratīs, ko es ar to domāju.
Arī Latvijā vēsture jau ir iekļauta sabiedrības mācībā, fizika un ķīmija – dabas zinībās, bet latviešu valoda tiek mācīta pēc svešvalodu metodikas.
Un kas notiek ar matemātiku?
Matemātikas skolotāja un mentore, kas arī vēlējās palikt anonīma, ir neizpratnē: Zinot, cik miljonu iztērēts kompetenču izglītības projektam, grūti saprast, kāpēc nav ne sistēmas, ne materiālu.
Kad es mācu par telpiskām formām, līdzīgs temats netiek apspriests ģeogrāfijā, vēsturē vai darbmācībā. Mērķis gan esot “liepratīgs skolēns”, taču, kopš nav vairs no galvas jāmācās dzejoļi un jāraksta sacerējumi, atmiņa un domāšana netiek trenēta.
Par uzdevumiem, kādus skolēni risināja pirms 30 gadiem, ir jāaizmirst.
Bērni neprot iedziļināties un koncentrēties. Pārbaudes darbi kļūst arvien vienkāršāki. Bet visa atbildība gulstas uz skolotāju pleciem, jo mācību materiālu nav vai arī tie ir nepilnīgi. Un kad atveru priekšrakstus, nesaprotu, ko no manis grib. Nesaprotu valodu, kādā tie uzrakstīti.
Savukārt divu pusaugu meitu māte, pedagoģijas maģistre, pateica pavisam īsi: Tagad man ir viens uzdevums – palīdzēt meitām. Skolotāji strādā uz izdegšanas robežas, un viņiem taču arī pašiem ir bērni.
Kad civilizācijas pamati drūp, ģimene bērnam ir vienīgais drošais balsts. Bet bērni ir Latvijas nākotne.
Šajā publikācijā paustais ir autora viedoklis, kas var nesakrist ar LA.LV redakcijas redzējumu.
