Vīgrieze – dabīgais aspirīns, kas spēj mazināt nervu spriedzi stresa situācijās 10
Autors: Antra Krastiņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Vīgriežu saldi ierūgtenā, medainā smarža vasaras siltajām, tvanīgajām naktīm piedod īpašu burvību. Kaut kur griež grieze, smaržo vīgriezes un tu, cilvēks, stāvi vasaras vidū… Ikdienā pie šā auga tā pierasts, ka daudzi to pat nepamana. Bet vīgrieze par to skumst, jo ārstniecībai izmantojama no ziediņa līdz saknei.
Parastā vīgrieze (Filipendula ulmaria) aug pļavās, grāvjos, mežmalās, ūdenstilpju krastos. Augs sāk ziedēt ap Jāņiem un turpina vēl jūlijā. Vīgriezes ārstnieciskās īpašības labi zināmas jau kopš seniem laikiem. Novērtēta arī tās smarža – svaigs sasmalcināts augs, to izkaisot telpās uz grīdas, agrāk izmantots gaisa atsvaidzināšanai, aromatizēšanai un dezinficēšanai, kukaiņu atbaidīšanai. Patīkamās smaržas dēļ vīgriezes nereti tiek izmantotas alus un vīna darīšanā.
Auga ziedus, lapas un lakstus ievāc ziedēšanas laikā dienas pirmajā pusē, kad nožuvusi rīta rasa. Lapas un laksti ir tikpat vērtīgi kā ziedi. Žāvē strauji ēnainā vietā. Ja ziemai gatavotās vīgriežu drogās grib saglabāt pēc iespējas vairāk C vitamīna, svaigi laksti uzreiz sīki jāsagriež un cepeškrāsnī jāžāvē 85–90 °C temperatūrā. Krāsns durvis atstāj mazā spraudziņā, ik pēc brīža drogu apmaisa.
Saknes ievāc rudenī. Ja gadās, ka auga virsējo daļu jau grūti atpazīt, saknes ar citām grūti sajaukt – arī tām piemīt spēcīgā vīgriezes smarža. Ievāktās saknes mazgā tekošā ūdenī, notecina un žāvē tāpat kā virszemes daļas.
Vīgriezes ziedi satur ēteriskās eļļas, flavonoīdus, miecvielas, kumarīnu, glikozīnu gaulterīnu un ļoti daudz salicilskābes. 1897. gadā, no vīgriežu ziediem izvilkto salicilskābi sintezējot, Vācijas zāļu kompānija radīja aspirīnu – pretsāpju, pretdrudža, pretiekaisuma līdzekli. Vīgriežu sakņu sastāvs ir ļoti līdzīgs auga virszemes daļai – arī tās satur salicilātus, ēteriskās eļļas, flavonoīdus, alkaloīdus, terpēnus, kumarīnu, miecvielas un fitoncīdus.
Kopš seniem laikiem vīgrieze lietota pret saaukstēšanās slimībām, jo tā veicina svīšanu, mazina temperatūru, kakla iekaisumu, klepu, galvassāpes. Vīgrieze ir lielisks dabīgs diurētisks līdzeklis, to izmanto nierakmeņu un ascīta gadījumos. Augu lieto arī pret podagru, hroniskām locītavu kaitēm, urīnpūšļa iekaisumu un spazmām, tūsku, kā nomierinošu, sāpes mazinošu, asinsspiedienu pazeminošu, asinis un organismu attīrošu, asinsvadus stiprinošu, asiņošanu apturošu, iekaisumus mazinošu, kuņģa darbību veicinošu, brūces dziedējošu līdzekli, arī sliktas dūšas mazināšanai, vemšanas novēršanai.
Vīgriezes saknes lieto urīnpūšļa papilomatozes (labdabīgi, bieži asiņojoši gļotādas veidojumi), kuņģa iekaisuma ar pazeminātu skābes līmeni, paātrinātas sirdsdarbības, kas saistīta ar sirds mazspēju, gadījumos. Der arī pret tūsku, pleirītu (plaušu apvalka iekaisums ar šķidruma veidošanos), dažādām ādas slimībām.
Vīgrieze, tāpat kā baldriāns, mazina nervu spriedzi stresa situācijās, nemieru. Tikai atšķirībā no baldriāna, kas palēnina sirdsdarbību un samazina skābekļa pieplūšanu smadzenēm, padarot gausu domāšanu un uztveri, vīgrieze prāta un uztveres asumu nemazina. Tāpēc pirms eksāmeniem, svarīgām pārrunām un tamlīdzīgām situācijām ieteicams dzert vīgriežu tēju.
Interesanti
• Ķeltu druīdiem vīgrieze bijusi viens no svētākajiem augiem.
• Vīgriežu ziedi atrasti senos bronzas laikmeta apbedījumos. Uzskata, ka tās lietotas rituālos kā aromatizējošs augs.
• No vīgriežu saknēm iegūst dabisku melnu krāsu dzijas un ādu krāsošanai.
• Senāk vīgrieze uzskatīta par labu barību zirgiem, izmantota kā vērtīga zāle pret dažādām lopu kaitēm.
• Agrākos laikos no vīgriezes iegūta dzira izmantota mīlestības piesaistīšanai, mieram un priekam.
• Lai jaunajam pārim svētība, vīgriezi likuši līgavas pušķī.
No tautas dziedniecības ieteikumu un recepšu pūra
Vīgriezes ziedi, lapas, laksti
• Pie saaukstēšanās, lai veicinātu svīšanu, mazinātu temperatūru: 1–2 tējkarotes vīgriežu drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, ļauj ievilkties 15–20 minūtes. Dzer pēc iespējas karstāku vairākas reizes dienā.
Vai: 1 tējkaroti drogas aplej ar glāzi auksta ūdens, ļauj ievilkties 8 stundas. Dzer kā tēju (istabas temperatūras), dienas deva – 1–2 glāzes.
Vai: ēdamkaroti vīgriezes ziedu aplej ar glāzi mēreni karsta ūdens, ļauj ievilkties 15 minūtes. Dzer pa 1/3 vai 1/2 glāzes vairākas reizes dienā – mēreni karstu.
• Pret celulītu sasmalcinātas vīgriezes lapas un lakstus aplej ar verdošu ūdeni, ļauj brīdi ievilkties. Tad liek uz attiecīga lieluma plēves, pietin problemātiskajām vietām un pārsien ar dvieli.
• Sirds mazspējas, podagras, reimatisma gadījumā 3 ēdamkarotes vīgriezes ziedu aplej ar 3 glāzēm verdoša ūdens, ļauj ievilkties 20–25 minūtes. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā neatkarīgi no ēšanas.
• Ja pārņēmis nemiers, nervozitāte, 1 tējkaroti ziedu aplej ar glāzi ūdens, slēgtā traukā karsē ūdens peldē 15 minūtes, pēc tam notur 45 minūtes un izkāš. Lieto pa 2 ēdamkarotēm pirms katras ēdienreizes.
• Pret ādas kaitēm vīgriezes drogu sajauc ar vazelīnu attiecībā 1:3. Apziež problemātiskās vietas.
• Pie paaugstināta holesterīna līmeņa dzer tēju, kas pagatavota no vīgriezes drogas, tīruma kosas lakstiem, kumelītes, liepziediem un piparmētras lapām.
• Nemiera, spriedzes mazināšanai, labam miegam, arī nieru, kuņģa-zarnu trakta sistēmas darbības uzlabošanai 1–2 g sasmalcinātas vīgriezes drogas aplej ar 200 ml verdoša ūdens un ļauj ievilkties slēgtā traukā. Dzer 4–6 g dienā.
• Vīgriezei piemīt antioksidanta īpašības, līdz ar to mazina risku saslimt ar vēzi un Alcheimera slimību.
• Bērniem caurejas gadījumā labi palīdz vīgriezes tēja.
• Vīgriežu uzlējumu iesaka acu skalošanai konjunktivīta gadījumā.
• Vīgriežu tēja ir labs mutes dobuma un rīkles skalošanas līdzeklis: 1–2 tējkarotes kaltētu vīgriežu ziedu aplej ar glāzi verdoša ūdens, trauku nosedz un ļauj ievilkties 20 minūtes. Var apliet termosā.
• Lai novērstu galvassāpes, pietiek pakošļāt vīgriezes kātiņu.
• Lai mazinātu reimatisma un podagras sāpes, vīgriezes iesien kādā no pirtsslotām.
• Savulaik gan cilvēkiem, gan zirgiem pie satūkušām kājām, sasitumiem likuši vīgriežu lapu kompreses.
• Tautas kosmētikā vīgriežu novārījumu izmanto blaugznu mazināšanai, matu sakņu stiprināšanai.
• Vīgriežu ziedu pulveri lieto, ja izsutušas pirkstu starpas, tas susina un dziedē čūlas un jēlumus.
• Sakaltētus vīgriežu ziedus var izmantot gluži kā tējas maisiņus: pieturot pie kātiņa, tos nedaudz pamērcē karstā ūdenī, un – tēja gatava.
• Kaltētās vīgriežu lapas izmanto kā saldinātāju citām zāļu tējām, bet ziedus – kā garšvielu, lai ēdiens iegūtu vieglu mandeļu garšu.
Vīgriezes saknes
• Ekzēmas, psoriāzes skartām ādas vietām, strutainām brūcēm un čūlām, lai veicinātu to ātrāku dziedināšanu, lieto stipra vīgriežu sakņu novārījuma kompreses un vanniņas.
• Reimatisma, podagras, sirds mazspējas gadījumā ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi auksta ūdens, uzvāra un uz mazas uguns pavāra 10 minūtes. Lieto pa ēdamkarotei 3 reizes dienā.
Vai: 1 ēdamkaroti sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi ūdens, vāra 10 minūtes. Ielej slēgtā traukā, notur, līdz atdziest. Lieto pa 1 ēdamkarotei 3–4 reizes dienā pirms ēšanas.
• Vārītas vīgriezes saknes novārījumu lieto čūlu ārstēšanai.
SVARĪGI
No vīgriežu tējas lietošanas jāizvairās sievietēm grūtniecības un zīdīšanas periodā, piesardzīgi tā jālieto astmas slimniekiem, cilvēkiem ar paaugstinātu jutību pret aspirīnu.
• Vīgriežu tēju neiesaka lietot bērniem līdz 12 gadu vecumam.
• Pārsniedzot ieteicamo vīgriežu devu vai to pārdozējot, var būt slikta sajūta kuņģī, pārņemt miegainība.
• Ilgstoši lietojot vai pārdozējot, var rasties nevēlamas blakusparādības, piemēram, nieru darbības traucējumi.
