Vietējo vistu pazīšanas zīme 1
Latvijas lielākie putnu gaļas ražotāji – AS “Putnu fabrika “Ķekava”” un SIA “Lielzeltiņi” – ieviesuši atpazīstamības zīmi “100% Latvijā audzēts dzīvnieks”.
Nākamajās nedēļās notiks tās reklāmas kampaņa plašsaziņas līdzekļos. “Zīmes ieviešanas iemesls ir mūsu pasūtītā aptauja, kurā secināts – vien puse pircēju atpazīst, ka produkts ir ražots Ķekavā vai Bauskā,” teic AS “Putnu fabrika “Ķekava”” valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers. Uzņēmējs arī piebilst – aptauja rāda, ka 81% pircēju vistas gaļu vēlas baudīt biežāk, tomēr atturas no tās tāpēc, ka šo gaļu ne vienmēr var nopirkt un atpazīt, ir bažas par vistas gaļā esošajiem augšanas hormoniem vai ir iebildumi pret vistu audzēšanas un turēšanas apstākļiem.
Eiropas Savienībā augšanas hormonu izmantošana ir aizliegta. Arī dzīvnieku labturības prasības un prasības gaļas kvalitātei ir visstingrākās pasaulē, uzsver Zemkopības ministrijā.
Zīme “100% Latvijā audzēts dzīvnieks” garantē, ka gaļai izmantotais dzīvnieks ir dzimis, audzis un arī pārstrādāts Latvijā, ievērojot visus likumu nosacījumus. Atpazīstamības zīme būs izvietota uz visiem zīmolu “Ķekava” un “Bauska” produktiem, kopskaitā uz 240 produktiem. A. Vilcmeiers aicina šai zīmei pievienoties ikvienu Latvijas gaļas nozares uzņēmumu, kas ražošanā izmanto Latvijā audzētu dzīvnieku gaļu atbilstoši normatīvajām prasībām. Šīs normatīvās prasības jau vairākus gadus paredz, ka gaļas ražošanā profilaktiski vairs nedrīkst lietot antibiotikas. AS “Putnu fabrika “Ķekava”” no antibiotiku izmantošanas pakāpeniski atteikusies kopš 2013. gada, atzina A. Vilcmeiers.
Latvijā un citās ES valstīs audzētie putni un vistas ir dārgāki nekā trešajās valstīs, tostarp Brazīlijā, ASV, Taizemē audzētās vistas, kur augšanas hormoni un antibiotikas nav aizliegtas. Iemesls ir labturības un augstās kvalitātes prasības. Arī iepriekš nosauktajās trešajās valstīs audzēto vistu gaļa nonākot Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumos, kur to izmanto gaļas produktu ražošanā. Patlaban Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem, kas gaļu iepērk citās valstīs, nav jānorāda gaļas izcelsmes valsts. No šā gada 1. aprīļa spēles noteikumi būs citi – gaļas izcelsmes valsts būs jānorāda līdzās gaļas pārstrādes valstij.
Zemkopības ministrijas (ZM) Veterinārā departamenta biotehnoloģijas un kvalitātes nodaļas vadītājs Juris Zinārs uzsver – ražotāji ir izveidojuši privātu preču zīmi, kurai ar valsti saistības nav. Tomēr ZM atbalsta šādas iniciatīvas tāpēc, ka tās rosina vietējo produktu pārdošanu, tātad arī lielāku nodokļu summu maksāšanu, un nemaldina pircēju.
Putnu gaļas ražošana abos uzņēmumos ik gadu kāpjot par 9 – 10%. Šādu izaugsmes tempu ir iecerēts saglabāt. Tas varētu nozīmēt, ka kāps arī vietējās putnu gaļas īpatsvars Latvijas tirgū, kas patlaban veido 54%.
Fakti
* Putnu gaļas patēriņš (uz vienu cilvēku): pasaulē 15 kg, Eiropas Savienībā 23 kg, Latvijā 21 kg.
* Aptuveni 88% no putnu gaļas patēriņa pasaulē veido vistas gaļa.
* Vairāk nekā 90% Latvijas cilvēku regulāri uzturā lieto vistas gaļu. Tostarp 63% vistas gaļu ēd vismaz reizi nedēļā vai biežāk.
Avots: OECD, Global Poultry Trends, GFK pētījums
