Vietējo pašvaldību līderi etnisko spriedzi nejūt 0
Arī tajās pašvaldībās, kurās ir liels cittautiešu īpatsvars, domju priekšsēdētāji nav izjutuši etnisko spriedzi, ceturtdien vēsta laikraksts “Diena”. Dažādu tautību cilvēki strādā arī Jūrmalas domē, taču tās priekšsēdētājs Gatis Truksnis nav jutis ne domē, ne pilsētā saspīlējumu, kas būtu saistīts ar etnisko piederību.
«Spriedze ir radīta mākslīgi un augšā, kas nāk par labu abiem politiskajiem spārniem, bet ne sabiedrībai. Tāda situācija ir bīstama,» uzskata Truksnis. Viņš ir nešaubīgi pārliecināts, ka Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai – latviešu valodai, un ies uz referendumu, aicinot arī citus izmantot šo demokrātisko iespēju izteikt savu viedokli.
Bez šaubīšanās 18. februārī uz tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai otras valsts valodas statusu, dosies gandrīz visi “Dienas” aptaujātie pašvaldību vadītāji, lai nobalsotu pret aicinājumu noteikt otras valsts valodas statusu krievu valodai. Ierosinātās izmaiņas pamatlikumā savukārt atbalstīs vairāki Saskaņas centra vietējie līderi, no kuriem vairāki, kā Rīgas mērs Nils Ušakovs, Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, arī parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu. Tos atbalsta arī Zilupes novada domes priekšsēdis Oļegs Agafonovs, vairāki viņa kolēģi Daugavpilī un vēl dažās pašvaldībās.
Jura Dombrovska vadītais Ciblas novads atrodas Krievijas pierobežā, un tajā arī ir liels cittautiešu īpatsvars, taču pašvaldības vadītājs neatmin, ka novadā būtu kādi etniskie konflikti. Domē tiek pieņemti arī krieviski rakstīti iesniegumi, un, ja apmeklētājam ir grūtības izteikties latviski, cilvēks tiekot uzklausīts viņa dzimtajā valodā.
Ciblas novadā ir 3280 iedzīvotāju, bet tikai 54 parakstījušies par Satversmes grozījumiem, stāstaDombrovskis, kura atbilde uz jautājumu par rīcību referenduma dienā bija ļoti skaidra: «Noteikti iešu, jo kopš neatkarības atjaunošanas tāda situācija vēl nav bijusi, ka tiek apdraudēta latviešu valoda.» Dombrovskis aicinās arī citus piedalīties tautas nobalsošanā.
Bez šaubīšanās uz referendumu ies arī Jēkabpils mērs Leonīds Salcēvičs, jo «tauta pastāv tik ilgi, cik ilgi pastāv tās valoda». Vaicāts par noskaņojumu pilsētā, domes priekšsēdis atbildēja: «Jēkabpilī ir ļoti mierīgi. Mēs visi labi sadzīvojam. Mums nav ne osipoviešu, ne kādu melno spēku.»
Jelgavas mērs Andris Rāviņš ( ZZS), kura vadītajā pilsētā arī dzīvo diezgan daudz citu tautību iedzīvotāju, dosies uz tautas nobalsošanu, «lai mēs apliecinātu pasaulei, ka Latvijā latviešu valoda joprojām ir vienīgā valsts valoda».
Par politiski svarīgu šo jautājumu uzskata arī Babītes novada priekšsēdis Andrejs Ence, Preiļu novada domes priekšsēdis Aldis Adamovičs un vēl vairāki viņu kolēģi, kuriem jau ir skaidrs, kā rīkoties referenduma dienā.
Savu iespējamo rīcību tajā vēl pārdomā Liepājas domes priekšsēdis Uldis Sesks, kuram prātā arī to cilvēku argumenti, kuri plāno ignorēt šo tautas nobalsošanu. Viņu vidū ir arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš ir norādījis, ka ierosinājums ir pretrunā ar Satversmes kodolu. Tam piekrīt arī U. Sesks, nepieļaujot diskusijas par divvalodību.
