Vietējie ziedkāposti līdz ziemas sākumam – pasakas vai īstenība? 4
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apsolot piegādāt Rīgas bērnudārziem Latvijā augušus ziedkāpostus līdz pat novembra beigām, iepirkumu konkursos pieredzējušais vairumtirgotājs SIA “Nimaks” raisījis konkurenta – dārzeņu audzētāju kooperatīvās sabiedrības “Baltijas dārzeņi” – sašutumu.
Tik ilgs vietējo ziedkāpostu piedāvājums “Nimakam” sniedzis iespēju saņemt vairāk punktu zaļā publiskā iepirkuma konkursā un kļuvis par vienu no iemesliem, kādēļ “Baltijas dārzeņi” šajā reizē palikuši zaudētājos.
Ir sezonālo dārzeņu kalendārā
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta iepirkumu nodaļas vadītāja Kristīne Graudumniece skaidro, ka, vērtējot pretendentu pieteikumus atklātajam konkursam “Pārtikas produktu piegāde Rīgas pilsētas izglītības iestādēm” (identifikācijas Nr. RD IKSD 2020/6) 3. un 11. daļā, atbilstoši normatīvu prasībām ir ņemta vērā Latvijā audzēto dārzeņu sezonalitāte, kāda norādīta Zemkopības ministrijas apstiprinātajā Vietējo sezonālo dārzeņu pieejamības kalendārā.
Ar kalendāru var iepazīties Zemkopības ministrijas interneta mājaslapā, un pēc tā redzams, ka Latvijā audzēti ziedkāposti novembrī tik tiešām esot pieejami – tie tiekot tirgoti no uzglabāšanas vietām: noliktavām (pagrabiem).
“Baltijas dārzeņi” šos Zemkopības ministrijas ražas kalendārā ietvertos datus dēvē par pārlieku optimistiskiem: “Parasti jau Latvijā novembrī ir ziema, kādi vairs tur vietējie ziedkāposti!” neizpratni pauž kooperatīva “Baltijas dārzeņi” valdes loceklis Jānis Bušs.
“Es, protams, neko nevaru apgalvot. Droši, ka Latvijā var arī banānus izaudzēt, un iespējams, ka kāds spēj arī vietējos ziedkāpostus pagrabā saglabāt līdz Ziemassvētkiem, tomēr mūsu ilggadējā pieredzē šādu gadījumu nav bijis. Uzvara ar šādu piedāvājumu konkursā, manuprāt, nav atbilstoša reālajai dzīvei.”
Raksta paskaidrojumu
SIA “Nimaks” īpašniece Irēna Larionova noraida konkurenta sētās aizdomas par iespējamu konkursa Iepirkuma komisijas maldināšanu.
Rīgas domei, kā arī Zemkopības ministrijai konkursa uzvarētāju sadarbības partnerus liedz atklāt likums, savukārt vairumtirgotājs pats šajā situācijā ir gatavs nosaukt vietējos zemniekus vārdā.
Sadarbības līgumu par ziedkāpostu piegādi zaļā publiskā iepirkuma ietvaros “Nimaks” slēdzis ar Iecavas puses zemnieku saimniecību “Andris”.
“Šim saimniekam bija ļoti kvalitatīvi ziedkāposti, tomēr piegādes problēma radās, jo nebija nokārtota dokumentācija par integrēto audzēšanu,” skaidro SIA “Nimaks” īpašniece Irēna Larionova.
“Diemžēl citās saimniecībās arī nebija integrēti audzētu ziedkāpostu, ar ko šo produktu aizstāt. Par to rakstīju paskaidrojumā. Gandrīz visu novembri piegādājām “Andris” ziedkāpostus – jau pēc tā, cik balts kacens ir griezuma vietā, varēja redzēt, ka tas ir vietējais produkts. Par šīm piegādēm mūsu rīcībā ir visas pavadzīmes.”
Zemnieku saimniecības “Andris” īpašnieks Andris Kovaļenoks apgalvo, ka ziedkāpostus audzējis pats: “Šī gada vēlais rudens, kad ilgi pieturējās silts laiks, sniedza iespēju mums vēl gandrīz visu novembri piegādāt ziedkāpostus tieši no lauka. Tikai novembra beigu salnas piebeidza sezonas ražu: pēc tām ziedkāposti zaudēja kvalitāti.”
Ziedkāposti tikuši audzēti 1,2 hektāru platībā.
Jautāts, kādēļ saimniecībai nebija sakārtota dokumentācija, kas apliecina integrēto audzēšanu, Andris Kovaļenoks skaidro: “Iepriekš biju nodarbojies ar integrēto audzēšanu, taču tas prasa daudz papildu darba – atskaites, kontroli… Tam visam turklāt īsti nebija atdeves, līdz ar to nolēmu no šī procesa izstāties. Neraugoties uz šo lēmumu, ziedkāpostu audzēšanā tomēr turpinājām ievērot integrētās audzēšanas principus. Visa pamatā bija roku darbs, tikpat kā iztikām bez pesticīdiem: miglojām ziedkāpostus tikai vienu reizi – pašā veģetācijas sākumā, lai cīnītos pret lapu blusiņām.”
Tagad Andris Kovaļenoks tomēr plāno no nākamā gada pavasara atjaunot “Andris” integrētā audzētāja statusu, slēdzot līgumu uz turpmākajiem pieciem gadiem. Viņš gan vairās prognozēt, ka arī nākamajā sezonā vietējā raža varētu būt pieejama vēl novembrī.
“Tas viss ir uz riska robežas, uz naža asmens,” tā Andris Kovaļenoks par iespējām precīzi prognozēt ražas.
Aizdomīgi arī redīsi
Kooperatīvs “Baltijas dārzeņi” ir pamanījis, ka uz vietējo zemnieku iespēju robežas minētajā iepirkumā ir nosolīti arī atsevišķi citi vietējie dārzeņi.
“Mūsu kooperatīva biedri, piemēram, nenodrošina sarkanos redīsus martā, ko godīgi arī ierakstījām savā konkursa piedāvājumā,” stāsta Jānis Bušs. “Es nezinu, vai kāds Latvijā to piedāvā. Var jau būt, ka siltumnīcā kādu saišķīti ir iespējams izaudzēt, bet, vai tur būs pietiekams daudzums, ko bērnudārziem vest, tas gan ir jautājums.”
Vairumtirgotājs “Nimaks” atklāj, ka nākamā gada martā iecerējis Rīgas bērnudārziem piegādāt zemnieku saimniecības “Brūveri Agro” audzētos redīsus. Saimniecības vadītāja Dianna Žitko skaidro, ka nodrošināt redīsus pietiekamā apjomā jau martā būtu “Brūveri Agro” spēkos.
“Mums ir divas apkurināmas siltumnīcas. Ja sākam jau janvārī pie tā strādāt, tad martā redīsi ir pieejami,” skaidro “Brūveri Agro” saimniece.
Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta iepirkumu nodaļas vadītāja Kristīne Graudumniece atgādina, ka visiem pretendentiem, kuri piedalās iepirkumos, saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu ir tiesības noteiktā termiņā apstrīdēt Iepirkuma nolikuma prasības un arī apstrīdēt iepirkuma rezultātus. Šajā situācijā “Baltijas dārzeņi” iespēju apstrīdēt nolikuma prasības vai iepirkuma rezultātu nav izmantojuši.
“Vēršam uzmanību, ka norādītajā termiņā (līdz 17.08.2020.) nebija saņemts neviens iesniegums par iepirkuma 3. un 11. daļu, tāpēc pārsūdzēt Iepirkuma komisijas lēmumu par iepirkuma rezultātiem vairs nav iespējams,” skaidro Kristīne Graudumniece.
Ražas kalendārs gaida aktualizāciju
Zemkopības ministrijā savukārt norāda, ka saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu (MK noteikumiem Nr. 353) zaļā publiskā iepirkuma jomā pārtikas produktu un ēdināšanas pakalpojumu iepirkumos ir jādod priekšroka sezonāliem pārtikas produktiem.
Lai to varētu nodrošināt, iepirkumu veicējam ir jābalstās uz informāciju, kas ietverta Zemkopības ministrijas izstrādātajā vietējo augļu un dārzeņu pieejamības kalendārā.
Zemkopības ministrijas preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Kaspars Funts informē, ka vietējie sezonālie augļu, ogu un dārzeņu pieejamības kalendāri tikuši izstrādāti 2014. gadā, kad sākusi darboties zaļā publiskā iepirkuma sistēma pārtikas piegāžu un ēdināšanas pakalpojumu jomā.
Kopš tā laika informācija sezonas ražas kalendāros nav tikusi aktualizēta, tomēr tieši pašlaik ministrija ir sākusi pie tā strādāt.
“Šos kalendārus Zemkopības ministrija izstrādāja ciešā sadarbībā ar nozares organizācijām, lai norādītu, kuros mēnešos vietējie augļi, ogas un dārzeņi ir sasnieguši savu visaugstāko gatavības pakāpi, ir uzturvielām visbagātākie un cenas ziņā vispieejamākie, kuros mēnešos vietējie produkti ir pieejami, taču jau par augstākām cenām, un kuros mēnešos vietējie produkti ir pieejami no noliktavām vai pagrabiem,” skaidro ministrijā.
“Jautājums par vietējo sezonālo augļu, ogu un dārzeņu pieejamības kalendāru pārskatīšanu īpaši aktualizējās MK noteikumu Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība” pēdējo grozījumu izstrādes laikā. Kā iepirkumu veicēji, tā arī produktu piegādātāji vērsa uzmanību, ka būtu nepieciešams atkārtoti izvērtēt kalendāros ietverto vietējo augļu, ogu un dārzeņu pieejamību.
Zemkopības ministrija šobrīd sadarbībā ar nozares ekspertiem pārskata un aktualizē spēkā esošos vietējo augļu, ogu un dārzeņu sezonālos kalendārus atbilstoši produktu pieejamībai tirgū,” norāda ministrijas pārstāvis.
