Latvijas uzņēmēji, kas savas firmas izveidojuši deviņdesmitajos, pārdod tās ārvalstniekiem 1
Autores: Dace Skreija, Indra Lazdiņa/Lursoft
Baltijas reģions ir viens no retajiem Eiropā, kur tiešām notiek ekonomikas izaugsme, un šogad atkal redzams, ka ārvalstu kompānijas ienāk Baltijas uzņēmumos vai nostiprina savas pozīcijas esošajos. Starptautisko darījumu skaits, kur ārzemju investori investē kādā no Baltijas valstu uzņēmumiem, ievērojami pārsniedz pretēju darījumu skaitu – kad Baltijas investori iegādājas kādu Eiropas valstu uzņēmumu. Šajā aspektā Latvija salīdzinājumā ar Igauniju un Lietuvu darījumu aktivitāte gan bijusi viszemākā. Kāpēc? Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir mazāk aktīvi pirkumu darījumos, iespējams, ir tāds, ka pēc neatkarības atgūšanas kapitāla akumulēšanās pie mums notika diezgan politiski. Vēl viens iemesls – vietējie uzņēmēji ir arī konservatīvāki par kaimiņvalstu uzņēmējiem un vēlas mazāk riskēt. Kādi ir lielākie darījumi Baltijas tirgū un kas gaidāms turpmāk.
Lai arī esam “vēnu griezēju” tauta un sakāpinātā mērā mēdzam uzsvērt negatīvo, ir jāpieņem, ka ekonomikas izaugsme Baltijas valstīs ir gandrīz vai izcila, reģions ir viens no retajiem Eiropā, kur tiešām ir izaugsme. Lai nu kurš, bet Latvija ir pierādījusi, ka spēj savilkt jostu un vadīt krīzi, izdarot nepatīkamās un nepieciešamās lietas. Jāatzīst, ka krīzes smagumu izvilka tieši Latvijas iedzīvotāji, nevis kapitāla turētāji. No investoru viedokļa tas, protams, ir pluss. Šogad atkal var redzēt, ka ārvalstu kompānijas ienāk Baltijas uzņēmumos vai nostiprina savas pozīcijas esošajos. Pēdējos pāris gados krīzes ietekmē vairākas ārvalstu kompānijas pameta Baltiju, bieži vien izvēloties fokusēties uz lielākiem tirgiem.
Starptautiskā kapitāla kustība brīvi notiek visā pasaulē, un ir pozitīvi, ka Latvijai netiek mests līkums, kā tas bija raksturīgi krīzes gados. Baltijā M&A darījumu (angļu saīsinājums no mergers and aquisitions jeb latviski – apvienošanās un iegādes tirgus) aktivitāte pēc krīzes gadiem ir ievērojami pieaugusi.
“Daudzi uzņēmēji, kas savus “gara bērnus” izveidojuši 90. gadu sākumā vai vidū, kad viņiem pašiem bija 35 – 40 gadi, šobrīd ir gatavi sākt baudīt sava darba augļus, t. i., viņi ir gatavi pārdot savus uzņēmumus. Turklāt ir redzama dažāda interese gan no stratēģiskajiem, gan finanšu investoriem par Baltiju kā reģionu,” norāda “Porta Finance” partneris Mikus Janvars.
Ārzemnieki iegādājas 50 reižu vairāk
2014. gada pirmajā pusgadā bija pamanāma tendence, ka starptautisko darījumu skaits, kur ārzemju investori investēja kādā no Baltijas valstu uzņēmumiem, ievērojami pārsniedza darījumu skaitu, kur Baltijas uzņēmumi investēja kādā no ārzemju uzņēmumiem, secina “Prudentia” eksperti Baltijas tirgus apskatā. Tikai divos procentos no publiskotajiem darījumiem Baltijas investori iegādājās kādu Centrālās, Austrumu Eiropas vai citu Eiropas valstu uzņēmumu.
Darījumos iegādātie uzņēmumi bija diezgan līdzīgi sadalīti pa visām trijām Baltijas valstīm, ar nelielu dienvidu kaimiņu pārākumu – 39% no visiem pirktajiem uzņēmumiem atradās Lietuvā. Latvija ieņēma trešo vietu starp Baltijas valstīm ar 26% no visiem darījumos iegādātajiem šeit bāzētiem uzņēmumiem. Diemžēl darījumu aktivitāte Latvijā pēdējos gados starp Baltijas valstīm bijusi viszemākā. Te nav runa par to, ka uzņēmumi paliktu vietējo rokās, bet gan par neizmantotām attīstības iespējām. Latvijas un arī Baltijas mērogs augošam uzņēmumam ir par mazu.
Latviešiem trūkst riska apetītes
Iespējamie iemesli Latvijas uzņēmēju kuslumam tiek minēti dažādi. Varbūt viens no iemesliem, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir mazāk aktīvi pirkumu darījumos, ir tāds, ka pēc neatkarības atgūšanas kapitāla akumulēšanās pie mums notika citādi, t. i., diezgan politiski. Tiem cilvēkiem, kas ir tikuši pie uzņēmuma daļām, pateicoties politiskiem sakariem, bieži ir grūti ar izveidoto biznesa modeli tādā pašā veidā darboties ārpus Latvijas, kur viņiem nav šo politisko saišu.
Savukārt Lietuvā ir daudz privātā kapitāla grupu, kas lielā skaitā gadījumu ir izveidotas no nulles. Turpretī igauņiem vienmēr saites ar Skandināviju un Somiju ir bijušas ciešākas, turklāt skandināvu uzņēmumi Baltijas tirgū pārsvarā gadījumu ir ienākuši caur Igauniju. Diemžēl gadījumu, kad Latvijas uzņēmēji nopērk kāda cita uzņēmuma daļas pārējās Baltijas valstīs vai arī tepat Latvijā, ir ļoti maz.
“Igauņiem neatkarības laika periodā ir izdevies ātrāk sakārtot procesus, padarīt tos caurskatāmus, piedāvāt investoriem saprotamu biznesa vidi. Nevar noliegt, ka Igaunija ir tehnoloģiski attīstījusies ātrāk, valstij ir izdevies visu sistēmu kopumā sakārtot tā, ka tā attīstās progresīvāk un ātrāk. Tā ir zināma priekšrocība igauņiem. Arī lietuvieši nestāv uz vietas, viņi ir pozitīvā nozīmē agresīvāki biznesa vidē, lai arī nav tik pedantiski kā mūsu ziemeļu kaimiņi. Mēs esam pa vidu, kaut kas mūsos ir no mūsu abām kaimiņu tautām,” uzskata “Raidla Lejiņš & Norcous” partneris Guntars Zīle.
Galvenais iemesls, kāpēc Latvijā M&A tirgus nav tik attīstīts, ir tāds, ka vietējie uzņēmēji ir konservatīvāki par kaimiņvalstu uzņēmējiem, kā arī mazāk riskēt griboši. Ir ļoti maz tādu Latvijas uzņēmumu, kas ir radušies šeit un mēģinātu augt pāri robežām. Vairāk ir Igaunijas un Lietuvas uzņēmumu Latvijā. Tas ir saistīts ar katras tautas mentalitāti. Lai attīstītos lēcienveidīgi, ir jābūt riska apetītei un arī tolerancei. Viens veids, kā augt, ir finansēties no savas naudas plūsmas, otrs – piesaistot riska kapitālu. Latvijā tas nav saistīts ar finanšu resursu pieejamību, bet gan ar gatavību riskēt. Latviešu uzņēmējam ir grūti pieņemt, ka savā uzņēmumā ir jāielaiž svešs kapitāls, sveši cilvēki. Tāpēc caur Lietuvas un Igaunijas kompānijām vairāk plūst ārvalstu kapitāls.
Ražīgais 2014. gads
Baltijas darījumu tirgus 2013. gadā bijis ap 1,1 miljardu eiro. Darījumu skaitam paliekot iepriekšējā gada līmenī, to vērtība ir četrkāršojusies. Tajā pašā laikā Eiropā darījumu tirgus sarucis par 12%, bet pasaulē – par 3%, liecina “Mergermarket” apkopotie dati. Ievērojamo darījumu vērtības pieaugumu nodrošināja “Šiaulių bankas” aktīvu iegāde citā Lietuvas bankā – “Ūkio bankas”. Otrs lielākais darījums noticis Igaunijā, kurā “East Capital Explorer” iegādājās 51% daļu interneta kabeļtelevīzijas uzņēmumā “Starman”.
Arī 2014. gada pirmais pusgads bijis samērā veiksmīgs Baltijas M&A tirgū. Pirmo divu ceturkšņu laikā tika izziņoti 82 darījumi, kas ievērojami pārsniedza Baltijas valstu darījumu skaitu 2013. gada otrajā pusē. Darījumu skaita pieaugums Baltijas valstīs pārsniedza arī globālo M&A darījumu izaugsmi, kas bija mīnus 7% un plus 9% attiecīgi 2014. gada pirmajā un otrajā ceturksnī.
Reģionā lielākais darījums bijis ap 270 miljoniem eiro, kurā Polijas dzīvības un nedzīvības apdrošinātājs “PZU” iegādājies “RSA Insurance Group” uzņēmumus Latvijā (“Balta”), Lietuvā (“Lietuvos Draudimas”) un Igaunijā (“Codan Forsikring” filiāle).
Lai arī summa netiek atklāta, nozīmīgs darījums 2014. gada septembrī noticis pārtikas jomā. Norvēģijas kompānija “Orkla” kļuvusi par Latvijas “NP Foods” un tam piederošo šokolādes, konfekšu un konditorejas izstrādājumu ražotāju “Laima”, “Staburadze”, “Staburadzes konditoreja”, “Margiris” un dzērienu ražotāja “Gutta” īpašnieku.
Savukārt vakar “Food Union” īpašnieks Andrejs Beshmeļņickis parakstīja vienošanos par “Premia Foods” saldējuma un saldēto produktu biznesa iegādi, tādējādi kļūstot par lielāko saldējuma ražotāju Baltijā.
Ļoti aktīva ir telekomunikāciju un IT tehnoloģiju joma. ASV kompānija “IAC/InterActiveCorp”, “Ask.com” īpašniece, šā gada vasarā iegādājās Latvijas sociālo komunikāciju tīklu “Ask.fm” ar 180 miljoniem unikālo lietotāju mēnesī vairāk nekā 150 valstīs.
“Latvijas mērogā šajā nozarē aktīvi notiek apvienošanās procesi, piemēram, Zviedrijas mediju koncerns “Modern Times Group” (MTG) iegādājies 100% Latvijas Neatkarīgās televīzijas daļas, Latvijā MTG raida trīs telekanālus TV3, 3+ un TV6 un ar iegādes darījumu ir pievienojis vēl trīs – LNT, TV5 un Latvijas Mūzikas kanālu. Pērn interneta un kabeļtelevīzijas pakalpojumu uzņēmums “Baltcom” noslēdza darījumu par konkurenta – “IZZI” grupas uzņēmumu iegādi,” norāda advokātu biroja “Sorainen” partnere Ieva Azanda. Jāmin vēl viens nozīmīgs darījums IT jomā – telekomunikāciju un IT ārpakalpojumu kompānija “Stream Networks” šogad nopirkusi vienu no Latvijas interneta pionieriem – “Latnet”.
Latvijā šobrīd vērojama konsolidācija starp konkurējošiem uzņēmumiem. To apstiprina Konkurences padomes lēmumi 2014. gadā, kuru lielākā daļa ir par horizontāli konkurējošiem uzņēmumiem, piemēram, pārtikas, zāļu, degvielas mazumtirdzniecības nozarē, pārtikas rūpniecībā, apdrošināšanā, atkritumu apsaimniekošanā u. c.
Tirgojas arī valsts
Latvijā zem izsoles āmura ir pakļuvuši vairāki valsts uzņēmumi, kaut īstenībā tie visi ir savulaik privātiem investoriem piederējuši uzņēmumi, kas nav mācējuši tikt galā ar biznesa izaicinājumiem, un valsts šos uzņēmumus ir pārņēmusi. Tie ir banka “Citadele”, maksātnespējīgais metalurģijas uzņēmums “Liepājas metalurgs” un lidsabiedrība “Air Baltic”.
“Liepājas metalurgam” pēc vairāku pretendentu izvērtēšanas ir atrasts pircējs – ukraiņu “KVV Group”. Darījuma summa ir 107 miljoni eiro, un, lai atsāktu uzņēmuma darbību šogad, investors ieguldīs vēl papildu 30 miljonus eiro.
Finiša taisnē ir nonācis arī bankas “Citadele” darījums, pēc bankas 75% pārdošanas par 74 miljoniem eiro 25% piederēs ASV fondam “Ripplewood Holdings” un 50% īpašnieki būs fiziskas personas, bet 25% kā līdz šim paliks Eiropas Reģionālās attīstības bankai. Savukārt “Air Baltic” pārdošana varētu notikt ne agrāk kā 2015. gadā. “Lidsabiedrība ir pārvarējusi grūtāko fāzi un atkal strādā ar peļņu. Jāņem vērā, ka pasažieru aviopārvadājumi šobrīd Eiropā nav “seksīgs” bizness, kas pelnītu lielu naudu,” atzīmē M. Janvars.
Kāds mērķis telekomunikācijās?
Šī brīža aktualitāte Latvijas telekomunikāciju tirgū ir divi uzņēmumi, kas daļēji pieder valstij, – “Lattelecom” un “Latvijas mobilais telefons” (LMT), lai gan epopejai ar šiem uzņēmumiem ir jau vairāku gadu vēsture. “Iespējams, konkrēti lēmumi par konkrētu darbību valstij bija jāpieņem jau agrāk. Tie vienmēr ir bijuši politiski jautājumi, nevis izejot no uzņēmējdarbības loģikas,” uzskata G. Zīle.
Runa ir par abu uzņēmumu apvienošanu un pēc tam iespējamu pārdošanu. Jāpaskaidro, ka Latvijas valstij pieder 51% akciju “Lattelecom”, bet 49% – Zviedrijas uzņēmumam “Telia Sonera”, kam ir pirmpirkuma tiesības. Savukārt LMT īpašnieku sadalījums ir šāds: 49% pieder “Telia Sonera”, pa 23% pieder “Lattelecom” un valsts uzņēmumam “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, 5% – Latvijas valstij.
Gan “Lattelecom”, gan LMT ir pelnoši biznesi, bet ir jāpievērš uzmanība to vērtībai. To parāda šo uzņēmumu kombinētā EBITDA, kas pēdējo 3 – 5 gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Protams, šie uzņēmumi nav kotēti biržā un to vērtība nav konkrēti novērtējama, bet fakts ir, ka pirms vairākiem gadiem šos uzņēmumus varēja pārdot par daudz lielāku summu, norāda nozares pārzinātāji.
Ja valsts kā akcionāra interese ir samazināt telekomunikāciju pakalpojumu cenu iedzīvotājiem, tad šis mērķis ir veiksmīgi sasniegts. Ja valsts interese ir maksimizēt uzņēmuma vērtību, tad šis mērķis nav sasniegts.
Nāk Krievijas nauda
Neskatoties uz ģeopolitiskām kolīzijām, austrumu puses investoru ieguldījums Baltijas reģionā pieaugs. M. Janvars: “Krievijas investoru interese diversificēt savus ieguldījumus ārpus savas valsts pieaug. Piemēram, “Porta Finance” pirms gada palīdzēja pārdot “Baltic Ticket Holding”, kam pieder portāls “bilesuserviss.lv”, vienai no lielākajām Krievijas biļešu tirdzniecības kompānijām.”
Turklāt nozares pārstāvji teic, ka šobrīd nav nekādu signālu, ka ģeopolitiskās situācijas dēļ Baltijā saruktu aktivitāte M&A tirgū. Tajā pašā laikā, protams, nevar nenovērtēt Krievijas sankciju ietekmi uz atsevišķiem Latvijas uzņēmumiem. Neskaitot pašus pārtikas rūpniecības uzņēmumus, arī loģistikas un transporta joma ir riskants sektors.
2015. gada pirkumi
Latvijā finanšu sektors ir vairāk koncentrēts nekā pārējās Baltijas valstīs, šeit ir gan vairāk banku, gan apdrošināšanas kompāniju. Turklāt Latvijā joprojām bankas var piederēt dažiem akcionāriem, fiziskām personām, piemēram, “AB.LV Bank” un Rietumu banka, un tās ir arī veiksmīgi darbojošās bankas. Piemēram, “Norvik banka” nebija tik veiksmīga un attiecīgi tika piesaistīts investors. “Jautājums, kas notiks ar “Meridian Trade Bank” (iepriekš “SMP Bank”), jo šobrīd akcionāriem ir jādomā, kā nākotnē organizēt bankas darbību. Tāpat interesanti vērot, kā attīstīsies “Expo Bank”, kurai ir tikai viens īpašnieks. Tās bankas, kas strādā savās nišās, var piedzīvot pārmaiņas īpašnieku un kapitāla struktūrā,” prognozē I. Azanda.
Pēc tam, kad vācu “E.On Ruhrgas” pārdeva sev piederošo enerģētikas uzņēmumu daļas Lietuvā (valsts uzņēmumiem) ar domu pamest visu Baltijas tirgu, kārta ir pienākusi Latvijai. Lietuvā arī “Gazprom” valstij ir pārdevis savas kapitāldaļas divos uzņēmumos “Lietuvos Dujos” un “Amber Grid” par 130,3 miljoniem eiro. Jāatzīmē, ka arī Igaunijā pati valsts izlēmusi atpirkt “E.On Ruhrgas” daļas.
Latvijā vācu investoram pieder 47% akciju gāzes apgādes uzņēmumā “Latvijas gāze”, 34% pieder Krievijas kompānijai “Gazprom”, bet 16% – “Itera Latvija”. “E.On Ruhrgas” kā pārdošanas cenu ir nosaukusi 220 miljonus eiro, un šobrīd Latvijas valsts apsver šo akciju iegādi. Turklāt arī divas Lietuvas kompānijas ir iesniegušas piedāvājumus par uzņēmuma “Latvijas gāze” daļu pirkšanu no “E.On Ruhrgas”. Darījums var notikt gan šogad, gan nākamgad.
Pēc “Prudentia Energy Markets” direktora Roberta Samtiņa teiktā, šobrīd nav acīmredzamu iemeslu Latvijas valdībai iegādāties “Latvijas gāzes” akcijas, ja netiek nodrošināta kontrole pār uzņēmumu. Kā viens no iemesliem 47% kapitāldaļu iegādei būtu dalība uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā, sadarbojoties ar kādu no citiem “Latvijas gāzes” akcionāriem. Cits iemesls būtu neļaut kādam citam nepazīstamam uzņēmumam iegādāties kapitāldaļas. Šāda motivācija var tikt izskaidrota ar Latvijas valsts interesēm nosargāt Inčukalna gāzes krātuvi, kura šobrīd var tikt uzskatīta par vienu no galvenajiem “Latvijas gāzes” aktīviem.
Laiks piesaistīt finansējumu
M&A darījumu aktivitāte samērā precīzi atspoguļo valsts IKP nozaru sadalījumā, kur ievērojamu daļu veido dažādu veidu tirdzniecība. “Tā ir mazumtirdzniecība, pārtikas ražošanas un lauksaimniecības joma. Baltijas valstīm šajā nozarē ir relatīva priekšrocība – esam samērā piemērotā klimatiskajā zonā, kur nav dramatisku kataklizmu,” uzskata M. Janvars.
Šobrīd veiksmīgi darbojas lauksaimniecības kooperatīvi, piemēram, “Latraps”, kas ir lielākais šāda veida uzņēmums Latvijā. “Šāda tipa uzņēmumiem ir pienākusi attīstības fāze, kad jādomā, kā rīkoties turpmāk. Viena lieta ir pārkraut graudus un kuģos tos nosūtīt uz ārvalstīm, pavisam cita lieta ir attīstība, kas ietver jaunu kalšu būvēšanu u. tml. Līdz ar to šajā nozarē varētu būt vērojami nelieli darījumi, gan piesaistot finanšu līdzekļus, gan pārņemot konkurentus,” vērtē I. Azanda.
Latvijā vēl joprojām ir daudzi mazi ražojoši uzņēmumi, kas darbojas uz privatizācijas bāzes, t. i., savulaik, Latvijai atgūstot neatkarību, uzņēmums tika privatizēts, ieguva privātu īpašnieku, un tā joprojām tas darbojas. Šiem uzņēmumiem ir nepieciešama iekārtu modernizācija, pieeja eksporta tirgiem utt. Šajā segmentā interesi varētu izrādīt “tīrie” investori, piemēram, fondi u. tml., lai uzņēmumam piesaistītu finanšu līdzekļus. Viena no šādām nozarēm ir kokrūpniecība. Tāpat aktivitāte ir novērojama medicīnas sektorā.
“Nākamais gads varētu būt ļoti aktīvs M&A darījumiem, svarīgs iemesls tam ir notikušās Saeimas vēlēšanas Latvijā. Pēc tām valdībai būs iespēja brīvāk un ilgtermiņā stratēģiskāk rīkoties, nevis pelnīt popularitātes punktus,” rezumē M. Janvars.
