Vietējie pārtikas tirgotāji sasparojas 1
Autores: Indra Lazdiņa, Dace Skreija Lursoft
Tirgotāju konkurences cīņā patērētāji noteikti ir ieguvēji, uzsver nozares pārstāvji laikā, kad Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati iezīmē kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpuma tempa palēnināšanos. Mazumtirdzniecības apgrozījums šā gada maijā salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn auga par 2,1%, tostarp pieaugums pārtikas preču grupā bija 7,3%, kas savukārt norāda uz rocības pakāpenisku palielināšanos arī pieticīgāk atalgotajiem iedzīvotājiem. Tomēr šā gada maijā salīdzinājumā ar aprīli mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saglabājās nemainīgs, bet nepārtikas preču apgrozījums kritās par 5%. Savukārt pamatinflāciju Latvijā šogad paredz vien aptuveni 1% lielu, taču par veselīgas ekonomikas inflāciju tiek uzskatīti 3%.
Konkurences pieaugums starp tirgotājiem ir svarīgs tāpēc, ka patlaban jau Eiropas līmenī vēro negatīvu tendenci – oligopolu nostiprināšanos, proti, kad lielāko tirgus daļu pārvalda neliels mazumtirgotāju skaits, kas veido nepārskatāmu cenu un peļņas proporciju. SIA “Rimi Latvia” un SIA “Maxima Latvija” apgrozījums gadā kopā veido aptuveni 1,3 miljardus eiro, bet tiem viens no tuvākajiem sekotājiem – SIA “Palink” 2012. gadā apgrozījis vien ap 100 milj. eiro. Tirgotāju diktātu kā problēmu savam biznesam vairākkārt uzsvēruši produkcijas piegādātāji un ražotāji. Šā iemesla dēļ Saeimā šogad vēl ne mazums šķēpu lauzīs par Ekonomikas ministrijas sagatavoto likumprojektu “Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums”, kuram būtu jāstājas spēkā nākamā gada janvārī. Latvijā patlaban ietekmīgākās veikalu ķēdes ir “Rimi” un “Supernetto”, “Maxima”, “Elvi”, “Mego” un “IKI”, “Aibe”, “Top”, “Prisma”, “Sky”.
Konkurence augs
Kā vienu no iemesliem pieaugošajai veikalu tīklu konkurencei var minēt to, ka līdz ar eiro ieviešanu pircējiem ir iespēja salīdzināt preču un sniegto pakalpojumu cenas ne tikai starp tirgotājiem Latvijā, bet arī dažādās valstīs, kas tirgotājus var mudināt naskāk paaugstināt preču un pakalpojumu kvalitāti, kā arī samērot cenas, jo, nevēloties iedziļināties reģionālajās biznesa niansēs, patērētāji arvien naskāk pauž neapmierinātību, ka, piemēram, pārtika Latvijā maksā tikpat, cik turīgajā Rietumeiropā, kur attiecīgām preču grupām turklāt vēl tiek piemērots zemāks PVN. “Eiro ieviešana ir ietekmējusi gan tirgotājus, gan patērētājus – preču cenas vizuāli izskatās augstākas, tādā veidā patērētājos radot psiholoģisko barjeru,” piebilst SIA “Mego” valdes locekle Ināra Hupenija. Kā vēl vienu iemeslu konkurences pieaugumam var minēt nacionālo veikalu ķēžu augošās ambīcijas. “Latvijas Avīze” jau vēstīja par zīmola “Mego” apvienošanos ar iepriekš uzņēmumam “Palink” piederošajiem “Iki” zīmola veikaliem. Rezultātā var izveidoties spēcīgāks pretspēlētājs abiem Latvijas mazumtirdzniecības smagsvariem – lietuviešu SIA “Maxima Latvija” (“Maxima”) un skandināvu SIA “Rimi Latvia” (“Rimi”, “Supernetto”). “Apvienošanās stiprinās vietējā uzņēmuma pozīcijas pārtikas mazumtirdzniecības tirgū, pastiprinās konkurenci, un patērētājs būs ieguvējs,” pārliecināta I. Hupenija. Starp “Mego” īpašniekiem ir Mihails Uļmans, Viktors Karbanovs, Aleksandrs Morozs, Grigorijs Vovks. Ar “Mego” un “Iki” zīmoliem Latvijā kopumā darbojas aptuveni 100 veikalu. “Tā kā “Mego” ir vietējais veikalu tīkls, kurš rīkojas bez starptautiskā kapitāla ieplūdināšanas, tīkla paplašināšana notiek pakāpeniski,” skaidro I. Hupenija. Tālāku paplašināšanos un ambīcijas neslēpj arī nacionālais veikalu tīkls “Top!”, kas Latvijā aptver aptuveni 200 pārtikas veikalus, bet līdz gada beigām plāno atvērt vēl 20 – 25 jaunas tirdzniecības vietas, informē veikalu tīkla mārketinga vadītāja Ilona Bukša. “Top!” veikali pārsvarā izvietoti Latvijas reģionos un pieder 17 vietējiem uzņēmumiem, starp tiem ir SIA “Firma Madara 89”, AS “LPB”, AS “Diāna”. “Mums ir ambīcijas, un mūsu trumpis ir tas, ka mēs ejam uz reģioniem, lai būtu tuvāk patērētājiem, nevis koncentrējam veikalus tikai lielākajās pilsētās. Tādējādi mēs vairāk spējam pielāgot preču sortimentu vietējam pieprasījumam, piemēram, Liepājas apkārtnes veikalos noteikti vairāk jābūt SIA “Elpa” produktiem,” skaidro I. Bukša.
Kopumā uz augšu
Ekonomikas izaugsme, iedzīvotāju labklājības stabilizācija, veikalu ķēžu paplašināšanās stratēģija atspoguļojas aptaujāto lielveikalu apgrozījumā šā gada pirmajos mēnešos. Veikalu tīkla “Top!” apgrozījums šā gada četros mēnešos pret tādu pašu periodu 2013. gadā palielinājies par 14,6%, un 2014. gadā kopumā tiek plānots pāri par 200 milj. eiro, informē I. Bukša. “Top!” veikalu tīkla apgrozījums pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu auga par 10,8%, sasniedzot 185 milj. eiro. Veiksmīgs pagājušais gads un šā gada sākums kopumā bijis arī nozares flagmanim “Rimi”, kurš Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības biznesā pārstāvēts ar 111 tirdzniecības vietām. 2013. gadu uzņēmums SIA “Rimi Latvia” ir noslēdzis ar 6% apgrozījuma pieaugumu, kas ir ap 668 milj. eiro, un, iespējams, ir apsteidzis tuvāko sāncensi – SIA “Maxima Latvija”, liecina uzņēmuma pārstāves Lauras Podskočijas sniegtā informācija. “Šobrīd ir novērojamas pozitīvas tendences apgrozījuma pieaugumā, un prognozējam, ka šāda izaugsme būs arī turpmāk,” tā viņa. Savukārt SIA “Maxima Latvija” apgrozījums 2013. gadā sasniedza 660,3 miljonus eiro, kas salīdzinājumā ar 2012. gadu ir kāpums par 4%.
Kā “Rimi”, tā “Maxima” iepriekš strādājuši ar vairāku miljonu eiro peļņu. Zolitūdes traģēdija aizvadītā gada nogalē un sabiedrības asā reakcija uz sākotnējo SIA “Maxima Latvija” vadības komunikācijas stilu, šķiet, kompānijai likusi izdarīt secinājumus, liecina vārdos izteiktā pieticība un uzsvars uz pārmaiņām. “Vērtējot šī gada pirmos mēnešus, redzam, ka salīdzinājumā ar attiecīgu periodu pērn apgrozījums samazinājies par aptuveni 5% – šāda tendence saglabājās pēc novembra Zolitūdes traģēdijas,” saka “Maxima” pārstāvis Jānis Beseris un piebilst: “Finanšu rezultāti uzņēmumam nav šā gada prioritāte. Mūsu prioritāte ir veikt ilgtermiņa pārmaiņas uzņēmumā, kuru īstenošanai būs nepieciešams laiks un resursi, tādējādi ir ļoti grūti prognozēt vai izteikt minējumus pat par tuvāko nākotni.” Šogad kompānija plāno rekonstruēt sešus morāli novecojušos “Maxima” veikalus Latvijā, ieguldot piecus miljonus eiro. Pašlaik Latvijā ir 142 “Maxima” veikali. Izvairīga par uzņēmumu šā gada rādītājiem ir “Mego” pārstāve I. Hupenija: “Tā kā mums pirmajos trīs šā gada mēnešos nebija pieejas SIA “Palink” programmatūrai un visu aprīli tika ieviesta “Mego” programmatūra, lai veikalu tīkls varētu strādāt vienotā sistēmā ar “Mego”, tā darbības rezultāti kļūs izmērāmi no aprīļa, bet pirmā ceturkšņa datus salīdzināt nav ar ko.” 2012. gadā gan “Palink”, gan “Mego” strādāja ar zaudējumiem, saruka arī uzņēmumu apgrozījumi. No apskatāmajiem uzņēmumiem līdz publikācijas nodošanas brīdim savu finanšu pārskatu par 2013. gadu bija iesniedzis SIA “Skai Baltija”, kas liecina, ka “Sky” zīmola veikali pērn strādājuši ar 33,3 milj. eiro apgrozījumu, kas ir pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu par 6%, bet peļņa sarukusi vairāk nekā septiņas reizes un bijusi 88,27 tūkst. eiro, liecina “Lursoft” informācija.
Vietējo un ar atlaidi
Tirgotāji novērojuši, ka pircēji aizvien rūpīgāk seko līdzi izvēlēto produktu sastāvam un izcelsmei, īpašu uzmanību pievēršot veselīgiem produktiem un tiem, kuriem ir cenas atlaide. Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku Latvijā ražotajiem produktiem tāpēc, ka vietējais ražotājs zina iedzīvotāju vēlmes, garšas īpatnības, tradīcijas. Tāpēc aptaujātie veikalu tīklu pārstāvji apgalvo, ka cenšas sortimentā iekļaut iespējami vairāk Latvijā ražoto produktu, kā arī cenšas samazināt cenas, veidojot un attīstot savas privātās preču zīmes.
Aptuveni 2/3 no kopējā “Top!” veikalu tīkla apgrozījuma veido tieši Latvijā ražotās preces. Taču atšķirība starp preču grupām ir liela, saka I. Bukša. Tādās preču grupās kā piena produkti, gaļas produkti, maize un maizes izstrādājumi vairāk nekā 90% apgrozījuma veido tieši Latvijā ražotās preces. Diemžēl neesot iespējams visus nepieciešamos produktus un preces atrast Latvijā, piemēram, bezalkoholisko dzērienu grupā Latvijā ražotie produkti pēc apgrozījuma datiem veido tikai 50%, jo pircējs ir lojāls arī pasaulē zināmiem un iecienītiem zīmoliem, tādiem kā “Coca-cola”, “Pepsi”. Lai arī alus grupā vairāk nekā 90% no apgrozījuma veido Latvijā ražotais alus, tomēr, skatoties alkoholu kopumā, situācija ir atšķirīga – te vairs tikai 55% no apgrozījuma veido vietējā ražojuma produkti. Iemesls – Latvija nav vīnu, brendiju un konjaku ražotājvalsts. Ļoti mazs Latvijā ražotās preces īpatsvars ir arī tādās preču grupās kā saimniecības un sadzīves preces, vien 12% no kopējā apgrozījuma. Vietējo augļu un dārzeņu īpatsvars gada griezumā tirdzniecībā ir mazs, vien apmēram 15%. Lai arī Latvijā audzētos kartupeļus, bietes, burkānus, gurķus, tomātus, ābolus u.c. veikali tirgo daudz, tomēr, ņemot vērā īso sezonu, kā arī pašu ražoto dārzeņu un augļu produktu cenas, salīdzinot ar eksotiskajiem dārzeņiem un augļiem, gada griezumā tomēr Latvijā audzētie augļi un dārzeņi nevar pārspēt banānus, apelsīnus, mandarīnus u.c. “Top!” pārtikas veikalu tīkls 2012. gadā sācis darbu pie savas privātās preču zīmes izstrādes – “tip top” produktiem. Patlaban no 40 “tip top” produktiem 35 produkti ir ražoti Latvijā, informē I. Bukša. Interesantus datus sniedz “Mego” pārstāve. “Latvijas pārtikas ražotāju produkcija veido aptuveni 80% no “Mego” veikalu sortimenta. Esam novērojuši, ka mazāk pērk maizi, vairāk – augļus un dārzeņus. Mazāk pērk vārītās desas, bet vairāk – kūpinājumus. No svaigās gaļas produkcijas vairāk pērk vistas gaļu. Mazāk patērē alkoholu. Pērk produktus no vidējā cenu segmenta, bet visbiežāk lietotos ikdienas produktus cilvēki pārsvarā pērk par akcijas cenām,” saka I. Hupenija. “Svaigo pārtikas produktu kategorijā patlaban vairāk nekā 80% no sortimenta ir pašmāju produkcija. Arī daļa no “Rimi” zīmola produktiem ir ražoti Latvijā, tostarp piena un gaļas produkti, maizes izstrādājumi, kūkas un citi produkti. “Rimi” privātās preču zīmes produktus “Rimi” un “Supernetto” veikaliem nodrošina “Dobeles dzirnavnieks”, SIA “Karavela”, SIA “Lielzeltiņi”, “Rīgas dzirnavnieks”, “Jaunpils pienotava”, “GPU Nākotne” un citi,” informē L. Podskočija. To, ka Latvijas pārtikas preču ražotāju īpatsvars atšķiras dažādu preču grupu ietvaros, apstiprina arī “Maxima” pārstāvis J. Beseris, piebilstot, ka vidējais apgrozījums pašmāju pārtikas precēm šajā gadā ir aptuveni 60% no kopējā pārtikas preču apgrozījuma, bet Latvijas pārtikas preču ražotāju īpatsvars uzņēmuma privāto preču zīmju apjomā ir gandrīz 30%. Viņš min iedzīvotāju pieaugošo interesi par iepirkšanos internetā. Gada laikā veikto pasūtījumu skaits “E-maxima” interneta veikalā ir pieaudzis divkārt, tā J. Beseris.
