Vietējie līderi paliek bez aizmugures varā – pēc vēlēšanām viss ir mainījies 36
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piederība varas partijai, kas vada arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), visos laikos ir uzskatīta par pašvaldībās valdošo politiķu priekšrocību.
Lai izveidotu plašu reģionālo nodaļu tīklu, šo iespēju 13. Saeimā – jo īpaši pirms 2021. gada pašvaldību vēlēšanām – izmantoja arī “Latvijas attīstībai”, kas Saeimā darbojās apvienībā “Attīstībai/Par”. Uz “Latvijas attīstībai” pārgāja vairāki vietējie līderi, kuri pašvaldībās bija ievēlēti no citiem politiskajiem spēkiem – galvenokārt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Latvijas Reģionu apvienības (LRA), kuras nebija pie varas un nevarēja palīdzēt savu biedru vadītajām pašvaldībām.
Pēc neveiksmes Saeimas vēlēšanās par sadarbības pārtraukšanu ar “Latvijas attīstībai” ir paziņojusi Vidzemes partija – no abu politisko spēku kopīgā saraksta ir ievēlēts arī Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis.
“Latvijas attīstībai” diezgan labi 2021. gadā nostartēja pašvaldību vēlēšanās, gūstot pārstāvniecību 24 pašvaldībās. No tās sarakstiem ievēlēti arī vairāki vietējie līderi – Aizkraukles novada priekšsēdis Leons Līdums ir no Vidzemes partijas un “Latvijas attīstībai” kopīgā saraksta, Ropažu novada vadītāja Vita Paulāne uz “Latvijas attīstībai” pārnāca no LRA, Līvānu novada priekšsēdis Andris Vaivods iepriekš bija startējis no ZZS, Varakļānu novada vadītājs Māris Justs nebija nevienā partijā, bet “Latvijas attīstībai” pievienojās īsi pirms pašvaldības ārkārtas vēlēšanām, jo šis politiskais spēks iestājās par Varakļānu palikšanu Vidzemē pie Madonas novada.
Par to vēl galīgais lēmums līdz 2022. gada beigām būs jāpieņem 14. Saeimai. Jelgavas novada priekšsēdis Madars Lasmanis, kurš kā ministra padomnieks ir stāvējis klāt arī pie administratīvi teritoriālās reformas šūpuļa, ar partiju ir saistīts ilgāk.
Savējie VARAM ir priekšrocība
Visiem uz “Latvijas attīstībai” pārgājušajiem mēriem neizdevās cerētais. Bijušais Babītes novada priekšsēdis Aivars Osītis nekļuva par jaunā Mārupes novada priekšsēdi – to tagad vada Andrejs Ence (LRA), to gāžot, A. Osītim pirms tam bija iespēja pārņemt Babītes novada vadību, lai gan abi bija ievēlēti no LRA saraksta. Arī bijusī Priekuļu novada priekšsēde Elīna Stapulone, kas iepriekš pārstāvēja Latvijas Zemnieku savienību, tagad strādā Cēsu novada domes opozīcijā. Par visām, viņasprāt, konstatētajām nepilnībām deputāte informēja savus kolēģus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kas sāka pastiprināti uzraudzīt Cēsu novada pašvaldību.
Savējo atrašanās VARAM vadībā arī deva lielākas cerības uz valsts atbalstu, kad valdība dalīja mērķdotācijas augstas gatavības pašvaldību investīciju projektiem – 2021. gadā pirms pašvaldību vēlēšanām šim mērķim valdība paredzēja 27 miljonus eiro, bet šovasar – 37,1 miljonu eiro. Vislielāko finansējumu gan saņēma nevis “Latvijas attīstībai”, bet Nacionālās apvienības vadītās pašvaldības. Taču visvairāk apdalīti bija novadi, kurus vada LRA. Projektus vērtēja VARAM izveidotā starpministriju komisija, kurā bija varas partiju deleģētie pārstāvji. Vairāki LRA vietējie līderi vasarā “Latvijas Avīzei” atzina, ka naudas dalīšana ir notikusi pēc politiskiem principiem, jo, piemēram, Ādažu, Mārupes un Saulkrastu novadiem, kur ir LRA mēri, neatbalstīja nevienu projektu.
Pašvaldībām, kuru partijas biedri ir pie varas, arī bijusi iespēja laikus saņemt informāciju un sagatavot augstas gatavības projektus. Pēc Saeimas vēlēšanām viss ir mainījies. “Latvijas attīstībai” vairs nevadīs VARAM un nebūs pārstāvēta Saeimā. Ļoti iespējams, ka VARAM vadību pārņems tieši Latvijas Reģionu apvienība, kas startēja no “Apvienotā saraksta”. LRA kandidāts ministra amatam ir Ādažu novada priekšsēdis Māris Sprindžuks, kurš iepriekš kritizēja veidu, kādā valdība dala naudu pašvaldību projektiem.
Mērus atbalsta arī Saeimas vēlēšanās
“Attīstībai/Par” kandidātu sarakstā 14. Saeimas vēlēšanās bija 15 pašvaldību deputāti. Viņu vidū bija arī Krāslavas novada priekšsēža vietnieks Aleksandrs Jevtušoks, kuru 2021. gadā pašvaldībā ievēlēja no Latvijas Zemnieku savienības. Uz Saeimu startēja arī Varakļānu novada priekšsēdis M. Justs – viņa vadītajā novadā par “AP” nobalsoja 24,49%. Aizkraukles novadā par sarakstu balsoja 10,11% vēlētāju – par šo atbalstu, visticamāk, jāpateicas domes priekšsēža vietniekam, bijušajam Kokneses novada vadītājam Dainim Vingrim. Savukārt Līvānos, kur no “AP” kandidēja arī mērs Andris Vaivods, par “AP” nobalsoja 14,60%. Tas, ka “AP” neiekļūs 14. Saeimā, jo tai pietrūks aptuveni 250 balsu, kļuva skaidrs tikai dienu pēc vēlēšanām. Tikmēr svētdien mediji jau ziņoja par Saeimā ievēlētajiem deputātiem, kuru vidū bija arī Līvānu novada priekšsēdis A. Vaivods.
“Es iekļuvu Saeimā, bet partija – neiekļuva,” tagad par notikušo jau joko A. Vaivods. Pagaidām viņš neko neplāno mainīt, jo nekas arī nav jāmaina. Ne viņš, ne pārējie astoņi no saraksta ievēlētie Līvānu deputāti nav “Latvijas attīstībai” biedri, bet tikai startēja no tās. Līdzīgi Līvānu attīstības biedrībai iepriekš bijis līgums ar ZZS. A. Vaivods bijis tikai Tautas partijā. “Viss notiek tā, kā tam jānotiek. Līvānieši ir apmierināti, ka palikšu strādāt pašvaldībā,” “Latvijas Avīzei” teica A. Vaivods. Viņš nedomā, ka Līvāniem vajadzēs kādas partijas palīdzību, jo projekti atbalstu saņēmuši tāpēc, ka tie bijuši profesionāli sagatavoti.
Aizkraukles novada priekšsēža vietnieks D. Vingris bijis vairākās varas partijās. Gadā pirms pašvaldību vēlēšanām viņš iestājās “Jaunajā Vienotībā”, bet tad negaidīti mainīja savu politisko piederību par labu “Latvijas attīstībai”. “Man tuvākas ir liberālās vērtības,” tā tagad šo izvēli “Latvijas Avīzei” skaidroja D. Vingris. Viņš atzīst, ka “AP” pieļāvusi vairākas kļūdas kampaņā. Viena no tām, ka sadalīja vēlēšanu apgabalus un Rīgu atdeva “Kustībai Par” – ja Rīgā būtu kandidējis Vjačeslavs Dombrovskis, kas startēja Zemgalē, tad Rīgā būtu labāks rezultāts, uzskata D. Vingris (viņš ar V. Dombrovski bija kopā Reformu partijā). D. Vingrim nešķiet, ka palikšana ārpus varas varētu negatīvi atsaukties uz pašvaldību, jo diez vai valdībā kāds būšot ieinteresēts likt sprunguļus Aizkraukles novadam. Jēkabpils novada attīstību taču arī tagad neviens nebremzēja, bet tur pie varas ir Latvijas Zaļā partija, piebilda D. Vingris.
Ne pirmie, ne pēdējie šādā situācijā
Pagājušās nedēļas nogalē notika “Latvijas attīstībai” biedru sanāksme, kas nolēma decembrī sasaukt kārtējo partijas kongresu, kurā notiks arī jaunas vadības un valdes vēlēšanas. Tagad valdei ir trīs līdzpriekšsēdētāji – Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs un Cēsu novada deputāte Elīna Stapulone. Valdē ir arī Gulbenes novada deputāts Normunds Mazūrs. Gulbenes novadā pie varas ir Latvijas Reģionu apvienība, kas apvienoja vairākumu, atstājot “Latvijas attīstībai” un arī ZZS opozīcijā. Iepriekš N. Mazūrs bija “Reģionu aliansē” (tā iekļāvās LRA). Uz vaicāto, vai neplāno atgriezties LRA, N. Mazūrs atbildēja: “Neviens mūs atpakaļ negaida. Latvijas Reģionu apvienība tagad būs valdībā, lai izmanto to arī novada labā.” Viņaprāt, četros gados vēlreiz viss varot sagriezties kājām gaisā, “jo Kariņam tas nebūs nekāds ziedu dārzs, un vēl paskatīsimies, kā viņam klāsies”.
Neoficiāli zināms, ka kādu no LRA aizgājušo vietējo līderi partija tomēr varētu paņemt atpakaļ, jo ne aiz laba prāta viņš (vai viņa) esot atstājis LRA, bet savas pašvaldības interesēs, “Latvijas Avīzei” atzina kāds avots LRA. Taču visi “Latvijas Avīzes” aptaujātie pašvaldību deputāti apgalvoja, ka paliks partijā “Latvijas attīstībai”. “Protams, ka palikšu, jo “Latvijas attīstībai” ir viena no drosmīgākajām partijām, man ir svarīgas tās vērtības,” teica E. Stapulone. To pašu sacīja arī Mārupes novada deputāts Aivars Osītis, kuram partijas sanāksmē uzticēts vadīt darba grupu, kas apkopo priekšlikumus par partijas stratēģiju un uzdevumiem nākotnē. A. Osītis bija ievēlēts Babītes novadā no LRA, bet nebija tās biedrs. “Latvijas attīstībai” ir viņa pirmā partija, kuru viņš neplānojot atstāt. “Tas nav ne pirmais, ne pēdējais politiskais spēks, kas ir nonācis šādā situācijā. Tā ir kārtējā dzīves mācība, bet esmu pārliecināts, ka “Latvijas attīstībai” ir nākotne,” sacīja A. Osītis.
