Vietējās zivis – uz galda! Zivsaimnieki apņēmības pilni paplašināt vietējo zivju klāstu 0
Novembra pirmajā dienā Jelgavā “Sējēja” balvas saņēma labākie lauksaimnieki, bet pagājušajā piektdienā Rīgā kultūras pilī “Ziemeļblāzma” tika sumināti konkursa “Lielais loms 2019” laureāti – zvejnieki un zivsaimniecības nozares uzņēmēji. Par spīti tam, ka konkurence spiež un nākamgad būs mazākas nozvejas kvotas, zvejnieki ir apņēmības pilni ne tikai vilkt lielos lomus, bet arī tos pārstrādāt, tirgojot gan vietējā tirgū, gan arī eksportējot.
Nozares vērtība – cilvēki
“Zivju produkcijas galvenie noieta tirgi ir aiz Latvijas robežām, un šobrīd Latvijā ražotos produktus var iegādāties jau 67 valstīs. Tas uzskatāmi parāda, ka daudzi no jums nes Latvijas vārdu pasaulē ar vietējā produkta kvalitātes zīmi,” atklājot zivsaimniekiem nozīmīgāko gada pasākumu, teica nozares ministrs Kaspars Gerhards. Vienlaikus viņš atzina, ka, ņemot vērā krietni apcirptās kvotas mencu nozvejai, šobrīd nākotne neizskatās rožaina. Tomēr risinājumi būs – jau šogad zvejniekiem tikšot izmaksātas attiecīgas kompensācijas.
Ministrs arī uzsvēra, ka nozare spēj veiksmīgi izmantot dažādus atbalstus ostu attīstībā, saldētavu un noliktavu izbūvē. Zivsaimniecība šogad strauji attīstās, par to liecina ne tikai vidējā atalgojuma kāpums par 10%, bet arī tikpat straujais eksporta palielinājums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Lietavas aiznes nēģu taci
To, ka zvejnieka ikdiena sūra, apliecina saimniecībā “Kurķis” nesen notikusi ķibele. Saņemot balvu par labāko uzņēmumu piekrastes ūdeņos, saimnieks Aleksandrs Rozenšteins vienlaikus dabūja uzklausīt arī līdzjūtības apliecinājumus – nesenās lietavas slaucīt aizslaucījušas nēģu zvejas taci Salacā. Sezonas karstumā zaudēt nēģu zvejas rīkus ir liela skāde, taču saimnieks dūšu nezaudē un tik nosmej – nāks lielākas ziepes, šīs aizmirsīsies.
Sarunā ar “LA” viņš atzīst, ka nu ar steigu jāmeklē pārdesmit kubikmetri kokmateriālu, kāds kilometrs stieples un tad jau ar znota palīdzību taci atjaunos. Unikālo un vēsturisko zvejas rīku taci lieto tikai Salacā. Tā ir īpašas konstrukcijas laipa, kas šķērso upi vistuvāk tās ietekai jūrā.
“Tā ir sena metode, ar to nezvejo nekur citur, izņemot Salacu un Svētupi. Lai parādītu, kā tas notiek, jau 18 gadus paralēli darbojamies arī ar tūrismu. Pie mums brauc ģimenes, tūristu grupas – visiem liela interese par nēģu zveju, un, protams, ļaujam arī degustēt. Uz tača strādāja jau mans tēvs, tagad līdzās ir znots, un ceru, ka arī mazdēls kādreiz pārņems šo darbu, tā ka būs kam to atstāt,” stāsta nēģu zvejnieks.
Foreles, brētliņas un karpas
“Zivju garša ir atkarīga no barības un ūdens. Ja dīķī pavasarī ūdens ietek no upes, tas ir duļķains un zivis dabū dūņu garšu. Audzējot foreles tīros ūdeņos, tas nedraud, taču zivis var iegūt piegaršu atkarībā no izmantotās barības sastāva. Barojot ar kvalitatīvu barību, zivīm vienmēr ir laba garša,” stāsta balvas “Gada uzņēmums zivju apstrādē” laureāts, akvakultūras uzņēmuma “Vlakon” pārstāvis Grigorijs Jevsikovs, kurš Sakstagala pagastā apsaimnieko ap 200 ha zemes, no kā 70 ha atvēlēti dīķiem.
“Pirms trim gadiem izbūvējām cehu un sākām pārstrādāt foreles. Tagad esam iepirkuši arī jūras zivis, makreles, siļķes, pārstrādājam pat garneles un astoņkājus. Patlaban mums ir virs 130 dažādu veidu produktu,” atklāj Grigorijs.
Arī Liepājas uzņēmuma “Hanters” valdes priekšsēdētāja Natālija Lilienfelde stāsta, ka īpašumā ir divi zvejas kuģi, ar kuriem tiek zvejotas brētliņas, reņģes un mencas. “Mums ir sava saldētava, paši zivis sālām un saldējam, tā ka esam neatkarīgi, varam ātri reaģēt uz situāciju. Galvenie realizācijas tirgi ir Ukraina, Moldova, Rumānija, Polija, Igaunija, Lietuva, Nīderlande, plānojam tos ne tikai noturēt, bet arī paplašināt,” stāsta uzņēmēja.
Savukārt Rēzeknes novada AS “Nagļi” nākotnes plāns ir ne tikai paplašināt karpu audzēšanu, bet arī uzbūvēt pašiem savu zivju barības ražotni, kā arī pievērsties profesionālu speciālistu izglītošanai, atklāj uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gints Lazdiņš.
Uzkodas no vietējām zivīm
Veicināšanas balvu nominācijā “Gada uzņēmums zivju apstrādē” saņēma SIA “Boroffish” vadītājs Viktors Borovs. Bijušais kuģa kapteinis un dzīvesbiedre pirms dažiem gadiem nolēma piepildīt sapni par zivju uzkodu ražotni no Baltijas jūras mencas un butes filejas.
“Maz uzkodu no vietējam zivīm. Tas mazums ir vītināts no veselam zivīm ar ādu un asakām. Tāpēc 2016. gadā sākām ražot uzkodas no labas kvalitātes zivju filejas bez ādas un asakām, sasmalcinot šķēlītes, ar vairākām garšām un dažādam gaumēm. Šobrīd piedāvājam iegādāties un nobaudīt visdažādākos zivju produktus – sākot no zivju uzkodām, vietējām žāvētām zivīm līdz pat zivju desai. Šovasar atvērta zivju kafejnīca Liepājā, ir plāns par sortimenta paplašināšanu un zivju pārstrādes ceha atvēršanu,” tā saimnieks.
Bet Nīcas novada zvejnieks Ivars Roga, kurš saņēma veicināšanas balvu, zvejo reņģes, stintes, mencas, asarus, jūras grunduļus un lašus. “Esam uzbūvējuši inventāra uzglabāšanas un produkcijas pārstrādes ēku, kūpinātavu, iegādāta saldētava un darbgalds zivju apstrādei, kas ļauj paplašināt darbību un attīstīt lauku tūrismu,” stāsta zvejnieks.
Sasiet jūrnieka mezglu
Savukārt balvu par ieguldījumu nozares popularizēšanā šogad saņēma Pāvilostas novadpētniecības muzejs. Senajā Pāvilostas loču mājā, kur tagad iekārtots novadpētniecības muzejs, skatāma Pāvilostas vēsture, tautastērpi un lietas vēl no zvejnieku kolhoza laikiem. Muzeja vadītāja Irina Kurčanova nāk no zvejnieku ģimenes ceturtajā paaudzē.
“Esmu zvejnieka meita, zinu visu par jūru, un tāpēc galvenais uzdevums ir nodot Pāvilostas piederības sajūtu muzeja apmeklētājiem un vietējiem iedzīvotājiem. Tā, lai jaunieši Zvejnieki un zivsaimnieki apņēmības pilni paplašināt vietējo zivju klāstuZvejnieki un zivsaimnieki apņēmības pilni paplašināt vietējo zivju klāstumācētu sasiet jūrnieku mezglu un zinātu, kas ir nēģu murds. Mēģinām godināt zvejnieka arodu un man patiesi liels prieks, ka jaunieši iet jūrā un ka šai profesijai ir nākotne,” teic muzeja vadītāja.
UZZIŅA
Gada balvas zivsaimniecībā “Lielais loms 2019” laureāti
“Gada uzņēmums jūras zvejniecībā” – SIA “Hanters”;
“Gada uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā” – ZS “Kurķis”;
“Gada uzņēmums akvakultūrā” – karpu audzētāja AS “Nagļi”;
“Gada uzņēmums zivju apstrādē” – zivju audzēšanas un pārstrādes uzņēmums SIA “Vlakon”;
“Ieguldījums zivsaimniecības un ūdeņu apsaimniekošanas popularizēšanā” – Pāvilostas novada pašvaldības iestāde Pāvilostas novadpētniecības muzejs;
“Jauns un daudzsološs nozarē” – “KH Select” ražošanas vadītājs Jānis Beitāns;
“Par mūža ieguldījumu zivsaimniecībā” – biedrības “Rīgas šprotes” dibinātās un vadītājs Imants Cīrulis.
Veicināšanas balvas:
“Gada zvejas uzņēmums jūras piekrastes un iekšējo ūdeņu zvejniecībā” – Nīcas novada IK “Asarītis”;
“Gada uzņēmums akvakultūrā” – Nordena ZS “Avotiņi”;
“Gada uzņēmums zivju apstrādē” – vītinātu zivju ražotāja SIA “Boroffish”.
