Vietējās cūkgaļas deficīts liedz izpildīt ES fonda atbalsta saņemšanas nosacījumus 0
Vietējās cūkgaļas deficīts gaļas pārstrādātājiem liedz izpildīt Lauku atbalsta dienesta (LAD) izvirzītos nosacījumus, ka uz attīstības projektu realizācijai nepieciešamo atbalstu Eiropas Savienības (ES) Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai pasākumā “Ieguldījumi materiālajos aktīvos” var pretendēt, ražošanā izmantojot 40% un vēlākajos gados – 50% vietējās cūkgaļas, aģentūrai LETA atzina gaļas pārstrādes uzņēmuma “Forevers” pārstāvji.
“Latvijas gaļas pārstrādes tirgū ir izteikts vietējās cūkgaļas deficīts, jo vietējie cūkaudzētāji var piedāvāt vien 38% izejvielas no tirgus pieprasījuma. Nerēķinoties ar esošo tirgus situāciju, LAD izvirzījis nosacījumus ražotājiem, ka Eiropas fonda līdzfinansējums dažādu attīstības projektu realizācijai iespējams vien tad, ja ražošanā tiek izmantoti 40% un vēlākajos gados – 50% vietējās cūkgaļas. Nav pareizi ilgtermiņā atstāt spēkā prasību, kuru ražotājs pat gribot nevar izpildīt,” sacīja “Forevers” valdes loceklis Andrejs Ždans.
Viņš skaidroja, ka ražotāji neplāno atteikties no vietējās cūkgaļas izmantošanas ražošanas procesā un izmanto vietējo cūkgaļu tik, cik tā ir pieejama, tomēr tās proporcija ražošanas procesā nesasniedz noteiktās prasības, lai pretendētu uz finansējumu dažādos atbalsta projektos.
Pēc Ždana teiktā, “Forevers” ražošanas procesu un operatīvo darbu pakārto reālajai tirgus situācijai un vietējās izejvielas trūkuma apstākļos strādā pie tā, lai šo trūkumu aizpildītu. “Mēs kā Latvijas ražotājs esam ieinteresēts saīsināt ražošanas ciklu un maksimāli sadarboties ar vietējiem cūkaudzētājiem, ko arī darām, bet, ņemot vērā reālo situāciju nozarē, uz doto brīdi ir sasniegti vietējās cūkgaļas realizācijas griesti. Pārstrādājam tik, cik iespējams,” sacīja Ždans, norādot, ka vietējās cūkgaļas deficīta dēļ uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar vadošajiem piegādātājiem un cūkaudzētājiem no Eiropas – Beļģijas, Vācijas, Polijas tirgiem, lai mājas tirgū nodrošinātu vajadzīgo cūkgaļas pieprasījumu.
Pēc viņa minētā, nosacījumiem, kas attiecas uz iespēju pretendēt uz ES fondu līdzekļiem, ir jābūt elastīgiem, ņemot vērā ražotāju faktiskās iespējas un tirgus situāciju. “Ignorējot šīs kopsakarības, valsts institūcijas ne tikai apgrūtina vietējo ražotāju konkurētspēju, bet arī riskē, ka nonāksim situācijā, kad Eiropas nauda Latvijas ekonomikai aiziet secen,” uzsvēra Ždans.
Viņš arī atzina, ka Latvija joprojām nav tikusi galā ar Āfrikas cūku mēra radītajām sekām. ”Konstatējot problēmas, protams, bijām spiesti pārtraukt sadarbību ar atsevišķiem piegādātājiem, to vietā meklējot citus sadarbības partnerus. (..) Diemžēl nav pārliecība, ka atbildīgo institūciju izvērstie pasākumi mērķtiecīgi ierobežo slimības tālāku izplatību. Būtiski arī akcentēt, ka atsevišķi LAD nosacījumi, pretendējot uz Eiropas fondu līdzfinansējumu, attiecas uz sadarbību ar vietējiem cūkaudzētājiem noteiktā ģeogrāfiskā pārklājumā. Arī šī prasība Āfrikas cūku mēra kontekstā ne vienmēr ir izpildāma,” teica Ždans.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka “Forevers” apgrozījums 2017.gadā, pēc provizoriskiem datiem, salīdzinājumā ar 2016.gadu pieaudzis par 10%, sasniedzot 34,95 miljonus eiro.
“Forevers” reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 1,306 miljoni eiro. Uzņēmumam ir ražotne Rīgā, kā arī filiāles Jēkabpilī un Saldū. “Forevers” ražo desas, cīsiņus, kūpinājumus, kā arī svaigas gaļas produkciju. “Forevera” vienīgais īpašnieks ar 100% kapitāldaļu ir Ždans.
