Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! 31
“Esmu ar 100% spāņu asinīm un venecuēliešu sirdi. Rīgā dzīvoju kopš pagājušā gada, un šis laiks man bijis kā ceļojums. Godīgi sakot, nemeklēju iespējas pārcelties uz Latviju, bet personīgo iemeslu dēļ gribēju aizbraukt no Vācijas. Pirms pārcelšanās uz Rīgu nekad iepriekš nebiju te bijis, to var salīdzināt ar stāstu, kā apprecēt meiteni, kuru nekad iepriekš neesi saticis,” stāsta Vilmers Leons, “Accenture” IT projektu vadītājs Latvijā.
Uzņēmēji, nespējot tos atrast vietējā tirgū, arvien vairāk lūkojas ārpus valsts robežām cerībā tur atrast papildinājumu.
Ar pašreizējām darbaspēka attīstības tendencēm, kad kritiski trūkst ne tikai mazkvalificēta, bet arī kvalificēta darbaspēka, viesstrādnieku piesaiste, īpaši pārtikas ražošanas industrijā, var būt neizbēgama, vērtē “Food Union” grupas viceprezidents biznesa attīstības un stratēģijas jautājumos, “Rīgas piena kombināta” valdes priekšsēdētājs Normunds Staņēvičs. Grupas trīs ražotnēs Latvijā – “Rīgas piena kombinātā”, “Valmieras pienā” un “Rīgas piensaimniekā” – tiek nodarbināti vairāk nekā 1100 darbinieki. Ik gadu uz vasaras sezonu darbā tiek papildus pieņemti ap 250 – 300 sezonas darbinieku.
Iepriekšējos gados uzņēmums vērtējis viesstrādnieku piesaisti sezonas darbam, taču pašlaik tai neesot labvēlīgu apstākļu. “Procedūra ir pārāk sarežģīta, un izmaksas pārāk augstas. Līdz šim risinājumu esam raduši, piesaistot darbiniekus no attālākiem Latvijas reģioniem, piemēram, Latgales, papildus atalgojumam nodrošinot transporta un dzīvesvietas izmaksas,” stāsta Staņēvičs. Taču situācija ar katru gadu pasliktinās, jo kļūst arvien grūtāk piesaistīt tik lielu cilvēku skaitu. Viņš uzskata, ka valstij jāsāk laikus domāt par mehānismiem, kā uzņēmumiem dot iespēju piesaistīt viesstrādniekus, mazinot administratīvo un finansiālo slogu darba devējam.
Process par sarežģītu
Pieredze viesstrādnieku piesaistē ir IT kompānijai “Accenture”, kurā šobrīd no teju tūkstoš darbiniekiem 164 ir citu valstu darbinieki, bet vēl 40 ir pārcelšanās procesā. Visvairāk darbinieku ir no Ukrainas, Krievijas, Spānijas. “Vienīgais iemesls, kādēļ mēs meklējām cilvēkus ārpus Latvijas, ir attiecīgo speciālistu trūkums mūsu valstī,” atzīst “Accenture” personāla nodaļas vadītāja Latvijā Zanda Arnava. Viņa uzskata, ka augsti kvalificēti darbinieki pievieno vērtību Latvijas intelektuālajam īpašumam un IT speciālistu straujš pieaugums, kas sācies kādu laiku iepriekš, ilgs vēl 10 gadus.
“Accenture” vērtējumā procedūra viesstrādnieku piesaistē ir skaidra un likumiski pamatota, tomēr process ir ilgs un tajā iesaistās pārāk daudz pušu, kuru lēmumi ietekmē procesa veiksmi. “Mēs priecātos, ja attiecībā uz izglītību būtu skaidrāk definēti nosacījumi, nedodot vietu interpretācijai. Gribētu, lai lielo dokumentu kaudzes un to pārsūtīšana tiktu aizstātas ar digitālajām tehnoloģijām, piemēram, elektronisku dokumentu iesniegšana,” spriež Zanda Arnava.
Lai arī katru gadu pēc studijām augstskolās nozarē ieplūst jauns darbaspēka papildinājums, viesstrādniekus nākas piesaistīt arī IT nozares flagmaņiem. AS “Elko Grupa” direktors Svens Dinsdorfs uzskata, ka darbaspēka kustības jautājums ir fundamentāls ekonomikai kopumā. Gadu no gada iedzīvotāju un attiecīgi arī potenciālo darbinieku skaits Latvijā samazinās. “Elko Grupa” reiz saskārusies ar vajadzību piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, taču jau pašā procesa sākumā sapratuši, ka procedūra ir pārāk sarežģīta un laikietilpīga.
“Darbaspēka piesaiste no ārvalstīm neatmaksājas, ja ir nepieciešams aizpildīt vien dažas specifiskas vakances. Šādā situācijā daļa uzņēmumu, līdzīgi kā mēs, atmet ar roku darbinieku piesaistei no citām valstīm, kamēr citi uzņēmumi, kā parāda piemēri būvniecības nozarē, sāk meklēt nelegālus veidus, kā Latvijā ievest viesstrādniekus. Valstij ir jāuzrauga darba tirgus, jābalansē piedāvājums un pieprasījums un laikus jāreaģē uz speciālistu trūkumu kādā nozarē vai amatā, nevis jānogrūž šī atbildība uz uzņēmumu pleciem,” uzsver Dinsdorfs.
Viens no mehānismiem varētu būt izglītības sistēmas uzlabošana. Šobrīd izglītības sistēmas un darba tirgus sasaiste ir minimāla un, veicot uzlabojumus šajā lauciņā, vēl varam iegūt potenciālu arī no vietējā darbaspēka. “Taču ir skaidrs, ka vienā brīdī mums pietrūks veidu, kā izspiest vairāk no aizvien sarūkošā cilvēku skaita, un mums būs jādomā par darbaspēka piesaisti,” norāda Dinsdorfs.
