Vietējām kopienām apsola tiesības ietekmēt novadu lēmumus. Kā tas būs – nav skaidrs 2
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas, Saeima, skatot pašvaldību reformas likumu galīgajā lasījumā, atbalstīja priekšlikumu, kas paredz uzdot Ministru kabinetam līdz gada beigām iesniegt Saeimā likumprojektu, kas noteiktu vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķirtu vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanā.
Taču ir atšķirīgi viedokļi par to, kā pagastu un pilsētu pārstāvniecības varētu darboties. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) to redz kā konsultatīvu padomi, kuras darbība būtu regulēta nevis atsevišķā likumā, bet gan vietējo pašvaldību likumā, ko plānots sagatavot līdz septembrim.
Jau tagad pašvaldības brīvprātīgi var veidot šādas konsultatīvās valdes, kādas ir Līvānu novada pagastos, “Latvijas Avīzei” sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks Madars Lasmanis.
Šajā pašvaldībā pēc vēlēšanām pagasti izvirza savus pārstāvjus, kurus apstiprina dome. M. Lasmanis skaidroja, ka pagastu pārstāvju veidotās valdes pašvaldība var nodrošināt ar telpām, tehniskajiem līdzekļiem.
Tām ir tiesības iesniegt savus priekšlikumus par domes sēžu darba kārtības jautājumiem. “Tā ir laba platforma dialogam un diskusijām,” sacīja VARAM pārstāvis. Taču, viņaprāt, vietējām kopienām nevar dot konkrētas funkcijas, jo tām nebūs finansējuma to īstenošanai.
Skatot pašvaldību vēlēšanu likumu, jau esot noraidīts ierosinājums par vēlētām pagastu valdēm. Saeimas sēdē Uldis Budriķis (JKP) atgādināja, ka arī Dundagas novadā ir Kolkas ciema valde. Atšķirībā no Līvāniem Kolkas ciema valdē, kas izveidota pirms vairāk nekā desmit gadiem, pārstāvjus izraudzījās iedzīvotāji savā kopsapulcē.
Līvānu novada domes priekšsēdētājs Andris Vaivods “LA” pastāstīja, ka Līvānu pašvaldībā pagastu valdes sāka darboties jau pirms 20 gadiem, kad novads tika izveidots.
Tagad tajā ir pieci pagasti, katrā no tiem ir valde septiņu cilvēku sastāvā. Ar valdi tiek saskaņoti visi jautājumi, kas skar konkrēto teritoriju. Uz vaicāto, cik saistošs domei ir valdes viedoklis, A. Vaivods atbildēja: “Es neuzdrošinātos domes sēdē virzīt jautājumu, par kuru valdei būtu pretējs viedoklis.”
Ieguvumi no šī dialoga esot vairāki – tas palīdz domniekiem iegūt informāciju par situāciju pagastos no cilvēkiem, kas tos pārzina vislabāk. Vienlaikus ar valdes starpniecību dome var informēt iedzīvotājus par saviem lēmumiem.
Saeimas sēdē, apspriežot Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iesniegto Valsts prezidenta priekšlikumu par vietējām kopienām, patiesu gandarījumu izteica Jānis Dombrava (NA), jo šo ideju Nacionālā apvienība auklēja jau kopš pērnā rudens, kad pieteica tā dēvēto “nulles līmeni”.
“Iedomāsimies Valmieras novadu, kurā būs arī Naukšēni, Rūjiena, Mazsalaca, Kocēni… Tas būtu ļoti nepareizi, ja šajā plašajā teritorijā viss notiktu centralizēti un cilvēkiem nebūtu iespējas ietekmēt to, kas notiek tuvākajā līmenī,” sacīja J. Dombrava.
Arī viņš pieļāva, ka to varētu regulēt Pašvaldību likumā. NA jau ir sagatavojusi piedāvājumu, kā varētu notikt pārstāvju vēlēšanas pagastos un pilsētās.
Neatkarīgais deputāts Andris Kazinovskis piekrīt, ka priekšlikums ir ļoti svarīgs demokrātijas stiprināšanai. Taču nekur neesot garantēts, ka šī valde varēs arī īstenot pagasta vai pilsētas pārvaldi, ja tām nebūs finansējuma.
“Ievēlēs cilvēkus, un tad viņi, kad izdomās, sanāks un bez finansējuma kaut ko spriedīs. Tad tā sistēma vienkārši nedarbosies. Man nav aptverams, kā tas notiks brīvprātīgi,” sacīja A. Kazinovskis.
