Vai šobrīd tik vajadzīgā šķelda tiek eksportēta? “Latvijas valsts meži” ievieš skaidrību 32
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Apzinoties šā brīža situāciju, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) izvērtē visas iespējas maksimālai enerģētiskās šķeldas ražošanai, vienlaikus akcentējot – lai cik augstu milzīgā pieprasījuma dēļ kāptu šķeldas cena, valsts mežos izstrādātais apjoms netiks eksportēts, intervijā “Latvijas Biznesam” norāda uzņēmuma valdes loceklis Edvīns Zakovics.
Pieprasījums Latvijā pēc enerģētiskās šķeldas šobrīd ir 1,5 miljoni kubikmetru (m3) – nesalīdzināmi lielāks rādītājs nekā pērn, kam pašreizējās ražošanas jaudas netiek līdzi. Tādēļ, reaģējot uz augošo pieprasījumu pēc kurināšanai nepieciešamās koksnes, AS “Latvijas valsts meži” (LVM) sāk enerģētiskās šķeldas papildu 150 000 m3 pārdošanu jau šai apkures sezonai. Kāpēc tieši tik daudz, un kur šis apjoms tiks izstrādāts?
E. Zakovics: Vispirms jāpaskaidro, ka LVM piedāvā divu veidu enerģētisko koksni. Pirmais ir apaļkoka materiāli (malka, tehnoloģiskā koksne), kurus tālāk var pārstrādāt šķeldā un izmantot apkurē vai no sagatavotās šķeldas ražot granulas. Otrais – enerģētiskā šķelda, kas ražota no ciršanas atliekām, apauguma un sīkkoksnes – zari, galotnes, atgriezumi, sīkkoki.
Tagad par noietu. Ja ar apaļkoku pārdošanu problēmu nav, ar enerģētisko šķeldu bija citādi. 2020./2021. gadā saražojām ap 400 000 m3 enerģētiskās šķeldas, ko pārdevām ar lielām grūtībām, jo tolaik lielos apjomos Latvijā ienāca lētākā Baltkrievijas šķelda. Līdz ar to, piemēram, Latgales reģionā pārtraucām ražot enerģētisko šķeldu pircēju trūkuma dēļ.
Situācija krasi mainījās šogad pavasarī, kad parādījās informācija par sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju, kam sekoja šķeldas importa aizliegums no šīm valstīm. Tajā brīdī viss enerģētiskās šķeldas apjoms, ko pārdošanā piedāvājām šim un nākamajiem diviem gadiem, mums faktiski tika “izrauts no rokām”. Pieprasījums joprojām aug, tādēļ pieņēmām lēmumu atjaunot šķeldas ražošanu Latgalē (iepriekš tieši tur ieguve tika pārtraukta pieprasījuma trūkuma dēļ).
Papildu 150 000 m3 ir tas apjoms, ko mēs reāli varam piedāvāt tirgū šobrīd 2022./2023. gada apkures sezonai. Šāds apjoms ir iespējams, jo, sagatavojot enerģētisko šķeldu no ciršanas atliekām, tai kādu laiku (4–18 mēneši), atkarībā no sagatavošanas brīža un koku sugām, ir jāpažūst.
Šī biznesa specifika ir tāda, ka pircējam piegādājam šķeldu berkubikmetros, bet norēķins notiek megavatstundās. Lielāko megavatstundu jeb lielāko siltumu var dabūt no koksnes, kurā ir ap 35–40% mitruma. Var jau likt kurtuvē slapju koksni, bet siltuma atdeve būs daudz mazāka. Pavasarī iegūtā lapu koksnes enerģētiskā šķelda vasaras mēnešos būs jau izžuvusi, lai to šajā rudenī varētu nogādāt pircējam. Skuju koksnei žūšanas cikls ir daudz garāks.
Vai, piemēram, privātmājas īpašnieks var doties uz tuvāko LVM meža iecirkni un pasūtīt pāris kravu šķeldas?
Šāds jautājums cilvēkiem tiešām rodas, tomēr meža šķeldu privātmājā nevar izmantot. Privātmājās izmanto katlus, kas paredzēti “premium” klases jeb gaišajām granulām. Tās tiek ražotas no zāģskaidām, no baltās nomizotās koksnes. Enerģētiskajā šķeldā ir smilšu piejaukumi, atliekas, ko var nokurināt tikai jaudīgos un specifiskos katlos, kādi ir siltuma ražošanas uzņēmumiem.
Tā ka privātpersonas uz šiem papildu apjomiem nepiesakās. Pie mums ir iespēja iegādāties malku, piemēram, no vienas līdz trim kokvedēja kravām, esam gatavi to piegādāt par tirgus cenu privātpersonām, kas izmanto arī malkas krāsnis.
Tātad 150 000 m3 ir tas papildu apjoms, kas līdzās 400 000 m3 jau šajā sezonā būs izmantojami katlu mājās. Bet kas būs ar nākamo sezonu?
Ar pilnu ražošanas jaudu plānojam jau nākamo apkures sezonu 2023./2024. gadam, ņemot vērā minēto enerģētiskās šķeldas žūšanas specifiku. Ir vēl viena nianse, proti, šķeldas ražošanas process nesakrīt ar katlu māju darbības režīmu. Apkures sezona sākas septembrī, beidzas aprīlī.
Savukārt mēs visintensīvāk šķeldu ražojam no maija līdz septembrim, tad vedam to uz LVM šķeldas uzkrāšanas laukumiem kā sausu, lietošanai gatavu materiālu. Katlu mājām ir ierobežotas platības šķeldas uzglabāšanai, attiecīgi līgums paredz, ka apkures sezonā atvedam noteiktu daudzumu nedēļas vai dienas režīmā un katlu mājas ar to rēķinās. Līdz ar to mums jābūt sagatavotiem krājumiem un ļoti striktam piegādes grafikam.
Zemkopības ministrs izteicies, ka Latvijā šķeldas ieguvi varētu palielināt vēl par 8–10% un līdzās LVM arī citiem uzņēmumiem būtu jādomā par ieguves palielināšanu. Vai tas ir reāli vai tomēr šādas jaudas pa spēkam tikai tādam koncernam kā LVM?
Neesam vienīgie enerģētiskās šķeldas ražotāji. No visas Latvijā pieejamās koksnes LVM piegādā apmēram pusi, enerģētiskās šķeldas sektorā mūsu daļa ir ap 10%. Pārējie 90% rodas no apaļkoku koksnes pārstādes vai enerģētiskās šķeldas ražošanas, ko veic citi.
Mēs pārdodam, piemēram, zāģbaļķus, taras klučus vai citus lietkokus, kurus to pircējiem tālāk pārstrādājot, kā blakusprodukts rodas zāģskaidas, mizas u. c. atlikumi, kuri tālāk nonāk dažādu produktu veidā siltumenerģijas ražošanai.
Vēl ir privātīpašnieki, kas veic mežizstrādi vai pārdod savu cirsmu, kur ciršanas atliekas arī ir izmantojamas enerģētikā. Ņemot vērā importa apstāšanos no Baltkrievijas un apaļo kokmateriālu pārstrādes apjoma palielināšanos (ekspertu vērtējumā ap 10–20%) Latvijā šajā gadā, prognozējams, ka joprojām pieejamais šķeldas apjoms Latvijā būs pietiekams, lai nodrošinātu 2022./23. gada apkures sezonas vajadzības.
Galvenais jautājums – atbilstošu darījumu slēgšana, kas nodrošinātu eksporta apjomu samazināšanu un lielāku apjomu realizāciju vietējiem Latvijas patērētājiem.
Šis ir ļoti jūtīgs jautājums, jo sabiedrībā valda bažas, ka labās cenas dēļ enerģētiskā šķelda aizies garām LV katlu mājām tieši uz eksportu…
Īsi un skaidri – LVM pārdod enerģētisko šķeldu tikai tiem pircējiem, kam ražošanas jaudas ir tepat uz vietas Latvijā. Tās ir arī katlu mājas kā siltuma ražotāji. Neko netirgojam starpniekiem vai pārpircējiem.
Cits jautājums – kur paliek no šķeldas tālāk saražotā produkcija, tās pašas granulas, par kurām šobrīd ir lielākā ažiotāža , un par ko lielākais uztraukums privātmāju īpašniekiem. Mēs enerģētisko šķeldu drīkstam pārdot tikai izsoles formātā. Kurš ražotājs vairāk nosola, tas arī būs enerģētiskās šķeldas īpašnieks.
Cik dalībnieku piedalās izsolēs?
Pamatizsoli rīkojam reizi gadā – gan viengadīgajiem, gan trīsgadīgajiem līgumiem, proporcionāli sadalot apjomus. Pagājušajā gadā bija desmit solītāji, pavasarī uz pamatapjomu arī tikpat, bet patlaban uz papildu 150 000 m3 mums ir jau 21 solītājs.
Vai tikpat strauji kā solītāju skaits aug arī cena?
Izsoles sākuma cena ir tāda, lai nosegtu mūsu ražošanas izmaksas un būtu neliels peļņas procents. Tālāk notiek vairāksolīšana, kur piedalās kvalifikācijas procesā atlasīti pircēji ar nosacījumu, ka viņu ražošanas jaudas ir Latvijā. Pēc izsoles beigām seko līguma nosacījumi par indeksācijām, piegādi utt. Konkrētas summas atturēšos nosaukt, bet salīdzinājumā ar pagājušo gadu tiešām ir vērojama ļoti strauja cenu augšupeja.
Vai tas ir dubults pieaugums?
Pat nedaudz vairāk.
Vai cenas kāpums turpināsies vai arī ir kādas indikācijas par cenu griestu noteikšanu?
Enerģētiskās šķeldas izsoles ir pārdevēja un pircēja attiecības jeb tirgus ekonomika. Pieņemu, ka tieši tāpēc patlaban valdības līmenī tiek domāts par dažādiem atbalsta mehānismiem brīdim, kad siltumenerģijas patērētājam būs jāmaksā rēķini. Gribu uzsvērt – apzinoties šā brīža situāciju, LVM izvērtē visas iespējas, lai varētu maksimāli saražot enerģētisko šķeldu, tai skaitā arī no vietām, kuras agrāk minimāli izmantotas.
Te atkal otrs sabiedrībā jūtīgais jautājums – vai kurināmā deficīta un šķeldas ieguves vārdā netiks izcirsti jaunāki meži?
Nē. Runa ir par, piemēram, kopšanas cirtēm, kur iestādītas priedītes un klāt dabiski pieauguši bērzi. Parasti ar krūmgriezi tos izzāģē un atstāj zemē. Mēs patlaban izvērtējam, kur iespējams ekonomiskā veidā dabūt ārā šo materiālu, kas ir izžāvējams, sašķeldojams un laižams apkurē.
Otra lieta – visdažādākās ar alkšņiem un krūmiem aizaugušās vietas, piemēram, dažādas trases, meliorācijas grāvji. Arī tā ir enerģētiskās šķeldas izejviela. LVM 99% no iegūtā koksnes apjoma cērt pēc koka vecuma un tikai 1% – pēc caurmēra. Grozījumi ciršanas noteikumos LVM gadījumā ļauj plānot cirsmu izvietojumu tā, lai papildus iegūtu enerģētisko šķeldu tieši tuvākajai apkures sezonai. Ciršanas noteikumu izmaiņas vairāk orientētas uz to, lai šajā procesā iesaistītu privāto sektoru un palielinātu pārstrādes sektora devumu izejvielu ražošanai siltumapgādei.
Turklāt jaunie ciršanas noteikumi ir ļoti cieši sasaistīti ar meža atjaunošanas noteikumiem. Ja tu gribi cirst pēc jaunā caurmēra, esi tik laipns un trīs gadu laikā to mežu atjauno. Tā ir ļoti svarīga nianse, lai šo resursu, ko Latvijā iegūstam no zemes, ātri atgrieztu atpakaļ jaunā apritē.
Publikācija tapusi sadarbībā ar Meža attīstības fondu.
