Vietējā prece veikalos vienmēr ir dārgāka, bet izrādās, ka to var mainīt 0
Pārtikas cenas un izcelsme ir divi svarīgākie faktori, pēc kuriem izvēlamies, ko likt savā iepirkumu groziņā. Protams, ka vēlamies lētu, bet arī veselīgu un, ideālā variantā vietējo preci. Daudzi uzņēmēji gan publiski pauduši, ka šīs divas lietas – vietējā prece veikalos un zemākas cenas – nav iespējams savienot.
“Vietējās produkcijas apjoms mūsu veikalos nav pietiekams. Ne vienmēr tas tā, ir, ka vietējā pārtika ir dārgāka. Tas varbūt ir tāds mazumtirgotāju kultivēts mīts. Konkurences padomē tika veikts pētījums, kur skatīja produktu grupas, ko cilvēks ikdienā patērē visvairāk – maize, piens, gaļa. Pētījums atklāja, ka vietējiem produktiem uzcenojums tiek likts lielāks nekā importa precēm. Tā nav pieļaujama prakse,” TV24 raidījumā “Ziņu top” atbild Jānis Vitenbergs, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs (NA).
Vai cenu grieztu noteikšana palīdzētu? “Tas, manuprāt, nav veids, kā sakārtot šo nozari.” viņš saka.
Jau ziņots, ka Latvijā saistībā ar pārtikas cenu kāpumu no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība attiecībā uz konkurences stiprināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.
“Pārtikas cenu kāpums tiešām rada zināmas bažas,” sacīja Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka no valdības puses ir nepieciešama krietni lielāka uzmanība un iesaiste attiecībā uz konkurences stiprināšanu.
Viņš atzīmēja, ka pārtikas cenu kāpumu daļēji nosaka globālās tendences, taču zināmā mērā pārtikas cenu kāpumu nosaka arī Latvijas iekšējie faktori. “Te jautājums ir gan par Konkurences padomes lomu, gan par piegāžu ķēžu problēmām, ja tādas potenciāli ir,” sacīja Kazāks.
Tajā pašā laikā Latvijas Bankas prezidents arī norādīja, ja cenu kāpums tuvākajos mēnešos sāks bremzēties, tad varēs teikt, ka viss ir normāli.
“Inflācijas bīstamākais stāsts ir sen aiz muguras, taču 3% un 3,5% ir tā kā nedaudz par augstu,” atzina Kazāks.
LETA jau vēstīja, ka Latvijā patēriņa cenas šogad februārī salīdzinājumā ar janvāri pieauga par 0,8%, bet gada laikā – šogad februārī salīdzinājumā ar 2024.gada februāri – palielinājās par 3,7%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3%.
2025.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,3 procentpunkti), ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,1 procentpunkts), atpūtai un kultūrai (+0,1 procentpunkts), kā arī apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts).
Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,9%, bet gada laikā tās kāpa par 5,7%.
