Vietējā kafija ar kaņepēm un vecmāmiņas dārza smaržu top Viesītes novada Elkšņos 0
Viesītes novada Elkšņu pagasta uzņēmēja Jolanta Kovnacka, SIA “RA-5” īpašniece, tirgū laidusi jaunu produktu no vietējām izejvielām – kafiju ar kaņepēm. Rudziem un cigoriņiem pievienotā kaņepe kafijai dod īpašu stiprumu un atsauc atmiņā “vecmāmiņas dārza” smaržu.
Ne vienmēr ar tradicionālo lauksaimniecību, īpaši, ja zemes īpašumā ir nedaudz, var nopelnīt, tāpēc jāmeklē inovatīvi risinājumi, ražojot nišas produktus. Spilgts piemērs ir Jolantas Kovnackas pirms sešiem gadiem iesāktais cigoriņu kafijas bizness. Jolanta ražo kafiju, kuras pamatā ir vecāsmātes, kas dzimusi un augusi Sēlijā, cigoriņu dzēriena recepte. Šis produkts saņēmis arī Latviskā mantojuma zīmi, kas tiek piešķirta pakalpojumu sniedzējiem Latvijas laukos kā latviešu kultūrai raksturīgo vērtību apliecinājums.
Uzņēmējdarbība ir radošs process
2009. gads daudziem bija ekonomiski grūts laiks, un, ja ne populārā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa atbalsts, kurš pēc Jolantas cigoriņu kafijas pagaršošanas teicis – tev tā ir jātaisa!, – varbūt arī šī ideja tāpat kā daudzas citas nebūtu materializējusies.
Vissarežģītākais laikam bijis izdomāt, kā mājas kārtībā taisīto kafiju ražot lielākos apjomos. Piemēram, kā organizēt grauzdēšanas procesu. Profesionāls kafijas grauzdētājs maksā 16 tūkstošus, turklāt tas paredzēts kafijas pupiņu pārstrādei, nevis cigoriņu saknēm. Jolanta atrada izeju – cigoriņu grauzdēšanai pielāgoja profesionālo mērču pannu. Savukārt nerūsējošā tērauda skapi žāvēšanai uztaisīja metālkalējs, kas ikdienā remontē sacīkšu mašīnas. “Izprojektējām, izdomājām, un skapis strādā vēl šodien,” uzņēmējdarbības sākumus atminas Jolanta.
“Bija bail, ka ražošanas procesā pazudīs kafijas īstā garša. Tieši tāpēc šobrīd, kad jāizšķiras, vai palielināt ražošanas jaudu un ieguldīt līdzekļus jaunu tirgu iekarošanā, es izlēmu, ka palikšu mazais ražotājs, lai varētu saglabāt sava produkta kvalitāti un garšu, kas daudziem manas paaudzes cilvēkiem atgādina bērnību. Mani neiedragā ne naftas cenas svārstības, ne Krievijas embargo. Mani ietekmē tikai vietējais tirgus.” Sākumā Jolanta kafiju tikai ražoja, taču, konstatējot, ka cilvēkiem ir interese par to, kā kafija top, sāka rīkot ražotnē arī ekskursijas.
Kafijas ražotāja atzīst, ka jebkuras pārmaiņas gan nodokļu politikā, gan elektroenerģijas cenās sit pa kabatu, jo produkcijas cenu uzņēmēja negrib celt. “Mēs lepojamies ar to, ka – ar kādu cenu sākām, ar tādu strādājam joprojām. Tas nozīmē, ka man peļņas daļa ir jāsamazina.”
Kafijas ražotne iekārtota nosiltinātā jūras konteinerā, kam pievilkta elektrība. Pirmkārt, šādā risinājumā izmaksas ir ievērojami mazākas, otrkārt, kad Jolanta izdomāja ražošanu pārcelt no Mazzalves uz Elkšņiem, Jolantas vecāku zemnieku saimniecību, tad konteineru ar krānu uzcēla uz kravas mašīnas piekabes un pārveda.
