Pēc insulta palika uz gultas. Vai pieņems parastā pansionātā? 0
“Vecam, guļošam cilvēkam pēc insulta ir noformēts kopšanas pabalsts. Pagaidām uz dažiem mēnešiem viņš ievietots rehabilitācijas iestādē, vēlāk tuviniekiem ir nodoms pārvietot uz pansionātu. Vai guļošu pacientu pēc insulta un ar izteiktu demenci pieņem parastā pansionātā vai tikai specializētā iestādē? Ar kādiem naudas izdevumiem jārēķinās tuviniekiem, un vai pēc pārvietošanas uz pansionātu saglabājas piešķirtais kopšanas pabalsts?” tā žurnālam “Praktiskais Latvietis” vēstulē jautāja Iveta Sproģe no Cēsīm.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Ministru kabineta noteikumi par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības saņemšanas kārtību nosaka: cilvēka atbilstību ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai novērtē sociālais dienests tajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā cilvēks deklarējis savu dzīvesvietu.
Tas nozīmē, ka likumā noteiktos sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista atzinumu. Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta vecākā eksperte Egita Dorožkina piebilst: “Turklāt vispirms tiek izvērtēta iespēja sniegt sociālās aprūpes pakalpojumu dzīvesvietā, piemēram, aprūpi mājās, un tikai tad, ja šāds pakalpojuma apjoms nav pietiekams, tiek nodrošināta sociālā aprūpe un sociālā rehabilitācija ilgstošas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.”
Tāpēc jāvēršas pašvaldības sociālajā dienestā un jāiesniedz vairāki dokumenti.
Egita Dorožkina uzsver, ka valsts finansē ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pilngadīgām personām ar smagiem garīgiem traucējumiem (I un II grupas invalīdiem). Savukārt pašvaldības nodrošina iespēju saņemt cilvēka vajadzībām atbilstīgus sociālos pakalpojumus tiem, kuri pašvaldības administratīvajā teritorijā deklarējuši savu dzīvesvietu, tostarp ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus pensijas vecuma cilvēkiem un invalīdiem ar fiziskiem traucējumiem, ja viņiem nepieciešamā aprūpe pārsniedz aprūpei mājās vai dienas aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās noteikto apjomu.
Šādas iestādes nodrošina cilvēkam mājokli, pilnu aprūpi un sociālo rehabilitāciju. Klientam ir jāmaksā par saņemtajiem ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem ne vairāk kā 90% apmērā no pensijas, ieskaitot piemaksu pie pensijas, bet ne vairāk kā saņemtā pakalpojuma izmaksas attiecīgajā institūcijā. Ja klients vai viņa apgādnieks nespēj samaksāt, izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta.
Ja cilvēks ir ievietots valsts vai pašvaldības ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pabalsta izmaksa invalīdam, kuram nepieciešama kopšana, tiek pārtraukta.
