Viesturs Tamužs: Drosme pateikt – Rīgas atkritumu “karalis ir kails” 0
Ar gandarījumu raugos uz Konkurences padomes rīcību, ierosinot lietu par dominējošā stāvokļa ļaunprātīga stāvokļa izmantošanu, vienam uzņēmumam faktiski cenšoties sagrābt monopola stāvokli Rīgas atkritumu tirgū.
Pat biznesa lietās ne pārāk zinošam cilvēkam bija skaidrs, ka nav vajadzība visu Rīgas atkritumu biznesu nodot vienam operatoram, jo Rīgu, līdzīgi kā daudzas Eiropas lielās pilsētas var sadalīt zonās un izsolīt tās vairākiem operatoriem; nav ne ar ko pamatots lēmums līgumu slēgt uz divdesmit gadiem, ja visā Eiropā industrijas standarts ir līgumi no pieciem līdz septiņiem gadiem; nav nekāda vajadzība paaugstināt atkritumu izvešanas tarifus jau no pirmās dienas, nepiedāvājot pretī nekādus tūlītējus labumus.
Esmu pārliecināts, ka visas šīs un vēl daudzas citas dīvainības konkursa veidošanas un norises gaitā bija labi saskatāmas un saprotamas, tikai neizprotamā kārtā ne atbildīgie ierēdņi, ne politiķi līdz šim tām nepievērsa nekādu uzmanību.
Gluži otrādi, kā slavenajā Andersena pasakā, visi tikai piebalsoja blēžiem, kuri organizēja afēru, stāstot, cik gan krāšņs ir karaļa tērps, vai šajā gadījumā, visi ierēdņi klāstīja, cik brīnišķīgi un likumīgi ir izveidots tā saucamais Rīgas atkritumu konkurss.
Ābramas kundze savā intervijā, norādot, ka ar ļoti aizdomīgiem un nepārliecinošiem argumentiem Rīgā faktiski tiek veidots monopols uz divdesmit gadiem, bija pirmā augsta līmeņa lēmuma pieņēmēja, kura visai Latvijas sabiedrībai atklāti pasacīja – visa Rīgas atkritumu monopolizācija, iespējams, ir tāda pati afēra, kā Andersena kailā karaļa apģērbs.
Īpašs gandarījums par Ābramas kundzes teikto man ir tāpēc, ka tas pilnībā saskan ar manis jau vairākus gadus pausto pozīciju. Tieši nesaskaņas par dalību Rīgas atkritumu konkursā bija iemesls, kādēļ pakāpeniski ir izveidojies konflikts viņa vadītā uzņēmuma AS “Eco Baltia” akcionāru starpā, kura rezultātā uzņēmuma vadītājs Māris Simanovičs bija sagatavojis apsūdzību par savu ilggadējo biznesa partneri.
Kā tagad tas ir noskaidrojies, tieši šī apsūdzību kompilācija kļuva par iemeslu KNAB veiktajām operatīvajām darbībām, kuru rezultātā pagājušajā gada jūnijā tiku aizturēts es un Atis Zakatistovs.
Esmu pārliecināts, ka tiesībsargājošās institūcijas, godprātīgi veicot savas darbības, spēs saskatīt saikni starp rūpīgi gatavoto Rīgas konkursa afēru, kuru slepeni vairākus gadus kopīgi organizēja “Eco Baltia” vadītājs Māris Simanovičs un “Clean-R” vadītājs Guntars Kokorevičs un viņu darbinieki, un tiem meliem, kuri noveda pie aizturēšanas.
Tieši tad, kad konsultants savā darbībā pievērsa pastiprinātu uzmanību tam, ka monopola situācijas atkritumu apsaimniekošanā Eiropas Savienībā tiek strikti apkarotas, Simanoviča kungs izlēma pārtraukt līguma attiecības ar Zakatistova uzņēmumu, deklarēja veselu gadu paša akceptētās konsultācijas par nenotikušām, pat vairāk, sagatavoja iesniegumus, ka viņa vadītais uzņēmums ir apkrāpts.
Presē jau izskanēja ziņas, ka konkursa gatavošanas laikā AS “Eco Baltia” padome strikti aizliedza sava meitas uzņēmuma SIA “Eco Baltia vide” vadībai parakstīt dokumentus par dalību konkursā.
Rupji pārkāpjot šos aizliegumus, SIA “Eco Baltia vide” valdes locekļi Māris Simanovičs un Jānis Aizbalts tomēr parakstīja šos dokumentus; šī darbība izraisīja tūlītēju padomes reakciju – abiem valdes locekļiem tika izteikta neuzticība.
Esmu pārliecināts, ka pēc Konkurences padomes (un iespējams arī citu tiesībsargājošo institūciju) veiktajām izmeklēšanām, samākslotā un acīmredzami korumpētā Tīrīgas shēma tiks izbeigta, un Rīgas iedzīvotājiem 21. gadsimtā tiešām būs iespēja tikt pie modernas atkritumu saimniecības, kuras galvenie dzinējspēki būs konkurence atkritumu operatoru starpā, Rīgas vadības patiesa ieinteresētība uzlabot savas pilsētas atkritumu saimniecību un plaša pasaules un Eiropas inovatīvo ideju pārņemšana Rīgas atkritumu saimniecībā.