Viesturs Silenieks: Latvijā ir labākie kapusvētki jeb “dead people festival” 26
Viesturs Silenieks, Latvijas Riteņbraucēju apvienības vadītājs, TV24 raidījumā “Preses klubs” atbildot uz jautājumu, vai, viņaprāt, Dziesmu un deju svētkus nevajadzētu vairāk komercializēt, velk paralēles ar citu latvietim tuvu, vasarā ļoti aktuālu pasākumu – kapusvētkiem.
Mēs lepojamies ar to, ka Latvijā ir labākie kapusvētki jeb “dead people festival”, viņš ironizē. Citi teiks, ka tā ir zaimošana, bet kāpēc tad Halovīns nav zaimošana, viņš prāto.
Tas ir attieksmes jautājums – vai nu tu raudi par cilvēku visu laiku, atceroties to ar skumjām un želabām, otrs variants ir doties tālāk un svinēt dzīvi, V.Silenieks norāda.
Par piemēru viņš min gruzīnus, pastāstot, ka viņiem vienmēr ceturtais tosts ir par aizgājējiem, un tad strauji, uzreiz nākamais ir par bērniem – par visu jauno un plaukstošo.
Pēc V.Silenieka domām, vajag svinēt dzīvi visās jomās, jāmēģina katru lietu pārvērst par vēl labāku, jo sliktais un depresīvais mums apkārt ir pārāk daudz.
Pirmie oficiālie kapusvētki Latvijā tika atzīmēti 1911.gadā. Tos ieviesa rakstnieks un mācītājs Andrievs Niedra, kurš bija novērojis latviešiem raksturīgo tradīciju pulcēties kopā un svinēt dažādus notikumus ārpus mājām, tāpēc kapusvētki viņam šķita pilnībā atbilstoši šādai ierašai, vēsta “Monumenti.lv“.
Jau kopš seniem laikiem latviešu kultūrā ir sevišķi pieminams mirušo un zemes kults, jo latviešiem ir svarīgi ne tikai labiekārtot savu piemājas dārzu un apstrādāt laukus, bet arī apkopt tuvinieku apbedījuma vietas. Interesanti, ka ainavu dizaina arhitekti atzīst, ka latviešu kapsētas ir uzskatāmas par savdabīgiem parkiem, jo tos mūsu tauta kopj tāpat kā dārzus.
Kapusvētku atzīmēšanas tradīcija jau sen ir nostiprinājusies mūsu valsts kultūrā un atspoguļo visu cilvēku piederību vienai kopienai. Vasarā, kopš jūnija beigām līdz septembra sākumam visās Latvijas kapsētās norisinās svinības, kurās pulcējas mirušā tuvinieki, draugi un kaimiņi.