Viesturs Liepkalns: Grozījumi Publisko iepirkumu likumā – pamats nebeidzamām tiesvedībām 7
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā ir noslēdzies darbs pie Publisko iepirkumu likuma (PIL) grozījumiem, kuru mērķis, kā pauž grozījumu izstrādātāji Finanšu ministrijā un Iepirkumu uzraudzības birojā, esot “konkurences un uzņēmējdarbības vides uzlabošana”.
Aiz pietiekoši cēlā mērķa gan nojaušama cita motivācija – sodīt būvniecības kartelī pieķertos uzņēmumus. Diemžēl soda smaguma nastu būs jāuzņemas arī pārējiem – teju visu nozaru uzņēmējiem.
Jaunākie likuma grozījumi paredz publisko iepirkumu komisijām dot lielākas tiesības izslēgt pretendentus no tālākās līdzdalības iepirkumu procedūrās, ja to rīcībā būs pierādāma informācija par pretendenta pārkāpumiem.
Taču aiz “pierādāma informācija” slēpjas neskaidrs pamatojums, kas dos iespēju iepirkumu komisijām pretendentus izslēgt gandrīz par jebkādu pārkāpumu. Tas, savukārt, iepirkumu organizēšanu padarīs vēl sarežģītāku, kas tieši pretēji grozījumu būtībai – veicinās korupcijas iespējamību.
Vispirms jau vēlos norādīt, ka iepirkumu komisijas dalībnieku ieinteresētība kāda konkrēta pretendenta izvēlē līdz šim Latvijā nav bijis retums.
Ja līdz šim iepirkumu komisijām, lai izslēgtu kandidātu no iepirkuma bija nepieciešams konstatēt profesionālos pārkāpumus, piemēram, par nodokļu nomaksu, reģistrētiem darba nodarbinātības pārkāpumiem utml., tad līdz ar šo jauno regulējumu iepirkumu komisijām būs brīvas rokas – ikviens uzņēmējs, kas neatbildēs iepirkumu komisijas pašu definētām reputācijas prasībām, varēs tikt izslēgts no turpmākas dalības iepirkumā.
Lai nepieļautu šādu negodprātīgu vai neprofesionālu likuma panta interpretāciju būtu nepieciešams izstrādāt skaidras vadlīnijas un procedūras iepirkumu rīkotājiem. Taču likuma grozījumos šādi gadījumi netiek atrunāti un tas faktiski turpmākajos gados atvērs “pandoras lādi” neskaitāmām tiesvedībām starp kandidātiem un iepirkumu rīkotājiem.
Tāpat arī Publisko iepirkumu likumā ir norādīts, ka tā mērķis ir nodrošināt brīvu konkurenci, vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret piegādātājiem. Arī Eiropas Savienības Tiesa daudzos savos lēmumos ir norādījusi, ka pārskatāmības princips pieprasa, lai visi līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras noteikumi un nosacījumi būtu paziņojumā par publisko līgumu vai iepirkuma procedūras specifikācijā. Respektīvi, tiem ir jābūt skaidri formulētiem, lai visas iepirkumā iesaistītās puses ir spējīgas tās interpretēt vienādi.
Ja nav iespējams noteikt, kādas darbības un uz tām attiecināmie reputācijas vērtēšanas kritēriji vispār tiks uzskatītas par izslēgšanas iemeslu, nav iespējams arī objektīvi salīdzināt vai uz citiem pretendentiem ir attiecināts tādi paši nosacījumi. Tātad pastāv liela varbūtība, ka ar grozījumiem tiek būtiski pārkāpta godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana publiskajos iepirkumos.
Reputācijas jautājums gan nav bijis vienīgais diskusiju objekts un par likumprojekta grozījumos iestrādātajām nepilnībām, kā arī par tā veidošanas procesu ir asi izteikušies gan nozaru organizācijas, gan eksperti un juristi. Tikmēr paši likumprojekta grozījumu autori Saeimas komisiju sēdēs turpina spītīgi apgalvot, ka process ir norisinājies atbilstoši, ņemot vērā visu iesaistīto pušu viedokļus.
Par Iepirkuma likuma grozījumiem galavārds tagad būs jāsaka Saeimai, bet jau tagad ir noprotams, ka esošā redakcija ir sasteigta un, visticamāk, atgriežama labošanai. Ja tomēr Saeima šos grozījumus apstiprinās, tad juridiskajiem birojiem tuvākos gadus par darba trūkumu nevajadzēs sūdzēties.
